Veca bērnu spēle, taču izrādās, ka daudzi to nemaz vairs tik ļoti nezina. Arī es, atsaucas bērnības laiks, kad es ģimenē biju vienīgais maizais. Mans brālis bija par mano 20 gadus vecāks. Piedzimu vārgs, daudz slimoju un arī tāpēc vairāk pa māju dzīvojos, nekā pa skolu. Tā nu sanāca, ka Rembates brauciens parādīja arī to, ka ne jau es viens tāds. Laikam jau pašreiz bērniem cita veida aizraušanās.
Gadījums iedeva man rokās informāciju par šo, kā izrādās, seno spēli. Pie mums tā ir nonākusi no Krievijas un trīs priekšmeti, kas jāparāda abiem spēlētājiem, katru reizi viens, taču abiem reizē, ir (ceru, nekļūdīties!): akmens - pirksti dūrē, šķēres - ar pirkstiem rāda griešanu, papīrītis - delna atplesta vaļā. Jēga figūrām ir šāda: akmens padara šķēres neasas, šķēres griež papīru un papīrā var ietīt akmeni. Citiem vārdiem, punktu iegūst tas, kas parāda "spēcīgāku" figūru. Līdz cik punktiem spēlē, tas dalībnieku ziņā. Varētu iedomāties, ka spēle, nākot no austrumiem, tiešām ir radusies Krievijā, taču - nē. Spēles dzimtene ir Ķīna, kur to sauc "šoušilin", kas nozīmē "komandas ar roku". To jau ir spēlējuši vēlīnās Haņu dinastijas laikā, turklāt, ne jau bērni, bet - karavadoņi... Ķīnā figūras ir citas: zilonis, cilvēks un skudra. Taču jēga ir tāda pati: zilonis var nospiest cilvēku, cilvēks - skudru, bet skudra iekož zilonim. Eiropas kontinentā spēle nokļuva tikai XIX gadsimtā. Bija varianti ar figūrām: bija trīs un pat piecas dažādas figūras. Spēle kļuva tik populāra, ka notika pat starptautiski turnīri un beigās pat pasaules čempionāti. Acīmredzot, galvenais kļuva - paredzēt pretinieka gājienu tā izdarīšanas brīdī un, nepārkāpjot noteikumus acīmredzami, "izmest" spēcīgāko figūru. Lai sāktu mešanu, bija jānoskaita "akmens, šķēres, papīrītis" un senāk vēl piebilda: "cu je fa", kas ķīniski nozīmēja vai nu - "tā sanāca", vai arī - "lūdzu, starts". Kā īstenībā, kas to vairs atceras? Protams, tagad mierīgi var teikt arī "viens, divi, trīs".
Izrādās, Singapūrā figūras ir "putns, ūdens, akmens", bet jēga tāda pati: putns dzer ūdeni, ūdenī grimst akmens, bet akmens var nogalināt putnu. Sastopami arī dažādi citi varianti. Francijā sastopams variants ar 4 figūrām: 3 parastajām, klāt nāk vēl aka, kurā grimst šķēres un akmens, bet to var pārklāt ar papīru. Amerikāņu humora seriāls "Lielā Sprādziena teorija" padarīja populāru Sema Kassa un Kārena Brila izgudroto variantu ar piecām figūrām: te šķēres griež papīru. Papīrs ietin akmeni. Akmens nospiež ķirzaku, bet ķirzaka uzbrūk Spokam (jā, jā - tam pašam no "Zvaigžņu ceļa"). Spoks salauž šķēres, šķēres var nogriezt galvu ķirzakai, kas ēd papīru, uz kura pierādījumi pret Spoku. Spoks var iztvaicēt akmeni, bet akmens, protams, padara šķēres neasas. [Skat. attēlu!]
Kaut kur ir parādījies variants arī ar septiņām figūrām: akmens, šķeres, papīrīts, zīmulis, uguns, ūdens un limonādes pudele. Tomēr, iegaumēt variantus gandrīz nav iespējams, ja vien tev nav absolūtā atmiņa. Daži asprāši ir pacentušies izgudrot pat variantus ar 101 figūru, vai variantus, kuros figūras "izmet" ar abām rokām.
Kā jau teicu, te ir svarīgi iepriekš uzminēt pretinieka figūru, lai "izmestu" savu - stiprāku. 2013. gadā Japānā tika konstruēts robots, kas pēc cilvēka acīm gandrīz nemanāmām roku kustībām, uzminēja figūras ar 100% garantiju.
2002. gadā Pasaules Akmens Papīra Šķēru Biedrība (World Rock Paper Scissors Society) izstrādāja spēles starptautiskos noteikumus un sāka rīkot pasaules čempionātus. Atsevišķas sacensības notiek arī Lielbritānijā un ASV. Ginesa rekordu grāmatā ir ieraksts, ka pasaulē lielākais turnīrs šajā spēlē ir noticis Luisvilā, Kentuki, 2010. gada 9. jūlijā, kurā piedalījās 6500 dalībnieki.