Tā nu Azimovs sāk rakstīt publicistiku. Tas nes peļņu un ir arī vienkāršāk. Ja tu raksti fantastiskus stāstus, katram stāstam jābūt savādākam, publicistikā tu vari iesniegt dažādiem izdevumiem kaut vai to pašu rakstu. Un vispār, tev taču nav jāizdomā jauni zinātnes fakti jaunam rakstam. Turklāt, Azimovs ļoti ātri kļūst par vienu no labākajiem zinātnes popularizatoriem pasaulē.
1958. gads: sleja «F&SF»
1958. gada rudenī Roberts P. Mills nomaina Bušera kungu žurnāla «Fantasy and Science Fiction» ("F&SF") krēslā. Viņš piedāvā man lielu godu, katru mēnesi publicēt kādu rakstu īpašā žurnāla rubrikā. No 1958. gada novembra bez pārtraukumiem tās tā arī notiek. Pavisam Azimovs paguva publicēt 399 rakstus, žurnāls pat gatavojās īpaši noformēt numuru ar 400. rakstu, taču tad Azimovs jau bija tik vājš, ka nespēja to uzrakstīt. Azimovs atceras, ka tāda sadarbība ar kādu žurnālu viņam iepriekš bijusi tikai vienreiz ar Kempbelu, tāpēc Azimovs jauno redaktoru iesaucis par «Labo redaktoru», savukārt, redaktors devis Azimovam titulu «Labais doktors», par ko Azimovs visu mūžu bijis lepns.
1958. gads — darbi:
romāni: «Lakijs Stārs un Saturna gredzeni» (Lucky Starr and the rings of Saturn) un «Nāves dvesma» (A Whiff of Death) ― pēdējais nav fantastika, bet detektīvs
garstāsti un stāsti:
«Mūsdienu brīnumdaris» (The up-to-date sorcerer)
«Kroplīgais zēns» (The ugly little boy) — paša Azimova mīļākais stāsts
«Visi pasaules grēki» (All The Troubles of the World)
«Lennijs» (Lenny) — roboti, Sjūzena Kalvina
«Story Machine»
«Manu vārdu raksta ar S» (Spell my name with an S [«S, as in Zebatinsky»])
«Jupitera pirkšana» (Buy Jupiter [= It Pays ])
«Viņi neatlidos» (Silly Asses)
populārzinātniskas grāmatas:
«Oglekļa pasaule» (The World of Carbon)
«Slāpekļa pasaule» (The World of Nitrogen)
1959. gads:
Garstāsti un stāsti:
«Gadadiena» (Anniversary)
«Lietus, lietus, izbeidzies!» (Rain, Rain Go Away)
«Esmu Marsa ostā bez Hildas» (I'm in Marsport without Hilda)
« A Statue For Father [= Benefactor of Humanity]»
«Nekrologs» (Obituary)
«Spēka sajūta» (The Feeling of Power)
«Ceturtajā pakāpē» (Unto the fourth generation)
Azimovs atceras: «Kādreiz pusdienu laikā "F&SF" redaktors Mills izteicās, ka dienas laikā visdažādāko iemeslu dēļ viņam nācies saskarties ar vārdu Lefkovics. Tas licies dīvaini, vai es nevarot par to sarakstīt kādu stāstu? Atbildēju, ka varu. Tā tapa šis stāsts, kuru es veltīju Milla priekšgājējam Bušeram, mīļam cilvēkam un ticīgam katolim, taču ne karojošam — patīkamam un liberālam. Viņu mīlēja pat tie autori, kurus viņš atraidīja. Esmu spiests rakstīt pagātnē, jo 1968. gadā viņš nomira.»
«Tēva piemiņai» (A Statute for Father)
Azimovs atceras: «Šajos agrīnajos gados es sāku ievērot, ka fantastiku rakstu aizvien mazāk un reizēm mani pārņēma izmisums. Vai es vispār vairs varēšu to darīt? 1958. gadā es braucu uz Maršfīldu Masačusetā, lai pavadītu tur trīs nedēļas atvaļinājumu (ienīstu atvaļinājumus!). Esot pie stūres, sāku domāt sižetu stāstam, pārbaudot, vai spēju rakstīt. Rezultātā tapa «Tēva piemiņai», kuru es pārdevu «Satellite Science Fiction». Nevarēdams rakstīt zinātniskus rakstus, es pievērsos populārzinātniskajiem [Kā rakstīts iepriekš ― autoru atlaiž no pasniedzēja darba ― t.p.], kurus pēc Boba Millsa ieteikuma regulāri sāku rakstīt žurnālam «Venture», diemžēl žurnāls noturas tikai dažus mēnešus, tomēr mana tālāko rakstu sērija žurnālā «F&SF» zeļ un plaukst. Diemžēl, tāpēc arvien grūtāk ir atgriezties pie prozas.»
populārzinātniskas grāmatas:
«Pulksteņi, pēc kuriem mēs dzīvojam. No saules pulksteņa līdz mēness kalendāram» ( The Clock We Live On)
Vārdi par zinātni. Zinātnisko terminu izcelšanās vēsture ( Words of Science: And the History Behind Them)
«Skaitļu pasaulē. No aritmētikas līdz augstākajai matemātikai» (Realm of Numbers)
krājumi:
«Deviņos no rīta: tuvākās nākotnes vēsture» (Nine tomorrows: tales of the near future)
1960. gads — darbi:
garstāsti un stāsti:
«Tiotimolīns un kosmiskais gadsimts» (Thiotimoline and the space age)
«The Covenant» (līdzautori: Pols Andersons, Roberts Šeklijs, Roberts Blohs)
populārzinātniskas grāmatas:
«Izmēru pasaule. No elkoņiem un jardiem līdz argiem un kvantiem» ( Realm of Measure)
«Saules valsts. No Ptolemaja līdz Einšteinam» (The kingdom of Sun)
«Zemes pavadoņi» (Satellites in Outer Space)
«Inteliģenta cilvēka ceļvedis pa zinātni» (The Intelligent Man's Guide to Science)
Azimovs atceras: «1959. gada pavasarī Leons Svirskis no «Basic Books» pierunāja mani piesēst pie šī ceļveža, visai apjomīga sacerējuma, kas nākošajā gadā ieraudzīja dienas gaismu. Tā izrādījās mana, lielā veiksme. Pēkšņi mani gada ienākumi palielinājās divas reizes. Bet kā jūs saprotiet, pūlējos es ne jau naudas dēļ.
1961. gads — darbi:
garstāsti un stāsti:
«Kas tā tāda — mīlestība?» (What is this thing called Love?)
«Mašīna-uzvarētāja» (The machine that won the war)
populārzinātniskas grāmatas:
«Asinis: dzīvības upe. No senām leģendām līdz zinātniskiem atklājumiem» (The Bloodstream: River Of Life [= The Living River])
«Algebras pasaule» ( The Realm of Algebra)
«Vārdi un mīti» (Words from the Myths)
1962. gads — darbi:
garstāsti un stāsti:
«Zvaigžņu gaisma» (Star light)
«Mans dēls — fiziķis» (My Son, the Physicist)
populārzinātniskas grāmatas:
«Ķīmisko elementu pētījumi» (The Search for the Elements)
«1. Mozus grāmatas pasaule» (Words in Genesis)
«Fakts un fantāzija» ( Fact And Fancy)
«Dzīve un enerģija» ( Life and Energy)
«Vārdi uz kartes. Ģeogrāfiskie nosaukumi un to jēga» (Words on the Map)
antoloģijas:
«The Hugo Winners»
1963. gads — darbi:
populārzinātniskas grāmatas:
«Ģenētiskais kods. No evolūcijas teorijas līdz DNS atšifrēšanai» (The Genetic Code)
«Populārā anatomija. Cilvēka ķermeņa uzbūve un funkcijas» ( The Human Body: Its Structure and Operation)
«2. Mozus grāmatas pasaule» (Words from the Exodus)
«Krāpnieks, kas paveica revolūciju» (The Kite that Won the Revolution)
antoloģijas:
«Fifty Short Science Fiction Tales»
1964. gads — darbi:
garstāsti un stāsti:
«Robots AL-76 nokļūst ne tur» (Robot AL-76 Goes Astray [= Source of Power])
«Autoru! Autoru!» (Author! Author!)
«Pārējais par robotiem» (The Rest of the Robots)
populārzinātniskas grāmatas:
«Cilvēka smadzenes. No aksona līdz neironam» (The human brain)
«Aizraujošā aritmētika. No vienkāršā uz sarežģīto» (Quick and Easy Mathematics)
«Īsa bioloģijas vēsture. No alķīmijas līdz ģenētikai» (A short history of biology)
«Azimova biogrāfiskā zinātnes un tehnikas enciklopēdija» (Asimov's Biographical Encyclopedia of Science and Technology)
1965. gads — darbi:
garstāsti un stāsti:
«Tēvi-dibinātāji» ( Founding Father [= «Last Tool»])
«Ar acīm var ne tikai redzēt» (Eyes do more than see)
«The Man Who Made the 21st Century»
populārzinātniskas grāmatas:
«Grieķi: lielie ceļotāji» (Greeks: A Great Adventure) — Grieķijas vēsture no seniem laikiem līdz mūsu dienām.
«Īsa ķīmijas vēsture. Ideju un priekšstatu attīstība ķīmijā» (A short history of chemistry: An introduction to the ideas and concepts of chemistry)
«Iepazīšanās ar logaritmisko lineālu» (An Easy Introduction to the Slide Rule)
«Par laiku, telpu un citām lietām» (Of Time and Space and Other Things)
1966. gads — darbi:
romāns:
«Fantastiskais ceļojums» (Fantastic Voyage)
garstāsti un stāsti:
«Atslēga» (The Key)
Azimovs atceras: «Šis stāsts ir tapis ārkārtīgi labvēlīgos apstākļos. Džozefs un Edvards Fermani - tēvs un dēls — žurnāla «F&SF» izdevēji pierunāja mani uzrakstīt pavisam jaunu stāstu, jo bija iecerējuši speciālu, man veltītu numuru. Es protams, tēloju, kautrību, bet iekšā viss staroju un uzrakstīju ceturto stāstu par Vendelu Ertu, desmit gadus pēc trešā stāsta iznākšanas. Tik patīkami vija redzēt specizdevumu un arī lieliskā fantastikas ilustratora Eda Emšuilera veidoto portretu, kurā bija izdevies īsts tour de force, jo es vienlaikus izskatījos līdzīgs un skaists.»
populārzinātniskas grāmatas:
«Visums. No plakanās zemes līdz kvazāram» (The Universe: From Flat Earth to Quasar)
«Romas republika. No septiņiem valdniekiem līdz republikai» (The Roman republic)
«Neitrino: spokainā elementārdaļiņa» (Neutrino: Ghost Particle of the Atom)
antoloģijas:
«Tomorrow's Children»
1967. gads — darbi:
garstāsti un stāsti:
«Biljarda bumba» (The billiard ball)
«Segregācijas piekritējs» (Segregationist)
populārzinātniskas grāmatas:
«Romas impērija. Mūžīgās pilsētas varenums un krišana» (The Roman empire)
«Visuma mīklas. Zināmi un nezināmi fakti» (Is Anyone There?)
«Mēness» (The Moon)
«Ēģiptieši. No senās civilizācijas līdz mūsu dienām» (The Egyptians)
«Marss» ( Mars)
krājumi:
«Caur stiklu, dzidro» (Through a glass, clearly)
1968. gads — darbi:
garstāsti un stāsti:
«Dziļais pētījums» (The Proper Study)
«The Holmes-Ginsbook Device»
«Izsūtīšana uz elli» (Exile to Hell)
«Nepieciešamais noteikums» (Key item [= Computer That Went On Strike])
populārzinātniskas grāmatas:
«Tuvie Austrumi. Desmut tūkstošgadu vēsture» (The Near East. 10000 years of history)
«Vēstures pasaule» (Words from History)
«Zvaigznes» (Stars)
«Galaktikas» ( Galaxies)
«Mikrokosmosa noslēpumi» ( Science, Numbers and I)
«Azimova ceļvedis pa Bībeli, 1. sējums» (Asimov's Guide to the Bible)
1969. gads — dzīve:
Sešdesmito gadu beigās Azimovs jau ir sarakstījis pāri par simts grāmatu un ir kļuvis par pasaules vadošo zinātnes popularizatoru.
Viņu lieliski uzņem jebkura auditorija, viņam ir lieliskas attiecības ar žurnālu un grāmatu izdevniecību redaktoriem, viņš apmeklē Austrumu piekrastes ZF-konventus.
Tagad jau viņš ir literatūras fenomens. Viņš bija ģeniāls, neparedzami asprātīgs un iededzies nodarbojās ar vairākām lietām uzreiz. Viņš pieņēma, ka lasītājam noteikti ir jāinteresē tas, kas interesē viņu un viņam bija taisnība.
Viņš rakstīja viegli, jautri, uztverami un nodeva lasītājam fantastisku skatu uz fantastisku pasauli.
Viņu pazina visā valstī un viņa vārds uz grāmatas vāka bija garantija, ka tā tiks izpirkta. Katra jauna grāmata palīdzēja izpārdot iepriekšējās.
1969. gads — darbi:
garstāsti un stāsti:
«Sievietes intuīcija» (Feminine intuition)
populārzinātniskas grāmatas:
«Anglijas vēsture. No ledus laikmeta līdz Lielajai brīvību hartai» (The shaping of England)
«ASV vēsture. Ziemeļamerikas apgūšana» ( The Shaping of North America from Earliest Times to 1763)
«Azimova ceļvedis pa Bībeli, 2. sējums» (Asimov's Guide to the Bible)
krājumi:
«Nakts atnākšana un citi stāsti» (Nightfall and other stories)
1970. gads — darbi:
garstāsti un stāsti:
«Profesora Nedringa uzdevums» (A Problem of Numbers [= As Chemist to Chemist])
«Pērkons ūdenī» (Waterclap)
Azimovs atceras: «Kaut kur 1969. gada vidū man piezvanīja no izdevniecības Doubleday un palūdza, vai es nevaru uzrakstīt kādu stāstu, ko varētu ekranizēt. Man to īpaši negribējās, jo man nepatīk saistīties ar kinoļaudīm. Viņiem ir nauda un — tas ir viss, kas viņiem ir. Taču Doubleday uzstāja un es piekritu.
Drīz jau es pusdienoju ar kādu simpātisku džentlmeni no studijas un viņš man stāstīja, ka darbībai ir jānotiek zem ūdens, un aizrautīgi turpināja par to, kādiem ir jābūt stāsta varoņiem un, kas ar viņiem jānotiek filmā. Jo ilgāk viņš runāja, jo es vairāk sašļuku. Man nepatika varonis, varone — vēl vairāk un tāpat arī notikumi, kam jānotiek filmā.
Diemžēl, es nemāku asi pārtraukt cilvēkus, īpaši esot tiešā kontaktā, un tāpēc mānījos, ka esmu ieinteresēts. Nākošā rītā es piezvanīju Doubleday, cerot ka vēl nav par vēlu, taču kontrakts jau bija parakstīts un lielākā daļa no summas bija domāta man. Man likās, ka tālāk vairs nav kur, bet es kļūdījos, no stāsta rakstīšanas izvairīties nebija iespējams.
Es pateicu tikai to: «Ja stāsts nepatiks, tad es atmaksāšu avansu kaut vai no savas kabatas, lai gan par to līgumā nekas nebija teikts». Es uzrakstīju stāstu «Pērkons ūdenī» tā, kā es to biju iedomājies, protams, kinoļaudīm tas nepatika, viņi to nepieņēma un es atmaksāju viņiem avansu līdz pēdējam centam. Un jutos ļoti atvieglots. Holivuda — tā nav visa pasaule. Žurnāla «Galaxy» redaktoram Eileram Jakobsonam stāsts patika un tas tika publicēts žurnāla maija numurā.»
«2430. gada vasarā pēc Kristus dzimšanas» (2430 A.D.)
Azimovs atceras: «1970. gada sākumā «IBM Magazine» vērsās pie manis ar citātu no Dž. B. Prīstlija, kas skanēja tā: «Starp pusnakti un ausmu, kad sapņi nenāk un visas vecās rētas sūrstēt sāk, man bieži murgs kāds rādās par pasauli, kas nākotnē, kur miljardi dzīvo, bet katrs saskaitīts un numurēts, un nevar atrast tur ne ģeniālu dzirksti, prātu neordināru, ne košu personību kādu uz visas pārblīvētās Zemes šīs».
Žurnāla redaktors lūdza mani uzrakstīt stāstu, izejot no šī citāta. Es to izdarīju un aprīļa beigās aizsūtīju to viņiem pa pastu, tas bija «2430. gada vasarā pēc Kristus dzimšanas». Es Prīstlija citātu ņēmu nopietni un tā arī uzrakstīju, taču stāstu nepieņēma, acīmredzot redaktors bija iedomājies, ka es pacentīšos Prīstlija paredzējumu apgāzt. Bet tad jau tā vajadzēja arī pateikt!
Parastos apstākļos es laikam būtu kļuvis dusmīgs uz aizrakstītu viņiem kādu indīgu vēstuli. Taču šajā laikā, kas man bija ļoti grūts un bēdīgs, es to nevarēju. Manas laulības, kas kliboja jau daudzus gadus, beigās sabruka. 1970. gada sestajā jūlijā, neilgi pirms mūsu kāzu divdesmit astotās gada jubilejas es aizgāju no mājām un pārcēlos uz Ņujorku, tur es izīrēju divistabu numuru viesnīcā, kas kļuva par manu biroju turpmākos piecus gadus.
Tas nevarēja neatsaukties uz manu stāvokli, viens, svešā pilsētā, bez savas bibliotēkas, kas vēl nebija atsūtīta. Vai es vēl spēju rakstīt?
Tad es atcerējos par savu stāstu «2430. gada vasarā pēc Kristus dzimšanas», kuru parastos apstākļos būtu izmetis laukā un piecas dienas pēc pārbraukšanas es iesāku citu stāstu, kuram bija jāapgāž Prīstlija doma. To, kas man sanāca, es aizsūtīju «IBM Magazine», nosaucis par «Lielāko no sasniegumiem» un, jūs man neticēsiet, viņi nolēma publicēt — tikai pirmo variantu. Tas mani satrieca — vai tiešām esmu pazaudējis prasmi rakstīt? Vai arī viņi bija paguvuši izmainīt savas domas vēl pirms tam?
«Lielāko no sasniegumiem» es aiznesu vecajam paziņam Džonam Kempbelam, jo viņš arī izrādās dzīvoja Ņujorkā un pastāstīju par visu, Džons atbildēja, ka visiem redaktoriem nav jādomā vienādi un nolēma šo stāstu publicēt.
(Bet, ja jūs uztraucaties par mani, tad steidzos paziņot, ka mans Ņujorkas dzīves periods izrādījās pat produktīvāks par iepriekšējiem, savā divistabu numurā 57 mēnešu laikā es publicēju 57 grāmatas.)
Piezīme. 1970. gadā uz Zemes dzīvoja 3,68 miljardi cilvēku. Pie mūsdienu dzimstības tempiem šis cipars dubultosies katrus 35 gadus, ja tāds temps noturēsies, tad uz 2430. gadu visu uz Zemes dzīvojošo cilvēku kopsvars būs vienāds ar visas pārējās biomasas, visu citu dzīvnieku kopsvaru. Tā kā šis stāsts nemaz nav fantāzija.»
Tāpat kā iepriekš, papildus informācija no Berežnoja:
«Azimovs ar Ģertrūdi galīgi izšķīrās 1973. gada 16. novembrī. Šķiršanās bija sāpīga un viņam tā maksāja 50 000 dolārus. Savā autobiogrāfijā Azimovs visu vainu uzņemas uz sevi, jo ir egoistisks cilvēks, kuru interesē tikai rakstīšana, tāpēc par labu vīru viņu nenosauksi. Azimoviem bija divi bērni: meita Robina un dēls Dēvids.»
«Mednieku diena» (Day of the Hunters)
Azimovs: «Diemžēl, tas ir pēdējais stāsts, ko esmu pārdevis Džonam, čeks atnāca 1970. gada 18. augustā, bet mazāk kā pēc gada Kempbels nomira.»
1971. gads — darbi:
populārzinātniskas grāmatas:
«Kanaānas zeme. Jūdaisma un kristietības dzimtene» ( The Land of Canaan 1971)
«Zeme un kosmoss. No realitātes līdz hipotēzei» (The stars in their courses)
antoloģijas:
«Where Do We Go from Here?»
«The Hugo Winners, Volume 2»
1972. gads — darbi:
romāns:
«Paši dievi» (The Gods Themselves)
garstāsti un stāsti:
«The Chuckle [= The Acquisitive Chuckle]»
«Cilvēks, kas nekad nemeloja» (The Man Who Never Told a Lie [= Truth to Tell])
«Spoguļattēls» (Mirror image)
«The Matchbook Collector (Go, Little Book!) [= Go, Little Book!]»
«Lielākais no sasniegumiem» (The Greatest Asset)
«The Phony Ph.D. [= Ph As In Phony]»
«Paņemiet sērkociņu» (Take a match)
Azimovs: «Šis stāsts radās kļūdu komēdijas rezultātā. 1971. gadā es apsolīju Bobam Silverbergam uzrakstīt stāstu antoloģijai, kuru viņš gatavoja. Es sāku rakstīt, bet izrādījās, ka tas nav tas stāsts. Sev par brīnumu, es sarakstīju fantastisku romānu «Paši dievi», pirmo pēc piecpadsmit gadiem, jo «Fantastiskais ceļojums» nav pilnīgi mans. Romāns iznāca labs, ieguva Hugo un Nebulu, bet es pierādīju pasaulei, ka man vēl ir spēks kaulos. Tomēr, es izrādījos nepatīkamā situācijā, jo biju apsolījis Bobam stāstu. Nācās to staigšus sarakstīt. «Paņemiet sērkociņu» ir iekļauts Boba antoloģijā «Jaunās dimensijas II», ko 1972. gadā izdeva izdevniecība Doubleday».
Populārzinātniskas grāmatas:
«Pasaules pasaulēs» (Worlds Within Worlds)
«Azimova ceļvedis pa zinātni» (Asimov's Guide to Science)
1973. gads — dzīve:
1973. gada 30. novembrī Azimovs apprecas otro reizi, ar Džanetu Džepsoni. Viņš apliecina, ka viņa sieva ir (svarīguma pieauguma kārtībā) psihiatre, rakstniece un lieliska sieviete.
Viņa ir publicējusi pašas fantastisko romānu «Otrais eksperiments» un par to, ka romānu publicēs, uzzināja tikai pusstundu pirms mūsu kāzām. Tā bija lieliska diena. Azimovs cer, ka viņai vairāk laika paliks rakstīšanai un varbūt kādreiz iznāks abu kopējs krājums.
Garstāsti un stāsti:
«Warning to Miss Earth [= Miss What?] »
«The Obvious Factor»
«Light Verse»
«The Six Suspects [= Out of Sight]»
«Tiotimolīns uz zvaigznēm» (Thiotimoline to the stars)
«The Pointing Finger»
«The Biological Clock [= Early Sunday Morning]»
populārzinātniskas grāmatas:
«Saule» (The Sun)
antoloģijas:
«Nebula Award Stories 8»
1974. gads — darbi:
garstāsti un stāsti:
«Yankee Doodle Went To Town»
«Klejotājs paradīzē» (Stranger in Paradise)
«The Lullaby of Broadway»
«The Curious Omission»
«Big Game»
«Party By Satellite»
«Half-Baked Publisher's Delight»
«Confessions of an American Cigarette Smoker [= No Smoking]»
«Quicker Than the Eye»
«Benjamin's Bicentennial Blast»
«Ko atceries par viņu» (That Thou Art Mindful of Him)
«The Dream»
«When No Man Pursueth»
«Benjamin's Dream»
«Gandrīz ideāls slepkava» (Nothing Like Murder)
«The Iron Gem [= Chip of the Black Stone]»
«All In the Way You Read It [= The Three Numbers]»
populārzinātniskas grāmatas:
«Zeme kā pārpildīts kosmiskais kuģis» (Earth Our Crowded Spaceship)
«Savienoto Valstu radīšana, 1763.-1816. gadi» (The Birth Of The United States, 1763-1816)
krājumi:
«Tales of the Black Widowers»
antoloģijas:
«Before the Golden Age»
Turpinājums sekos.