Brāļi Raiti neesot bijuši pirmie. Entuziasti no Hārtfordas, Konektikutā, ASV, uzskata, ka pirmais ar savu uzbūvēto lidmašīnu ir lidojis vācu izcelsmes aviators Gustavs Vaitheds (pirms pārcelšanās uz ASV – Veiskopfs). Lidojums esot noticis 1901. gada 14. augustā, tikai tam nav bijuši liecinieki un tas nav dokumentēts. Vaitheda piekritēji uzskata, ka Smitsona institūtam esot līgums ar Raitu pēctečiem, kas neļauj mainīt zināmo – brāļi Raiti bija pirmie. Protams, Raitiem ir stingrs pamats zem kājām, jo – ja jau lidaparāts Nr. 21 ir lidojis, kādēļ tas nav lidojis atkal, jau skatītāju klātbūtnē. Un, kur tas vispār palicis? Pēc 30 gadiem presē parādās ziņa, ka viņš zināmajā lidojumā esot nolidojis 800 m turpat 15 m augstumā. Vēlāk viņš esot lidojis vēl divas reizes Longailendā.
Varētu uzbūvēt ko līdzīgu un izmēģināt, lidos vai nē, tas atrisinātu šo jautājumu.
Dažreiz tiek rakstīts, ka pirmais, kas reāli pacēla savu lidaparātu gaisā, esot bijis francūzis Fēlikss du Templs 1874. gadā. Taču runa var būt tikai par palēcienu gaisā uz dažām sekundēm. Tolaik vienkārši nebija tik spēcīgi dzinēji.
Krievi dažreiz joprojām uzskata, ka pirmais, kas pacēlās gaisā ar lidaparātu, kas smagāks par gaisu, ir Aleksandrs Možaiskis, kas it kā esot 1882. gadā Sanktpēterburgā uzbūvējis ar tvaika mašīnu darbināmu lidaparātu un 20. jūlijā nolidoji ar to 20 - 30 m. Taču jāņem vērā, ka šis lidaparāts startēja no platformas, tāpēc gribot, negribot pēc starta atrastos gaisā, turklāt, nosēžoties lidaparāts esot sabojāts. Pārbaudot dzinēja jaudu, jau mūsu laikos tika konstatēts, ka pacelt gaisā tādu smagumu tas nespētu. Tā kā viņa lidojums ir padomju laiku izgudrojums.
1890. gada 9. oktobrī savu pirmo lidojumu ar sikspārnim līdzīgo lidaparātu „Eole” it kā, slepeni, esot veicis arī francūzis Klements Aders – 50 m lidojums 20 cm augstumā, vēlāk viņš citu modeli „Avion II” piedāvā franču armijai – atkal slepens lidojums – 1892. gada augustā – 100 m attālumā, taču tālāk nekas daudz nenotiek – acīmredzot šādi sasniegumi armiju neiedvesmo.
1898. gada 10. un 22. oktobrī amerikāņu konstruktors Augusts Mūrs Herings arī it kā esot veicis nelielus lidojumus ar savu motorizēto lidaparātu, taču vēsturisku pierādījumu, izņemt paša teikto un divu vietējo iedzīvotāju liecības viņam nav. Aviācijas vēsturnieks Fils Skots raksta, ka Heringa trīs zirgspēku jaudīgais dzinējs spēja darboties tikai 30 sekundes.
Jaunzēlandieši uzskata, ka pirmo lidojumu esot veicis viņējais – Ričards Pīrss, kas 1902. gada marta beigās esot nolidojis pat kilometru. Tomēr, arī šim lidojumam vēsturisku pierādījumu nav.
Vācieši uzskata, ka pirmais gaisā esot pacēlies ar savu lidaparātu Karls Jato 1903. gada 18. augustā (brāļu Raitu pirmais lidojums ir noticis tā paša gada 17. decembrī).
Vēl viens amerikāņu pretendents uz pirmā lidojuma godu ir Semjuels Lenglijs, kura „Aerodrome” 1903. gadā mēģināja pacelties no platformas uz Potomakas upes, nekas vairāk par Red Bull tipa lidaparātu lidojumu viņam nesanāca. Lidmašīna iekrita upē un salūza.
Īpaši jāpiemin, ka turki izceļas ar to, ka pēc viņu liecībām 17. gadsimtā leģendārais Otomāņu aviators Lagâri Hasan Çelebi Stambulā esot ar šaujampulveri pildītā septiņu raķešu saišķī pacēlies 300 m augstumā un sekmīgi nolaidies jūrā. Tas noticis par godu sultāna Murada IV meitas piedzimšanai. Tas gan izskatās ne mazāk fantastiski, kā Minhauzena lidojums uz lielgabala lodes.