Attiecībā uz šiem akmens priekšmetiem eksistē vesela rinda neatbildētu jautājumu. Lieta ir tāda, ka uz tiem ir redzamas neapšaubāmas mehaniskas apstrādes pēdas — apļveida gropes, ko atstājis grieznis, kad šie priekšmeti griezušies ap savu asi, tos veidojot uz kaut kāda virpas darbagaldam līdzīga mehānisma. Dažos attēlos, šīs gropes ir ļoti labi redzamas tuvāk priekšmeta centram, kur grieznis noslēdzošā stadijā ir strādājis intensīvāk, tāpat ir redzamas gropes, kas radušās, kad asi mainījies griezošā instrumenta leņķis. Līdzīgas apstrādes pēdas ir redzamas uz bazalta trauka no Senās Valsts, kas glabājas Petri muzejā.
Šīs akmens sfēras, trauki un vāzes ir, ne tikai senoēģiptiešu ikdienā lietojamas lietas, bet arī visaugstākās mākslas paraugi, ko kādreiz ir atraduši arheologi. Paradokss slēpjas apstāklī, ka visiespaidīgākie eksponāti attiecas uz pašu agrīnāko Senās Ēģiptes civilizācijas periodu. Tie ir izgatavoti no visdažādākajiem materiāliem — no mīkstiem, alebastra tipa, līdz pašiem «grūtākajiem» cietības ziņā, piemēram, no granīta. Darbs ar mīkstu akmeni, to pašu alebastru, salīdzinājumā ar granītu, ir samērā vienkārš. Alebastru var apstrādāt ar primitīviem instrumentiem un slīpēšanu. Toties, virtuozie darbi, kas izpildīti no granīta, šodien izsauc daudzus jautājumus un liecina, ne tikai par mākslas un amatu augsto līmeni, bet iespējams, par pirmsdinastiju perioda Ēģiptes augstāk attīstītajām tehnoloģijām.
Petri šajā jautājumā rakstīja: «...Virpošanas darbagalds, izskatās, Ceturtās dinastijas laikā bija tikpat parasts instruments kā šodienas rūpnīcu cehos».
Attēlos var redzēt: granīta sfēru (Sakkara, III dinastija, Kairas muzejs), trauks no kalcīta (III dinastija), vaze no kalcīta (III dinastija, Britu muzejs).
Akmens izstrādajumi, kas līdzīgi minētajai vāzei, tika izgatavoti pašā agrīnākajā Ēģiptes perioda vēsturē un vēlākos laikos vairs nav sastopami. Iemesls ir acīmredzams — iepriekšējās prasmes ir tikušas pazaudētas. Dažas no vāzēm ir izgatavotas no ļoti lūstoša akmens, piemēram, «schist», kas tuvs kramam, un — kas ir neizskaidrojami — tomēr ir pabeigtas, apstrādātas un nopulētas līdz tādai pakāpei, ka vāzes mala beidzas gandrīz papīra lapas biezumā. Pēc mūsdienu mēriem, tas ir gandrīz neiespējams senā meistara varoņdarbs.
Citi izstrādajumi, kas izgriezti no granīta, porfīra vai bazalta, ir «pilnīgi tukši», turklāt, ar šauru, reizēm pat ļoti garu kaklu, kura esamība padara trauka iekšējo apdari mazsaprotamu, ja tas tika darīts ar rokām.
Apakšējā granīta vāzes daļa ir apstrādāta ar tādu precizitāti, ka visa vāze (apmēram 23 cm diametrā, tukša iekspusē un ar šauru kaklu), ja to noliek uz stikla virsmas, tad pēc pašūpošanās tā nostājas absolūti vertikālu stāvokli pa ass līniju. Turklāt, saskarsmes virsma ar stiklu nav lielāka kā vista olai. Nepieciešamais noteikums tik precīzam balansam — tukšjam akmenim ir jabūt ar ideali gludu un vienadu sieniņu biezumu (ar tik niecīgu saskarsmes virsmu — mazāk nekā 3,8 mm2 — jebkura asimetrija tik blīvā materiālā kā granīts, radītu atkāpes no vertikālās ass).
Līdzīgas, tehnoloģiskas fineses šodien pārsteigs jebkuru ražotaju. Šodien šādu izstrādajumu pat keramikas variantā ir izveidot ļoti grūti. Granītā — praktiski neiespējami.
Kairas muzejā ir redzama visai liels (virs 60 cm diametrā), oriģināls veidojums no aspida slānekļa. Tas atgādina lielu vāzi ar cilindrisku centru 5 — 7 cm diametrā, ar ārēju smalku apvadu un trim plaksnēm, kas vienmerīgi izvietotas pa perimetru un ieliegtas uz «vāzes» centru. Tas ir apbrīnojams, senās meistarības paraugs.
Šajos attēlos ir redzami tikai četri paraugi no tūkstošiem priekšmetiem, kas atrasti iekšpus un apkārt Sakkaras pakāpienveida piramīdai, ko sauc arī par Džosera piramīdu, kas, kā šodien uzskata, ir pati vecākā, tieši Ēģiptes piramīda. Tā ir pirmā no visām uzceltajām, kurai nav nekādu salīdzināmu analogu un priekšteču. Piramīda un tās apkārtne ir unikāla vieta pēc atrasto mākslas darbu un sadzīves priekšmetu skaita no akmens, kaut arī līdzīgu izstrādajumu fragmentus Ēģiptes pētnieks Viljams Petri ir atradis arī Gizas plato rajonā.
Daudzi no Sakkaras atradumiem ir ar uz virsmas uzskrāpētiem valdnieku vārdiem no paša agrākā Ēģiptes vēstures perioda — no pirmsdinastijas valdniekiem līdz pirmajiem faraoniem. Spriežot pēc primitīvajiem rakstiem, grūti iedomāties, ka sos uzrakstus ir veikusi tie paši meistari-virtuozi, kas radījusi sos izsmalcinatos prieksmetus. Visdrīzāk šos «grafiti» izveidoja vēlāk cilveki, kas tāda vai citādā veidā izrādījās to nākošie īpašnieki.
Tad, kas tos ir izgatavojis? Un kā? Un kur? Un kad? Un kas notika ar tiem cilvēkiem, kuru sadzīves priekšmeti tika apglabāti pašā vecākajā Ēģiptes piramīdā?
[Īstenībā jau iedomāties var vienkārši — tie bija mežonīgi laiki — viņu apmetnei uzbruka nākošie senie ēģiptieši, visus izkāva, bet viņu īpašumu paņēma sev un — senās tehnoloģijas izgaisa no vēsturiskās atmiņas — t.p.]