Dursimies?

Ņemsim, piemēram, potes pret dažādām slimībām. Daudzi noteikti atceras, ka agrāk nevienam nejautāja vai viņi grib potēties vai nē? Iedūra adatu lietu kartībā, un kas? Bet tas, ka daudzums nāvējošu slimību aizgāja pagātnē, kā visi cerēja – uz visiem laikiem.

Žēl, ka velti cerēja. Šobrīd iedzīvotājiem dota brīvība: vai nu potēties visai ģimenei, vai arī atteikties no potēm kā priekš sevis, tā arī priekš saviem bērniem. Antivakseri savas darbības izskaidro ar to, ka eksistē farmācijas kompāniju sazvērestība naudas atņemšanai iedzīvotājiem par nevienam nevajadzīgām injekcijām. Ir vēl variants: potes ir ne tikai nelietderīgas, bet arī kaitīgas, par cik tie, kas potējas, pēc tam daudz un bieži slimos, kas atkal ir izdevīgi visuresošām farmakoloģiskām kompānijām, kuras sāks pārdot saslimušajiem savas dārgās zāles.

Taču ir arī trešais sazvērestības teorijas variants, kurš attiecas uz potēm, kurš antivakseriem ļoti neiepatiksies. Un tā, trešais variants: šī kustība tika radīta mākslīgi ar mērķi nostiprināt cilvēces genofondu. Jo taču cilvēki, kuri brīvprātīgi atsakās aizsargāties no nāvējošām slimībā, kļūst, teiksim tā, par kandidātiem uz Darvina prēmiju, izmirst un, skaidra lieta, zaudē iespēju nodot savus gēnus pēcnākamajiem. Tas ir, notiek ģenerālā, taču pie tam izteikti brīvprātīga genofonda tīrīšana.

Apmēram to pašu var teikt par dažādām kustībām par viendzimuma pāru laulībām. Jo taču viendzimuma pāru laulība sevī ietver visu, izņemot… pēcnākamo radīšanu ar abu vecāku gēniem. Tas ir ,pēc būtības arī sava veida brīvprātīga genofonda tīrīšana vēl ar bonusu no bērnunama paņemta bērna veidā, kas būtiski samazina valsts slodzi pamestu bērnu audzināšanā.

Noslēpumainā un bīstamā “Zona-51”

Par amerikāņu kara bāzi ar koda nosaukumu “Zona-51” kas tik nav dzirdējis. Vispār, jau tas fakts, ka šī bāze zināma gandrīz vai visiem un katram, jāvedina uz pārdomām: bet kur tad te slēpjas sazvērestības teorija?

Tad lūk, ir viedoklis, ka interese pret bēdīgi slaveni “Zonu-51” tika uzpūsta mākslīgi ar mērķi novērst mietpilsoņus no tām teritorijām, kurās patiešām notiek kaut kas interesants. Lai, sak, klīst gar žogu tuksnesī, lai fotografē aizlieguma zīmes, raksta rakstus, mēģina iekļūt iekšpusē lidojošo šķīvīšu atlieku meklējumos, lai. Var pat īpaši ziņkārīgiem brīdinošo kārtu virs galvas no automāta palaist lielākam dekoram. Toties par tiem slepenajiem objektiem, kur patiešām slēpjas kaut kas noslēpumains un notiek kaut kādi unikāli notikumi, neviens nezina, jo vairāk, par tiem neviens pat neinteresējas, kā tam arī jābūt.

Mācīties, mācīties un mācīties…

Bet lūk daudz svaigāka sazvērestības teorija, kura saistīta tieši ar Internetu un, kas jau ir interesanti, ar neirotīkliem, tas ir ar mākslīgo intelektu.

Pirmkārt, dažādās internetvietnēs ļoti bieži sākuši parādīties jautājumi līdzīgi: “kas ir mainījies jūsu dzīvē pēdējos 10-20-30 gados?”. Bet tiešām, īstenībā vairums cilvēku ļoti mīl stāstīt par sevi un savu dzīvi, ka agrāk zāle bija zaļāka, un koki – augstāki un stiprāki, bet tikai klausītājus ir grūti atrast. Bet te – lūdzu, raksti cik spēj. Un tauta iedziļinās atmiņās.

Tad kur te sazvērestība? Bet tajā, ka mākslīgais intelekts, analizējot jūsu atmiņas, pakāpeniski mācās atpazīt vecumu, politiskos izskatus, finansiālo labklājību un citas noderīgas ziņas par cilvēku pēc šī paša cilvēka atstātajiem Internetā ierakstiem.

Taču tie ir sīkumi. Daudz interesantāki neirotīkli, kuri spējīgi zīmēt, sacerēt reklāmu vai literārus darbus un daudz ko citu. Patiesībā neirotīkli no sākuma neko nemāk, tos ir jāapmāca, jāsastāda, tā teikt, zināšanu bibliotēku. Un par šo bibliotēku kļūstam mēs ar jums, Interneta lietotāji. Neirotīklu radītāji bez atlīdzības piedāvā mums piekļuvi savam “bērnam”, bet mēs ar prieku to lietojam. Stādieties priekšā, ka jūs savu bērneli neatdodat dārgā prestižā skolā, bet otrādi – skolotāji no visas pasaules, kuri runā dažādās valodās un tā raujas pie jums, lai apmācītu jūsu “brīnumu” visā tajā, ko zina paši. Un pie tam par velti.

MI pret savējiem

Tādā veidā mēs kā parasti uz brīvprātīgiem pamatiem audzējam mākslīgo saprātu, kurš nākamībā radīs – ko? Bet lūk nav zināms, ko. Iespējams, tas sāks nodarboties izteikti ar radošumu, sāks radīt grāmatas, gleznas, skulptūras un filmas, kamēr cilvēce turpinās ar rokām slaucīt ielas un tīrīt kanalizāciju. Starp citu par kino: filmu “Terminators” un “Matrica” veidotāji parādīja mums, uz ko ir spējīgs pārāk attīstītais mašīnas intelekts, un šis tas no ekrāna jau pārkļuvis realitātē. Piemēram, šī gada vasaras sākumā Pentagons veica kaujas bezpilota lidojošā aparāta virtuālos izmēģinājumus mākslīgā intelekta vadībā. Aparātam vajadzēja uzveikt potenciālā pretinieka pretgaisa aizsardzības ierīces. Protams, MI pirms tam ar nolūku, kā likās tā radītājiem, ieprogrammēts noteikums: “pa savējiem nešaut”.

Un ko tad izdarīja mākslīgais intelekts? Pirmkārt tas nolēma iznīcināt torni, kurā sēdēja bezpilota lidojošā aparāta operators, par cik operators, pēc MI domām, ar savām komandām traucēja operācijas veikšanai. Izmēģinājumi tika priekšlaicīgi pārtraukti, bet mums ir par ko aizdomāties.

Teorija par teorijām

Bet beigsim mēs ar pašu paradoksālāko pēc mūsu domām sazvērestības teoriju, kura skar tieši visas sazvērestības teorijas kopā ņemtas. Tik domāta, ka kaut kur, iespējams, dziļi zem zemes paslēptā bunkurā sēž ļoti gudri cilvēki un izdomā dažādas sazvērestības teorijas, reizēm padumjas, taču pietiekami reālas, lai novērstu planētas iedzīvotājus no citam, daudz būtiskākām un svarīgākām problēmām. Kaut ko līdzīgu “Zonai-51”, taču jau visuma apmēros.