1. Cilvēks vienmēr un neizbēgami nenovērtē idiotu skaitu, kas ir viņam apkārt.
Pēc autora viedokļa, likums nozīmē to, ka, lai kā arī neiegrozītos dzīve, jums tik un tā ne reizi vien nāksies sadurties ar sekojošiem pārsteigumiem: pirmkārt, cilvēks, kurš vienmēr izskatās gudrs, aprēķinošs un racionāls, pārbaudot izrādīsies apaļš idiots; otrkārt, muļķi var negaidot parādīties jebkurās vietās, jebkurās situācijās, taču vienmēr pašā nepiemērotākajā momentā, lai izjauktu jūsu plānus.
2. Varbūtība, ka cilvēks ir muļķis, nav atkarīga ne no kādām citām viņa īpašībām.
"Ģenētiķi un sociologi ļoti pūlās, lai ar iespaidīgu zinātnisku faktu daudzumu un formulējumiem pierādītu, ka visi cilvēki pēc dabas ir vienādi; ja arī ir daži vienādāki par citiem, tad tas attiecas uz audzināšanu, nevis tikai uz dabu. Es nevaru piekrist šādam populāram viedoklim. Esmu absolūti pārliecināts, to apstiprina daudzu gadu novērojumi un eksperimenti, cilvēki nav vienādi: daži no viņiem ir dumjāki, daži - nē, un šo starpību starp viņiem nosaka daba, nevis kultūras faktori. Cilvēks ir muļķis tādā pašā ziņā kādā viņš ir rudmatains, viņš pieder pie muļķiem tāpat kā viņš pieder pie noteiktas asins grupas nesējiem. Muļķis jau ir dzimis kā muļķis - ar Providences aktu. Es esmu stingri pārliecināts par to, ka muļķība - tā ir nejauša "privilēģija", kas sastopama visās cilvēku grupās un vienmērīgi ir izplatīta saskaņā ar kādu pastāvīgu proporciju".
"Izglītībai nav nekā kopēja ar varbūtību, ka sabiedrībā ir zināms muļķu skaits. To apstiprina ļoti daudzi eksperimenti ar piecām cilvēku grupām: studentiem, biroju darbiniekiem, apkalpojošo personālu, administrācijas darbiniekiem un pasniedzējiem. Kad es analizēju zemas kvalifikācijas darbiniekus, muļķu skaits izrādījās lielāks, nekā es gaidīju (Pirmais likums) un es to norakstīju uz sociālajiem apstākļiem: nabadzību, segregāciju, izglītības trūkumu. Taču paceļoties augstāk pa sociālajām kāpnēm, to pašu attiecību es ieraudzīju starp "baltajām apkaklītēm" un studentiem. Vēl iespaidīgāk izrādījās ieraudzīt to pašu skaitli starp profesūras pārstāvjiem - es pārbaudīju gan mazas provinciālas koledžas, gan lielas universitātes, tieši tāda pati pasniedzēju daļa izrādījās muļķi. Rezultāti mani tā pārsteidza, ka es nolēmu veikt eksperimentu ar intelektuālo eliti - Nobeļa prēmijas laureātiem. Rezultāts apstiprināja dabas superspēku: tāds pats laureātu skaits izrādījās muļķi".
"Ideju, ko izsaka Otrais likums, grūti pieņemt, taču daudzie eksperimenti apstiprina to ar dzelzsbetona stiprumu. Feministes atbalstīs Otro likumu, tāpēc ka tas skan, ka muļķu skaits sieviešu vidū nav lielāks par muļķu skaitu vīriešu vidū. Trešās pasaules zemju iedzīvotājus apmierinās tas, attīstītās valstis nemaz nav tik attīstītas. Secinājumi no Otrā likuma biedē: vai nu jūs uzturēsieties britu augstākajā sabiedrībā vai pārbrauksiet dzīvot uz Polinēziju un iedraudzēsieties ar vietējiem galvu medniekiem; ieslodzīsiet sevi klosterī vai pavadīsiet savu atlikušo dzīvi kazino, pērkamu sieviešu vidū, jums visur nāksies satapties ar tādu pašu idiotu skaitu, kas (Pirmais likums) vienmēr pārspēs jūsu cerības".
3. Cilvēciskas būtnes iedalās vairākās kategorijās: bezpalīdzīgie, saprātīgie, bandīti un muļķi.
Rūpīgāks lasītājs viegli atpazīs tos vienkāršas diagrammas četros apgabalos I, H, S, B:
"Ja Toms veic kādu darbību un cieš zināmus zaudējumus, turklāt, sagādājot zināmu izdevīgumu Dikam, Toma novērtējums atrodas uz lauka H: Toms darbojās bezpalīdzīgi (helpless). Ja Toms veic darbību, kas ir izdevīga viņam un Dikam, viņa novērtējums atrodas uz lauka I: Toms ir darbojies saprātīgi (intelligent). Ja Toms, veicot darbību, iegūst kaut ko sev, bet tajā pašā laikā izdara sliktu Dikam, novērtējums atrodas uz lauka B: Toms ir darbojies kā bandīts (bandit). Muļķība (silliness) attiecas uz lauku S un pret visiem stāvokļiem uz ass Y ir zemāk par punktu O".
"Ikdienas dzīve galvenokārt sastāv no gadījumiem, kuros mēs zaudējam naudu, laiku, enerģiju, apetīti, garastāvokli un veselību no kādas muļķīgas būtnes neiedomājamas darbības, kam pilnīgi nekā nav ko iegūt no mūms sagādātām neērtībām, grūtībām un ļaunuma. Neviens nezina, nesaprot un nevar kaut kā izskaidrot, kāpēc šis nejēdzīgais radījums dara to, ko dara. Īstenībā nekāda izskaidrojuma arī nav - vai, kas ir nedaudz labāk, ir tikai viens skaidrojums - šis cilvēks vienkārši ir dumjš".
4. Cilvēki vienmēr nenovērtē muļķu graujošo potenciālu.
"Dumji cilvēki ir bīstami tāpēc, ka racionāli cilvēki ar grūtībām spēj iedomāties kāda ir nesaprātīgas uzvedības loģika. Gudrs cilvēks spēj saprast bandīta loģiku, tāpēc ka bandīts ir racionāls - viņš vienkārši grib iegūt vairāk labumu, taču nav tik gudrs, lai spētu tos nopelnīt pats. Bandīts ir paredzams, tāpēc pret viņu var izveidot aizsardzību. Muļķa darbību prognozēt nav iespējams, viņš nodarīs jums sliktu bez iemesla, bez mērķa, bez plāna, visnegaidītākajā vietā, visnepiemērotākajā laikā. Jums nav iespējams paredzēt, kad idiots dos triecienu. Konfrontācijā ar muļķi gudrs cilvēks pilnībā nodod sevi muļķa rokās, randomam radījumam bez guriniekam saprotamiem noteikumiem".
"Izplatīts stereotips: muļķis nodara ļaunu tikai sev pašam. Nē. Nevajag sajaukt muļķus ar bezpalīdzīgiem vientiešiem. Nekad neveidojiet aliansi ar muļķiem, iedomājoties, ka varēsiet tos izmantot savam izdevīgumam - ja jūs tā rīkosieties, tad acīmredzams, ka jūs nesaprotat muļķības būtību. Tā jūs pats radīsiet muļķim darbības lauku, kur viņš spēs kārtīgi iztrakoties un atnesīs jums vēl lielākus zaudējumus".
5. Muļķīgs cilvēks ir pats bīstamākais cilvēka tips.
"Ideāla bandīta darbības rezultāts ir vienkārša materiālo vērtību vai labklājības nodošana citās rokās. Pēc ideāla bandīta darbībām viņa kontā ir zināms pluss, kas precīzi vienāds ar mīnusu kāda cita cilvēka bankas kontā. Sabiedrība no tā nav kļuvusi ne sliktāka, ne labāka. Ja visi sabiedrības locekļi būtu ideāli bandīti, sabiedrība kopumā paliktu stagnācijā, taču nekādu lielu katastrofu nebūtu. Viss bizness grozītos ap to, ka bagātības pārplūst pie tiem, kas veic kādu darbību. Ja visi sabiedrības locekļi darbotos regulāri, rindas kārtībā, ne tikai sabiedrība kopumā, bet arī indivīdi izrādītos stabilā stāvoklī, bez izmaiņām. Kad uz laukuma iznāk muļķi, aina būtiski mainās. Viņi rada zaudējumus, bez jebkāda izdevīguma. Labumi zūd, bet sabiedrība kļūst nabagāka".