DZIENNIK ir sastādījis subjektīvu pēdējo desmitgadu lielāko diktatoru sarakstu.

 1. Josifs Staļins — nedalīti valdīja PSRS no 1922. - 1953. gadam, vairākos viņa iniciētajos represiju viļņos gāja bojā 50 miljoni cilvēku.

 2. Pols Pots — kambodžiešu kustības «Sarkanie khmeri» līderis, nonācis pie varas, izziņoja 1975. gadā «nulles gadu», likvidēja pilsētas un piespieda vairums valsts iedzīvotāju strādāt rīsa laukos. Mazāk nekā četru gadu laikā iznīcināja ap 1,7 miljoniem cilvēku.

 3. Mao Czeduns — pēckara komunistiskās Ķīnas radītājs, viņa «lielā lēciena» ideoloģijas realizācijas rezultātā gāja bojā apmēram 65 miljoni cilvēku, miris 1976. gadā.

 4. Kim Ir Sens — Ziemeļkorejas komunistiskās partijas radītājs, viņa totalitārās sabiedrības celtniecība prasīja 2 miljonus cilvēku dzīvību.

 5. Tan Šve — birmiešu militārās huntas galva, autoritāri valda 16 gadus, cīnās ar dumpīgajām ciltīm, iesauc armijā bērnus, nežēlīgi apspiež protestus; no valsts ir aizbēdzis jau pusmiljons cilvēku.

 6. Suharto — vairāk nekā 32 gadus, līdz 1998. gadam ar stingru roku valdīja Indonēzijā, vajāja nacionālās minoritātes; tikai viena pati Austrumtimoras okupācija prasīja ap 100 tūkstošiem dzīvību.

 7. Sadams Huseins — no 1979. - 2003. gadam bija Irākas diktators, pēc viņa pavēles tika izmantoti ķīmiskie ieroči kurdu ciematos valsts ziemeļos (operācija «Anfal»); gāja bojā ne mazāk par 100 tūkstošiem vīriešu, sieviešu, bērnu.

 8. Mengistu Haile Mariams — Etiopijas militārās huntas vadītājs no 1977. - 87. gadam, viņa «sarkanā terora» rezultātā gāja bojā pusmiljons cilvēku.

 9. Omars al-Baširs — Sudānas prezidents no 1989. gada tiek vainots masu slepkavību rīkošanā Darfūrā, kā rezultātā gāja bojā 300 tūkstoši cilvēku.

 10. Fransisko Franko — fašistiskās Spānijas diktators 1936.-1975. gadā, iznīcināja savus politiskos pretiniekus un represēja mazākumtautības; viņa valdīšanas gados bojā gāja 55 tūkstoši republikāņu.

 11. Envers Hodža — Albānijas patvaldnieks no 1944. gada līdz savai nāvei 1985. gadā, ar slepenās policijas palīdzību izveda totālu sabiedrības kontroli, pasludināja Albāniju par «pirmo ateistisko valsti», kas tajā starpā nozīmēja arī masveida garīdznieku un umamu iznīcināšanu.

 12. Josips Brozs Tito — komunistiskās Dienvidslāvijas radītājs, valdīja no 1945. gada līdz savai nāvei 1980. gadam, pēc Otrā pasaule kara izvērsa represijas, kurās citu starpā gāja bojā 50  tūkstoši horvātu ustašu piekritēju vien.

 13. Mobutu Sese Seko — Zairas diktators, 32 gadu valdīšanas rezultātā (1965.-1997.) no valsts budžeta pārveda uz saviem personīgajiem kontiem Šveices bankās vairāk par 5 miljardiem dolāru, slīcināja asinīs lokālās sacelšanās.

 14. Žans-Bedels Bokassa — Centrālāfrikas Republikas diktators no 1966.-1979. gadam, kas pasludināja sevi par imperatoru un 13. apustuli, pazīstams ar kāri uz cilvēku gaļu un ļoti lepnu dzīves veidu.

 15. Idi Amins — 8 gadu laikā autoritāri valdījis Ugandā (1971.-79.), nogalinot vairāk par pusmiljonu no saviem politiskajiem pretiniekiem.

 16. Roberts Mugabe — Zimbabves diktators, netraucēti valda valstī no 1980. gada, izsaucot savā valstī humanitāro krīzi — badu un holēras epidēmiju; bez žēlastības vajā opozīciju.

 17. Horhe Videla — nāca pie varas Argentīnā valsts apvērsuma rezultātā 1976. gadā, 15 gadu valdīšanas laikā sūtīja opozicionārus un viņu ģimenes uz slepenām koncentrācijas nometnēm; toreiz pazuda apmēram 30 tūkstoši cilvēku.

 18. Augusto Pinočets — pēc apvērsuma 1973. gadā 17 gadus vajāja opozīciju; tajos gados tika nogalināti ne mazāk par 2 tūkstošiem cilvēku; vairāki tūkstoši tika nomocīti drošības dienesta kazemātos.

 19. Nikolae Čaušesku — viņa 34 valdīšanas gadi, kas beidzās ar gāšanu un sodīšanu, tiek uzskatīti par vienu no sliktākajām un pašām iracionalākajām diktatūrām Austrumu blokā, kas balstījās uz ārkārtīgu rumāņu drošības dienestu visuzinību un visurklātesamību.

 20. Fidels Kastro — harismātiskais Kubas līderis, kuru mīl daļa no viņa valsts iedzīvotājiem, taču viņš ir nežēligs pret opozīciju: gandrīz pusgadsimta valdīšanas laikā (1959.-2008.) viņa vainas dēļ ir gājuši bojā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku — precīzi dati nav zināmi.

 [Viens no lielākajiem genocīdiem pagājušā gadsimta beigās notika arī Ruandā, kur gāja bojā pēc dažādām ziņām no pus līdz vienam miljonam cilvēku — taču tur nevar izdalīt kādu vienu konkrētu līderi, kā jau pilsoņu karos arī citās vietās. Vēl jau šeit nav pieminēti asiņainie Irānas un Afganistānas režīmi, bet kā jau teikts sākumā, šis ir subjektīvs saraksts — t.p.]