1. Notikušas 3 kopsapulces.
2. Noticis viens regulārais pasākums.
3. Noticis latkons.
4. Bijuši 3 izbraukuma pasākumi:
   1. Kabineta spēle Strazdumuižas inrernātskolā
   2. Biedrības prezentācija Pilsrundāles vidusskolā
   3. Lauras Dreižes sveikšana literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonijā

Atskaites un atsauksmes par šiem pasākumiem var izlasīt lffb.midzenis.lv šiem notikumiem veltītajos pavedienos un rakstos.

Var droši apgalvot, ka aizvadītais gads vērtējams kā radošais pacēlums biedrības darbībā, kas vērtējams ļoti pozitīvi uz iepriekšējo gadu situācijas fona.

Tomēr ir vairāk nekā skaidrs, ka pie sasniegtā apstādies nedrīkst, ir jāiet tālāk. Jums visiem ir izdalīti materiāli, kuros atrodami priekšlikumi jaunās sezonas pasākumu plānojumam. Tos mēs apspriedīsim, kā arī pieņemsim lēmumus sapulces otrajā daļā.

Es vairāk uzmanības gribu veltīt dažiem citiem jautājumiem. Tie ir:

1. Ieteikums atdalīties no šīs, esošās biedrības un veidot savu, alternatīvo biedrību tiem, kas negrib un nevēlas gribēt pieņemt pašreizējās LFFB nostādnes un virzienus.
2. Grozījumi statūtos.
3. Biedrības mājaslapa.

Pamatošu savu ieteikumu par alternatīvo biedrību.

Privātās sarunās diezgan daudz ir izskanējušas runas par to, ka ir vēlme mainīt biedrības esošās vērtības, darboties, savādāk traktējot kādu no iestrādātiem LFFB pasākumiem.

Šiem izteikumiem esmu piekritusi un piekrītu tikai tik tālu, cik tas skar sekošanu laika garam un kustību attīstībai. Citādi – citādi šāda nostāja ir galīgi garām un nepareiza. Ja katrs, kas vēlēsies darboties, nodarbosies tikai un vienīgi ar esošā noārdīšanu un pārtaisīšanu pa savam, nekas labs nav gaidāms. Tikai mīdīšanās uz vietas. Lai veidotos progresīvā attīstība, ir esošajām vērtībām blakus jānoliek ko jaunu. Pretējā gadījumā, velkot paralēles ar apkārtējo pasauli, katrai nākošai paaudzei būtu jānojauc līdz pēdējam ķieģelītim esošā Rīga vai jānorok Ventas rumba, jo šī, lūk, ir jauna paaudze ar jaunu skatījumu uz lietām.

Protams, Rīga, Ventas rumba un biedrība ir dažādi jēdzieni ar dažādu šī jēdziena satura piepildījumu. Tomēr – tās visas ir reāli pastāvošas vērtības.

Valde izstrādājusi vadlīnijas un nospraudusi mērķus biedrības darbības attīstībai saglabājot jau esošās vērtības. Ar uzsvaru uz to, ka beidzot tomēr ir jāsāk ievērot biedrības pamatlikums – statūti. Tie statūti, kas ir spēkā un publiski pieejami. Tajā pat LFFB midzenī.

Šo grozījumu sakarībā gribu uzsvērt to, ka mēs reiz nolēmām izkļaut no tiem biedru naudas obligātos maksājumus, jo biedrības kasierim bija problēmas šos maksājumus iekasēt. Nevis tāpēc, ka negribētu, bet gan tāpēc, ka biedri paši bija slinki maksātāji. Tomēr ir pienācis laiks šo punktu statūtos atjaunot, legalizējot biedra naudas maksāšanu „melnās kases” līmeni. Ir praksē pierādījies, ka biedrībai pilnīgi oficiāli tas ir nepieciešams. Ir vajadzīgi līdzekļi pirmkārt jau biedrības uzturēšanai – minimālajai birokrātijai, mājaslapas uzturēšanai. Tie, kas pašreiz šajos punktos iegulda savus līdzekļus, ir ierindas biedri, kas nav miljonāri un, bez biedrības vilkšanas kaut minimālā līmenī, viņiem ir daudzas citas primārās vajadzības. Otrkārt – līdzekļi, pat ļoti pieticīga budžeta līmenī, ir vajadzīgi mūsu pasākumu rīkošanai. Treškārt – tie ir prezentācijas pasākumi, uz kuriem mēs tiekam aicināti. Ceturtkārt, tās ir biedrībai nepieciešamās reālās, faktiskās telpas. Ir ļoti labi, ka Ilmārs Bite piekrita pie sevis reģistrēt biedrības juridisko adresi, bet mēs nevaram lūgt, lai viņš pie sevis glabā arī biedrības kopīpašumu, kurš patlaban izkaisīti glabājas daudzās privātās adresēs.

Protams, te varētu uzskaitīt daudzas pozīcijas, kurās nepieciešami finansiāli ieguldījumi (uzsveru – no budžeta pieticības katrai konkrētai vajadzībai nemainās šī budžeta nepieciešamība kā tāda).

Pie biedrības darbības vadlīnijām. Statūtos ir iestrādātas opcijas, kuras nosaka fantāzijas, fantastikas žanra popularizēšanu. Tātad kā popularizējošie varianti tiek piedāvāti:

Vispārīgai apspriešanai, apstiprināšanai ir izvirzītas kā primāras šādas darbības žanra attīstības veicināšanai:

1. Ir nepieciešama darba grupa Fantāzijas un Fantastikas gada balvas nominēšanai, pasniegšanai.
2. Ir nepieciešama darba grupa LatCon 2012 organizēšanai. Par šo aspektu runājot – es personiski gribētu redzēt to pašu organizatorisko komandu, kura bija LatCon 2011 rīkošanā. Mums izdevās. Un tas, kas izdevās, ir jāattīsta tālāk. Par orgkomiteju runājot, gribu vēlreiz atvainoties Vilhelmīnei Ozoliņai par savu reizēm agresīvo nostāju. LatCon organizēšanas gaita lika pārvērtēt manu pašas nostāju pret viņu un saprast, cik mans iepriekšējais viedoklis ir bijis kļūdains un nepareizs. Man personiski bija un ir prieks iepazīt jauno Vilhelmīni, kas prot, var un māk.
3. Jāizstrādā konkrēts projekts, programma sadarbībai ar bērniem un pieaugušajiem ar īpašām vajadzībām. Līdz šim paveiktais ir „taustīšanās” līmenis un situācijas apzināšana. Ir jādod iespēja ar fantāzijas un fantastikas palīdzību šīs kategorijas cilvēkiem integrēties sabiedrībā. Šāda sadarbība tikai un vienīgi visus abpusēji bagātinās ar toleranci, abpusēju izpratni par to iekšējās pasaules bagātību, kas ir mūsos visos, un palīdzēs vieglāk izprast vienam otru.
4. Ar dažādu konkursu palīdzību atraisīt cilvēkos interesi par šo žanru, mēģinot apzināt jaunos, radošos fantastus un iespēju robežās palīdzēt viņiem attīstīties.
5. Rīkot pasākumus cik nu bieži mums iespējams izmantojot formu dažādību, uzsvaru liekot nevis uz jau ierasto pasākumu kārtību, bet uz tematiskiem pasākumiem. Piemēram – Kārļa Skalbes pasaku pasaule vai nākotnes tehnoloģijas fantāzijā un realitātē. Šeit gribu piebilst, ka jebkura aktivitāte un priekšlikums no ierindas biedru puses ir tikai sveicami. Bija ļoti patīkami, piemēram, tas, ka Lauma Klintsone pērn apņēmās un noorganizēja pasākumu. Ir kaut kas fascinējošs Mārtiņa Untāla fantastu piknikos.
6. Veicināt literatūras, jo īpaši mūsu pašu literatūras izpratni, apzināšanu žanra robežās. Šī veicināšana varētu izpausties izbraukumu semināru rīkošanā Latvijas skolās. Praksē jau ļoti labi pierādījies, ka šāda izbraukumu sistēma strādā. Un veiksmīgi strādā trīs līdz piecu cilvēku komandā. Šeit jāsaka ļoti liels paldies par līdzdarbību un aktīvismu Vitai Sudmalei, Laumai Klintsonei un Guntim Veiskatam, kurš savā aizrautībā uz Pilsrundāles prezentācijas pasākumu devās ar stopiem.

Šie ir darbības virzieni tuvākai perspektīvai. Laika gaitā noteikti izkristalizēsies vēl un vēl virzieni un veidi. Pamats darbībai veiksmīgi likts pērnajā ziemā un šis pamats noteikti ir jāattīsta tālāk.

Tagad gribu dažus vārdus teikt par biedrības mājaslapu. Viņas darbībā ir problēmas. No veidotājiem atkarīgas un no veidotājiem neatkarīgas. Visādas. Un tiek risinātas. Tie, kas puslīdz regulāri ienāk lapā, var droši izteikt un arī izsaka savus vērtējumus un ieteikumus. Lapas attīstība ir kopprodukts.

Zinu, ka daudzi no jums gatavi izteikt dažādus iebildumus lapas sakarībā. Šajā gadījumā gribu teikt – pirms izteikt savus iebildumus, lūdzu vispirms sevī izvērtēt: iešu lapā, neiešu lapā, man patiesībā tur vajag vai nevajag kaut ko. Es visiem kopā ar uzaicinājumu uz sapulci nosūtīju arī lūgumu rūpīgi iepazīties ar lapu un atsūtīt savu lapas vērtējumu, savu lapas analīzi no skatu punkta: „Man, lietotājam, ir šāds viedoklis....”. Atbildējuši uz šo lūgumu ir tikai 5. Pēc saraksta biedrībā ir 21 biedrs, 6 Vecbiedri un 3 Goda biedri; šeit klāt ir ..... biedri. Tā ir neglābjama attieksme pret biedrību, pret biedrības līdzbiedriem. Nezinu, kad šie biedri pēdējo reizi ir ielūkojušies lapā, līdz ar to šo cilvēku iebildumi vai ieteikumi varētu saturēt novecojušu informāciju.

Principā, garāmejot un papildinot manu nostāju – biedrība kā tāda lapu nav pelnījusi. Kaut vai vadoties no tā, kāda bija epopeja ar iepriekšējām lapām. Domāju, daudzi atceras to lapu, caur kuru arī es guvu pirmos iespaidus par biedrību. To, kuras kreisajā stūrī bija koks, kura zaros bija izvēles lapas navigācijai. Lapā nebija foruma sadaļas, visa komunikācija notika tekstu komentāros. Mani tas netraucēja, bet bija cilvēki, kam par varītēm vajadzēja forumu.

Tad nu viņi to dabūja jaunajā lapas versijā, kas, manuprāt, bija dizainiski un saturiski neinteresanta un blāva. Bet lapā bija forums, kurš nu bija kļuvis lieks; kaut arī biedri un līdzjutēji sareģistrējās jaunajā vietnē ļoti draudzīgās rindās. Visas diskusijas norisinājās paralēli gan šajā vietnē, gan kurbijkurnē. Apspriežamās tēmas mani arī īsti neaizķēra. Pēdējo reizi tajā ielūkojos 2006. gada pavasarī, kad Aivars Liepa abās lapās – lffb un kurbijkurnē – bija uzsācis savu neviennozīmīgo diskusiju – monologu. Kad nākošā gada rudenī gribēju caurskatīt jaunumus lapā, tās vairs nebija.

Esmu dzirdējusi dažādus traktējumus un pārstāstus par to, kāds bija iemesls tam, kāpēc Anna Gintere „aizklapēja to būdu ciet.”

Visnotaļ noteikti, ka sasāpēja attieksme.

Es varu tikai veidot secinājumus, kopsummējot dažādo dzirdēto informāciju, tās informācijas druskas, kuras izdevās izvilkt no webarhīva krājumiem un to riņķa danci, kas notiek ap šo, esošo lapu. Visās lapās cilvēki no malas, kas nav LFFB, ir atraduši sev nišas, kurās darboties, kur iegūt informāciju, ko jaunu uzzināt par žanru, kas viņus interesē. Tikai biedrības biedri nē. Viņiem vajag pačīkstēt, nopelt un gaidīt bulciņas, kuras par nožēlu bez darbieguldījuma tukšā vietā nerodas.

Katrā gadījumā – šī versija savu iznes: dizainiski aizķer ar to, ka nav tāda, kā citas; saturiski popularizē žanru un tam pietuvinātās tēmas, pastāsta par tem notikumiem un darbiem, kurus dara tie biedri, kas dara. Pārējiem ar saviem iebildumiem jāpaliek tur, kur viņi ir – malā. Līdz brīdim, kamēr viņi ar savu darbību pierādīs kaut paši sev, ka viedoklis ir pamatos rīcībā. Nevar bezdarbībā pavadīt laiku cerot, ka kaut kas radīsies un mainīsies. No nekā nekas arī nerodas.

Kuluāros, privātās sarunās esmu dzirdējusi vēlmes, apgalvojumus, ka ir cilvēki, kas būtu gatavi līdzdarboties, piedalīties lapas attīstībā un veidošanā. Šeit atkal ir neviennozīmīgs jautājums un skatījums.

Jau no pašiem lapas pirmsākumiem ir bijuši cilvēki, kas pieteikušies līdzdarboties, ir nospraustas darbības jomas un izvirzīti mērķi. Taču. Taču ar to arī visa darbošanās ir beigusies. Vienīgais cilvēks, kas šādi piedāvājās darboties un tiešām to arī dara sava nospraustā mērķa robežās ir Vita Sudmale. Un Ilmārs Bite, kurš ienāca un palika. Bez uzstādījumiem un prasībām. Šo cilvēku darītajam un padarītajam vienkāršs „paldies” ir pārāk zems novērtējums.

Tāpat, esmu dzirdējusi, tiešām dzirdējusi, jo līdz šim neviens pie manis ar konkrētu un lietišķu sarunu nav vērsies, ka esot cilvēki, kas gatavi ar kaut ko līdzdarboties sistēmas administrēšanas jomā. Jo viņi kaut ko saprotot no šīm lietām. Te izvirzās jautājums – ko saprot? Kaut ko saprast manā skatījumā nozīmē: „Es māku vadīt automašīnu, jo zinu, ka viņai ir četri riteņi un stūre.” Piedodiet par šo salīdzinājumu, bet man tiešām interesē, cik dziļas un pamatotas ir to cilvēku zināšanas, kas teorētiski būtu gatavi līdzdarboties. Kāda ir viņu praktiskā pieredze websaitu administrēšanā un cik ļoti viņi seko jaunākajai informācijai šīs jomas attīstībā. Jo lapa veidojas kā jaunās paaudzes weblapa un līdz ar to viņas sastāvdaļu mijiedarbība darba procesā ir pārbaudījums gan administrācijai, gan lietotājiem.

Kā maza atkāpe šajā jautājumā – ir dzirdēti iebildumi: „Nevajag mums jauninājumus! Dodiet mums vecās, pārbaudītās vērtības!” Šeit gribu aizrādīt – lūdzu, lūdzu, ar šādu uzskatu darbojieties kādā citā interešu apvienībā. Būsim draugi piknikā pie ezera, uz slēpošanas trases, bet pulciņš – katram savs. Jo nevar interesēties par nākotnes tehniku un sadzīves uzlabojumiem nemēģinot jau tagad dzīvē ieviest jauno tehnoloģiju. Pretējā gadījumā mums vajadzētu atteikties no visa veida telefonsakariem, gāzes un elektriskajām plītīm, daudz kā cita, ko mēs ikdienā lietojam. Kādreiz šīs lietas taču arī bija kas jauns un neierasts un nesaderējās ar „vecām un pārbaudītām vērtībām.”

Atgriežoties pie mājaslapas.

Aicinu visus apsvērt un atbildēt vispirms sev pašiem uz dažiem jautājumiem. Pirmkārt: vai es līdzdarbošos lapā, vai es to vēlos. Vai man tas vispār ir vajadzīgs. Otrkārt: ja es līdzdarbošos kāda tehniska vai kāda cita veida jautājuma sakārtošanā, vai es gribēšu, varēšu turpināt darbu šajā vietnē. Jo šajā gadījumā nav jēgas vienreizējam uzrāvienam darbā. Darbam ir jābūt nepārtraukti un procesā.

Pēc atbildes uz jautājumiem vispirms sev ir jēga runāt tālāk un jau konkrēti.

Nedaudz pievērsīšos jums izdalītajos materiālos un arī uzaicinājumā uz sapulci minētajai biedrības valdes korekcijas nepieciešamībai. Informēju, ka Gunta Deģe atkāpjas no amata valdē. Kā kandidatūru viņās vietā amatam rekomendēju Vitu Sudmali, kura pērnruden plānveida kopsapulcē tika izvirzīta par Guntas Deģes „ruporu”, „deputāta palīgu” tā teikt.

Apkopojot manis teikto, gribu rezumēt šādas lietas:

1. Lūdzu rūpīgi izvērtēt savu vēlmi un iespējas darboties šajā biedrībā ar tiem mērķiem un vadlīnijām, kas uzstādīti. Un piedāvājumu dibināt alternatīvu biedrību, ja šie mērķi un uzstādījumi ir galējā pretrunā ar paša iekšējo būtību. Veselīga, draudzīga konkurence ir tikai un vienīgi pozitīvi atbalstāms progresa faktors.
2. Izvērtējiet un konkretizējiet savas darbošanās iespējas un jomas. To, ar ko esat gatavi papildināt esošās norises un vērtības.

Tas man arī būti viss.

Paldies par to, ka tik pacietīgi noklausījāties šo manu ne pārāk īso uzstāšanos. Tagad došu vietu nākamajam runātājam.