Rīgā, 1880.gada 17. – 20.jūnijā. Kopkorī 1653 dziedātāji.

Svētki notiek īpaši celtā koka ēkā ar speciāli iebūvētām ērģelēm Jēkaba laukumā. Repertuārā Jurjānu Andreja un citu apdarinātas tautasdziesmas, Baumaņu Kārļa Trimpula. Svētkus kuplina vācu mūziķu pūtēju orķestris.

Interesanti. Laikraksts Balss vēsta „Svētkiem par piemiņu grāmatu pārdevējs Brūnsa kungs ir licis kalt medali iz britanijas metāla. Vienā pusē redzami Rīgas torņi un Daugavas tilts un lasāms: „Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā 1880.” Otrā pusē ir lira ar ozolu lapām un aprakstu: „Kas var dziesmas izdziedāt, kas valodu izrunāt?””.

3.TREŠIE DZIEDĀŠANAS SVĒTKI

Rīgā, 1888.gada 18. – 21.jūnijā. Kopkorī 2618 dziedātāji.

Šoreiz jau trīs kopkora koncerti – garīgajam un laicīgajam pievienojies arī instrumentālais, kurā uzstājas vācu mūziķu simfoniskais orķestris. Svētku programmā parādās dziesmas Div’ dūjiņas gaisā skrēja, Krauklīt’s sēž ozolā, Saulīt’ tecēj tecēdama, Jurjānu Andreja kantāte Tēvijai.

Interesanti. Kā ziņo Latviešu Avīzes, svētku priekšvakarā „pa jauno Vidzemes dzelzceļu ies priekš dziedātājiem braucieni” no Siguldas uz Rīgu un pēc svētkiem atpakaļ, un. „cik tālu telpas atļaus, varēs arī nedziedātāji braukt līdza”.

4.CETURTIE DZIESMU UN MŪZIKAS SVĒTKI

Jelgavā, 1895.gada 15. – 18.jūnijā. Kopkorī plānoti 5000 dalībnieku, bet slikto laika apstākļu dēļ piedalās 3000.

Svētkus organizē Jelgavas Latviešu biedrība ar tās priekšsēdētāju un nākamo Valsts prezidentu Jāni Čaksti. Kopkorim trīs koncerti, šoreiz instrumentālos darbus atskaņo amatieru un profesionālu apvienotais orķestris. Starp programmā iekļautajiem skaņdarbiem ir Jurjānu Andreja Dievs, dod mūsu tēvu zemei, Ačkups, Jāzepa Vītola Beverīnas dziedonis un Vāgneru Ernesta Pūt, vējiņi!

Interesanti. „Jelgavas Latviešu biedrības Teātra komisija pirms svētkiem izsolījusi godalgu par divām lugām, ko izrādīt pasāakuma laikā. No 20 darbiem godalgu izpelnījās A.Benjamiņa skatu luga Miglā un Zeibotu Jēkaba bēdu luga Mājas naids.”

5.PIEKTIE DZIESMU SVĒTKI

Rīgā, 1910.gadā 18. – 21.jūnijā. Kopkorī ap 2300 dziedātāju.

Svētki notiek laukumā blakus centrālajai preču stacijai Stabu un Bruņinieku ielas galā. Kopkoris sniedz trīs koncertus, instrumentālos darbus atskaņo Jūrmalas Edinburgas kūrmājas simfoniskais orķestris. Programmā parādās Jurjānu Andreja Nevis slinkojot un pūstot, Stādīju ieviņu, Emīla Dārziņa Mēness starus stīgo un Jāzepa Vītola Gaismas pils.

Interesanti. Izdevumā Avots lasāms, ka svētku koncertu biļetes cena ir „5, 4, 3, 2 un 1 rublis par numurētām sēdu vietām un 50 kap. stāvvietās”. Tiek pieteikts arī svētku gājiena maršruts – no Rīgas Latviešu biedrības nama „pa Suvorova ceļu, Teātra, Basteja un Nikolaja bulvāriem uz pili un no turienes pa Nikolaja ceļu un Strēlnieku ceļu uz svētku pagalmu”.

6.SESTIE DZIESMU UN MŪZIKAS SVĒTKI

Rīgā, 1926.gada 19. – 21.jūnijā. Kopkorī 6526 dziedātāji.

Svētkus organizē Rīcības komiteja Jāzepa Vītola vadībā. Tie notiek atklātā estrādē Esplanādē, līdz ar dziedātājiem piedalās simfoniskais orķestris. Svētku koncertu atklāj ar Latvijas valsts himnu. Programmā pirmoreiz iekļauta Dārziņa Mūžam zili, Melngaiļa Bij’ man vienas rozes dēļ un Man māmiņa piesacīja.

Interesanti. Šo svētku īpašais notikums – Rīgā viesojas Somijas prezidents, kas ierodas ar jahtu. Izdevums Pirmdiena vēstīja: „God. publiku un svētku viesus šodienas koncertā lūdz ierasties katrā ziņā pirms sākuma plkst. 5:30, lai nenokavētu koncerta sākumu, jo svētkos ieradīsies Somijas valsts prezidents.”

7.SEPTĪTIE DZIESMU SVĒTKI

Rīgā, 1938.gada 20. – 22.jūnijā. Kopkorī 11 853 dziedātāji.

Svētkus organizē Jāzepa Vītola vadītā Latviešu dziesmu svētku biedrība. Kopkorim trīs koncerti Esplanādē. Programmā Melngaiļa Cekulaina zīle un Jāņu vakars, Jurjānu Andreja Toli dzeivoj, Dārziņa Mēness starus stīgo.

Interesanti. Kā lasāms Latviešu Dziesmu svētku vēsturē, šajos svētkos bija plānots arī atsevišķs pūtēju orķestru koncerts, taču no tā nācās atteikties, jo starplaikā tika saīsināts armijas dienesta laiks un tieši pirms svētkiem orķestri demobilizējās.

8.ASTOTIE DZIESMU SVĒTKI

Rīgā, 1933.gada 17. – 19.jūnijā. Kopkorī 9400 dziedātāju.

Kopkoris dzied trijos koncertos Esplanādē. Piedalās Latvijas armijas apvienotais pūtēju orķestris. Programmā iekļauta Jurjānu Andreja Dievs, dod mūsu tēvu zemei un Emīla Dārziņa Sapņu tālumā.

Interesanti. Latvijas Sargs: „Svētku komiteja piespriedīs godalgas dziedātājiem un dziedātājām par krāšņākiem tautas kostīmiem. Balvu skaitā nākusi klāt jauna: Rīgas biržas banka ziedojusi godalgošanas balvai zelta dāmu pulksteni ar pinuma aproci 300 latu vērtībā. Šī būs vērtīgākā balva, un viņas ieguvēja tencinās dāvinātāju.”

9.DEVĪTIE SVĒTKI

Rīgā, 1938.gada 16. – 19.jūnijā. Kopkorī 14 456 dziedātāji.

Svētki notiek pagaidu estrādē Uzvaras laukumā Pārdaugavā. Kopkoris sniedz divus koncertus. Uzstājas arī simfoniskais orķestris ar 250 mūziķiem. Koncertu programmā iekļauta Mediņa Tev mūžam dzīvot, Latvija, Melngaiļa Kam drosme ir, Kalniņa Dziedot dzimu.

Interesanti. Jaunākās Ziņas vēsta: „Dziedātāju gultas vietām rīcības komiteja jau iegādājusies 3200 pudu salmu. Koru dalībnieku pacienāšanai komiteja iepirkusi 1346 kg cukura un 10 kg tējas.” Šajos svētkos kā organizatoru palīgi aktīvi iesaistās jaunieši no Rīgas, Jelgavas, Daugavas un Cēsu novadu mazpulkiem.

10.PADOMJU LATVIJAS I DZIESMU SVĒTKI

Rīgā, 1948.gada 19. – 22.jūlijā. Kopkorī 14 542 dalībnieki.

Veltīti Latviešu dziesmu svētku 75.gadadienai. tos rīko Centrālā republikāniskā dziesmu svētku komisija, tie notiek jaunuzceltā Esplanādes estrādē, bet I Deju svētki – Dinamo stadionā. Koncertus atklāj PSRS himna. Līdzās Staļina slavinājumiem skan arī Gaismas pils. Programmā Pētera Barisona Dziesmai šodien liela diena.

Interesanti. AvīzeCīņa ziņo, ka svētku dalībniekiem sarīkotas vairākas izrādes galvaspilsētas teātros: „No deviņām teātra izrādēm vispopulārākie esot bijuši iestudējumi Ugunī un Jūs izsauc Taimira.”

11.LPSR OTRIE DZIESMU SVĒTKI

Rīgā, 1950.gada 18. – 23.jūlijā. Kopkorī 13 866 dziedātāji.

Svētki notiek Esplanādes estrādē un Dinamo stadionā. Kopkorim divi koncertu, priekšnesumus sniedz Rīgas garnizona karavīru apvienotais koris, Latvijas arodskolu audzēkņu kopkoris. Ar padomju dziesmām pārblīvētajā programmā iekļauta arī Melngaiļa Tumša nakte, zaļa zāle, Kad pārnāksi, bāleliņ un Vāgnera Caur sidraba birzi gāju apdare.

Interesanti. Padomju Jaunatne ziņo, ka mūzikas kolektīvi uz Rīgu „ved līdzi karogus, lozungus, saimniecisko sasniegumu rādītājus u.c. gājiena kolonu greznojošus materiālus.”

12.LPSR TREŠIE DZIESMU SVĒTKI

Rīgā, 1955.gada 18. – 22.jūlijā. Kopkorī 10 767 dziedātāji.

Dziesmusvētki notiek jaunuzceltajā Mežaparka Lielajā estrādē, bet deju svētki – stadionā Daugava. Kopkorim divas uzstāšanās.

Interesanti. Padomju Jaunatne kritizē: „Kaut arī šie bija jau trešie Padomju Latvijas Dziesmu svētki, nošu materiāla nokavēšanās un trūkums bija raksturīga parādība gluži tāpat kā iepriekšējās reizēs.”

13.LPSR 4.DZIESMU SVĒTKI

Rīgā, 1960.gada 18. – 24.jūlijā. Kopkorī 11 248 dziedātāji.

Dziesmusvētki notiek Mežaparka Lielajā estrādē, vienlaikus IV Deju svētki Dinamo sporta stadionā.

Interesanti. Padomju Jaunatne vēsta, ka šajos svētkos „pats degpunkts ir jaunā stacija”. „Desmiti rīdzinieku nevar nociesties un grib iemest skatienu topošajās telpās. Tur rit pēdējie apdares darbi. Vilcienu saraksti un lielais pulkstenis jau pie sienas, iedegas griestu lustras”.

14.LPSR 25.GADADIENAI VELTĪTIE SVĒTKI

Rīgā, 1965.gada 10. – 18.jūlijā. Kopkorī 12 441 dziedātājs.

Mežaparka estrādē kopkoris aizvada divus koncertus, bet stadionā Daugava deju koncertos piedalās 2176 dejotāji. Svētkos muzicē apvienotais pūtēju orķestris – 530 muzikantu. Programmā iekļauta Gaismiņa ausa Melngaiļa apdarē un Žilinska komponētā Mana dzimtene jaukā.

Interesanti. Izdevumā Dziesmu svētku gara gaita lasāms, ka šoreiz „dalībnieku skaits ir mazāks nekā iepriekšējos svētkos, bet kvalitātē skaidri jaušams kāpums, kas izpaužas gan sacensībās, gan kopkora dziedājumā”.

15.ĻEŅINA SIMTGADEI VELTĪTIE SVĒTKI

Rigā, 1970.gada 11. – 20.jūlijā. Kopkorī 12 700 dziedātāju.

Kopkorim divi koncerti Mežaparkā. Programmā starp dziesmām par Ļeņinu arī tautasdziesmas Meite sēdi kuražās un Nebrauc tik dikti. Deju koncertos piedalās 3000 dejotāju.

Interesanti. „Tā kā koru kvalitatīvajā izaugsmē vērojams būtisks pavērsiens, tad, sākot ar 1970.gadu, koru sacensības vērtē pēc starptautiskajā konkursu praksē aprobētās 25 punktu sistēmas,” teikts izdevumā Dziesmu svētku gara gaita.

16.PSRS NODIBINĀŠANAS 50.GADADIENAI UN DZIESMU SVĒTKU SIMTGADEI VELTĪTIE SVĒTKI

Rīgā, 1973.gada 15. – 22.jūlijā. Kopkorī 14 800 dziedātāju.

Mežaparkā kopkorim ir trīs koncerti. Muzicē arī pūtēju orķestris ar 1444 muzikantiem, aptuveni 100 koklētāju un 1190 dejotāju (šoreiz deju svētki nenotiek – tos sarīko pēc diviem gadiem). Starp programmas skaņdarbiem – Ļeņinam (Imants Kalniņš, Imants Ziedonis) un Latviešu sarkano strēlnieku laukumā (Romualds Jermaks, Jānis Peters).

Interesanti. Avīze Cīņa ziņo par memoriālā ansambļa atklāšanu Dziesmu svētku parkā.

17.OKTOBRA SOCIĀLISTISKĀS REVOLŪCIJAS 60.GADADIENAI UN LPSR 37.GADSKĀRTAI VELTĪTIE DZIESMU SVĒTKI.

Rīgā, 1977.gada 17. – 24.jūlijā. Kopkorī 14 466 dziedātāji.

Mežaparka estrādē notiek divi koncerti. Programmā iekļauta Mūžu mūžos būs dziesma (Valters Kaminskis, Imants Ziedonis) un koncertu noslēdz Manai dzimtenei (Raimonds Pauls, Jānis Peters). Izcilākie deju kolektīvi un vieskolektīvi koncertē Sporta pilī.

Interesanti. Dzimtenes balss ziņo, ka svētku laikā Rīgā viesojies Kobes koris – japāņu dziedātāji „iepazinās ar Padomju Latvijas galvaspilsētu, apmeklēja memoriālo ansambli Salaspilī, kūrortpilsētu Jūrmalu.”

18.LPSR DZIESMU UN DEJU SVĒTKI, VELTĪTI 40.GADADIENAI KOPŠ PADOMJU VARAS ATJAUNOŠANAS LATVIJĀ

Rīgā, 1980.gada 5. – 13.jūlijā. Kopkorī 17 425 dziedātāji.

Kopkoris ar diviem koncertiem uzstājas Mežaparkā, bet stadionā Daugava risinās 8.deju svētki. Pūtēju orķestrī muzicē ap 2000 mākslinieku, uzstājas arī tautas mūzikas ansambļi. Kopā dalībnieku skaits sasniedz 24 000. Programmā iekļauta tautasdziesma Rozēm kaisu istabiņu Oļgerta Grāvīša aldarē.

Interesanti. Rīgas Balss vēsta, ka pasākumam gatavojas arī Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums un „svētku noskaņas radīšanai daudzi tramvaji un trolejbusi tiek pārkrāsoti”.

19.40.GADADIENAI KOPŠ UZVARAS LIELAJĀ TĒVIJAS KARĀ UN 45.GADSKARTAI KOPŠ PADOMJU VARAS ATJAUNOŠANAS LATVIJĀ VELTĪTIE SVĒTKI

Rīgā, 1985.gada 15. – 21.jūlijā. Kopkorī 16 850 dziedātāju.

Mežaparkā kopkorim divi koncerti. Programmā iekļauta Elgas Īgenbergas Sen to Rīgu daudzināja. Daugavas stadionā pulcējas 6400 dejotāju.

Interesanti. Rīgas Balss ziņo” „Vistālāko ceļu no Atlantijas līdz Baltijai šoreiz mērojis Laspalmasas kamerkoris no Kanāriju salām (Spānija). Namatēva lomā bija mūsu kormākslas līderis Ave Sol”.

20.20.VISPĀRĒJIE LATVIEŠU DZIESMU UN 10.LATVIEŠU DEJU SVĒTKI

Rīgā, 1990.gada 30.jūnijā – 8.jūlijā. Kopkorī 20 499 dziedātāji.

Pirmajos svētkos pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas piedalās 35 438 dalībnieki. Paplašinātajā Mežaparka estrādē notiek trīs kopkora koncerti. Deju kolektīvi ar 10 116 dalībniekiem uzstājas stadionā Daugava. Muzicē apvienotais pūtēju orķestris ar 2062 muzikantiem, simfoniskais orķestris ar 300 mūziķiem, 841 dalībnieks no ārzemju latviešu koriem un deju kopām. Programmā ienāk dziesmas Lūgšana (Imants Kalniņš, Knuts Skujenieks) un Saule, Pērkons, Daugava (Mārtiņš Brauns, Rainis).

Interesanti. Cīņa ziņo, ka „viens no nozīmīgākajiem sarīkojumiem būs Dainu kalnā Siguldā”, kur tēlnieka Induļa Rankas skulptūras papildinās viņa darbs Austras koks, kas veltīts Dziesmusvētkiem un Latvijas atmodai.

21.21.DZIESMUSVĒTKI UN 11.DEJU SVĒTKI

Rīgā, 1993.gada 27.jūnijā – 4.jūlijā. Kopkorī 13 000 dziedātāju.

Deju svētki stadionā Daugava pulcē 10 746 dejotājus. Pūtēju orķestrī piedalās 1600 muzikantu, tautas mūzikas ansambļos muzicē 700 dalībnieku, bet vēl tikpat pārstāvju ir ārzemju latviešu koros un deju kopās.

Interesanti. Diena ziņo par eksotiskiem svētku viesiem: ‘Starp daudzajiem ārvalstu koriem ir arī Boputatsvānas koris Bop Arts Council Chorus. Kopkorī arī Boputatsvānas koris dziedās Div’ pļaviņas es nopļāvu.” Svētku laikā atklāts arī Boputatsvānas informācijas centrs, kas ir pirmā Āfrikas valsts diplomātiskā pārstāvniecība Latvijā.

22.22.DZIESMU SĒTKI UN 12.DEJU SVĒTKI

Rīgā, 1998.gada 29.jūnijā – 5.jūlijā. Kopkorī 13 402 dziedātāji.

Deju svētku koncerti norit stadionā Daugava un Sporta manēžā, kopā piedalās 10 659 dejotāji. Pūtēju orķestris šoreiz pulcē 11 691 muzikantu. Dalībnieku kopskaits – 28 864. Programmā iekļauta Selgas Mences Neba maize pate nāca.

Interesanti. Lauku Avīze vēsta, cik krāšņi aizvadīti pēdējie tūkstošgades Dziesmusvētki: „Pirmoreiz svētkus atklāja Doma laukumā, karogu atvedot laivā pa Daugavu. Pirmo reizi atsevišķi uzstājās mazākumtautību kolektīvi, pirmo reizi Lielajā estrādē skanēja simfoniskās mūzikas koncerts, pēc kura tauta vienojās lūgšanā”. Prezidents Guntis Ulmanis atjaunojis savulaik Kārļa Ulmaņa iedibināto tradīciju apbalvot labāko lauku kori – brīvvalsts laikā godalga bija sudraba šķīvis, šoreiz bronzā kalto balvu saņēma Mežotnes koris.

23.23.DZIESMU SVĒTKI

Rīgā, 2003.gadā 27.jūnijā – 6.jūlijā. Kopkorī 12 380 dziedātāju.

Mežaparkā kopkoris sniedz divus koncertus, savukārt deju kolektīvi ar 13 400 dalībniekiem stadionā Daugava veido lieluzvedumu. Svētkus papildina garīgās mūzikas koncerts Rīgas Domā, simfoniskās mūzikas koncerts Doma laukumā un Nacionālajā operā. Pūtēju orķestris pulcē 1800 dalībnieku, vēl vairāk nekā 1000 dalībnieku pārstāv simfonisko un tautas mūziku.

Interesanti. Diena ziņo: „Kopējie Dziesmusvētku dalībnieku uzturēšanās izdevumi, kas no valsts budžeta pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tiks segti pirmo reizi, sasniedz nepilnus 500 tūkstošus latu”. Savukārt pēc grafiti mākslinieku ierosinājuma jauniešu koru koncerta scenogrāfijā Skonto stadionā līdzās Dainu tēva Barona portretam izveidots milzīgs prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas portrets.

24.24.DZIESMU UN 14.DEJU SVĒTKI

Rīgā, 2008.gada 5. – 12.jūlijā. Kopkorī 12 000 dziedātāju.

Mežaparka estrāde pulcē kopkori uz diviem koncertiem. Deju svētku koncerti ar 13 500 dejotājiem notiek stadionā Daugava, Arēnā Rīga un starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā. Programmā iekļauta Ērika Ešenvalda Aizej, lietiņ.

Interesanti. Neatkarīgā Rīta Avīze vēsta, ka „pretrunīgas atsauksmes saņēmušā” atklāšanas koncerta organizatori saņēmuši dāsnu atalgojumu – režisore Mirdza Zīvere Ls 8025 pirms nodokļiem, bet scenogrāfs Aigars Ozoliņš – Ls 3650.

25.25.VISPĀRĒJIE LATVIEŠU DZIESMU UN 15.DEJU SVĒTKI

Rīgā, 2013.gada 30.jūnijā – 7.jūlijā. Kopkorī 13 000 dziedātāju.

Mežaparka estrādē kopkoris uzstājas vienā koncertā, savukārt deju kolektīvu lieluzvedums stadionā Daugava četros koncertos pulcē 14 500 dejotāju. Svētkus kuplina 100 mazākumtautību kolektīvi un 28 viesu kolektīvi, bet kopējais dalībnieku skaits ir 40 000.