2. Kosmiskie lidaparāti un nosēšanās uz Mēness - Žils Verns var tikt uzskatīts par vienu no zinātniskās fantastikas žanra pamatlicējiem, turklāt laba daļa viņa pirms krietni vairāk nekā simts gadiem radīto futūristisko vīziju vēlāk tiešām piepildījās un mūsdienās ir pašsaprotama īstenība. Viens no tiem ir kosmiskie lidaparāti un nosēšanās uz Mēness – to savā 1865.gada grāmatā No Zemes uz Mēnesi Vernts raksturoja pat visai detalizēti, aizsteidzoties priekšā laikam par gadsimtu. Zinātniskās fantastikas entuziasti pat saskatījuši vairākas zīmīgas sakarības starp Verna vīziju un NASA slaveno Apollo-11 Mēness misiju.
3. Klonēšana - kaut pasaule vēl nav sagaidījusi pirmo klonēto cilvēku, šķiet, tas ir vairāk ētisku pretrunu, nevis zinātnes iespēju jautājums – zinātnieki veiksmīgi ir klonējuši aitas, kaķus, trušus, pat tik lielu dzīvnieku kā govs. Savā 1932.gada romānā Brave New World, kura notikumi norisinās 2540.gada Londonā, par gēnu inženieriju fantazēja Aldoss Hakslijs. Viņa vīzija paredzēja cilvēku klonēšanu ar "Bokanovskija metodi", kur no vienas olšūnas iespējams radīt līdz pat 96 identiskus klonus. Turklāt kloni jau sākotnēji tika "iedalīti" sociālajās kārtās un tiem paredzētajos darbos. Hakslijs radīja patiesībā diezgan distopisku nākotnes ainu ar pasauli, kurā pie varas esošie viegli var kontrolēt ne vien cilvēku skaitu, bet arī to funkcijas sabiedrībā.
4. Roboti – vārds "robots" cēlies no čehu "robota", kas apzīmē fiziski smagu darbu, pat vergošanu. Vārdu "robots" popularizēja čehu autors Karels Čapeks, kura 1920.gada izrāde R.U.R (Rossum's Universal Robots) stāstīja par "ražotiem cilvēkiem", kuri tika izmantoti kā lētais darbaspēks. Tomēr Čapeka "roboti", kaut ražoti, drīzāk bija nevis mehāniskas būtnes, bet sintētiski cilvēki. Mehāniska robota koncepts mums visbiežāk saistās ar Aizeka Azimova vārdu. Mūsdienās roboti ir visur – sākot no automatizētām ražošanas iekārtām, militārajiem robotiem, līdz pat bērnu rotaļlietām.
5. Skārienjutīgie displeji – planšetdatori, elektronisko grāmatu lasītāji, milzu prezentāciju displeji un daudz citas ierīces šodien ir aprīkotas ar skārienjutīgo virsmu tehnoloģiju. Pat mobilais telefons tagad ir pavisam citāds, nekā to pazinām pirms 10 gadiem. Tehnoloģiju pasaulē fiziskie taustiņi pamazām kļūst par simbolu pagājušajam gadsimtam, tomēr nemaz ne tik sen ikdienas lietotājam tā bija zinātniskā fantastika, kas bija redzama Holivudas grāvējos, kur varoņi ar roku žestiem manipulē ar informāciju uz milzu caurspīdīgiem displejiem kādā slepenā militārā bāzē vai kosmosa kuģī. Kaut pirmie soļi šajā jomā tika sperti jau 20.gadsimta 60.gados, pasaule patiesi skārienjutīga kļuva līdz ar pirmajiem Apple iPhone viedtālruņiem, kas 2007.gadā mobilo ierīču pasauli apgrieza kājām gaisā.
6. Satelīti – mazie un ne tik mazie mākslīgie pavadoņi, kas riņķo Zemes orbītā un pulsē vienā ritmā ar modernā cilvēka ikdienu, nodrošinot mums tik ļoti ierastos mobilos sakarus, GPS navigāciju, satelīttelevīziju, satelītuzņēmumus u.c. Zinātniskās fantastikas leģenda, slavenās filmas 2001: A Space Odyssey scenārija līdzautors Sers Artūrs Čārlzs Klārks par satelītiem jau ļoti konkrēti runāja vismaz dekādi pirms to ieviešanas dzīvē. “Iedomājaties cilvēku, kura varā ir likt savai balsij tikt sadzirdētai visā pasaulē. Vienā un tajā paša laikā. Burvestība... vai tikai komunikāciju satelīti?” žurnālā Bezvadu pasaule (Wireless World) aizvadītā gadsimta 40.gados rakstīja Klārks.
7. Globālā novērošana. Kaut pilnīga šauras valdošās elites kontrole pār ikvienu sabiedrības locekli, ko savā pasaulslavenajā romānā 1984 (publicēts 1949.gadā) paredzēja Džordžs Orvels, gluži nav īstenojusies, atsevišķas lietas ir piepildījušās. Lielais brālis tik tiešām mūs vēro – tam pierādījums ir ne tikai metropolēs vai ik uz katra stūra izvietotās novērošanas kameras, bet arī sīkdatnes, kas par interneta lietotāju nemanot ļauj iegūt patiešām iespaidīgu informācijas apjomu. Arī nesenie skandāli par globālo spiegošanas tīklu ar ASV drošības iestādēm priekšgalā, masveida e-sarakstes nopludināšanu un informācijas ievākšanu no mobilo telefonu zvaniem neļauj justies pārāk omulīgi.
8. Zemūdenes un akvalangi – kas Žila Verna grāmatas padarīja par savam laikam tik unikāliem literatūras dārgakmeņiem? Iespējams, tas, ka ar saviem darbiem viņš pavēra iespēju 19.gadsimta cilvēkam vismaz iztēlē pabūt cilvēka vēl neapgūtās teritorijās. Turklāt slavenais autors skatījās ne tikai uz zvaigznēm. Kaut ar cilvēka enerģiju darbināmi zemūdens transportlīdzekļi eksistēja jau aptuveni 100 gadus pirms Verns ar savu romānu “20 000 ljē pa jūras dzelmi” literatūras vēsturē ierakstīja kapteiņa Nemo un Nautilus komandas piedzīvojumus, tieši Verna vīzija pirmo reizi iezīmēja modernas zemūdenes aprises ar neatkarīgu dzinējspēku. Tostarp Nautilus ekipējumā bija arī pārnēsājamā individuālā niršanas sistēma – priekšvēstnesis modernajam akvalangam.
9. Neredzamība - kurš gan bērnībā nav sapņojis, ko tik nevarētu izdarīt, ja vien būtu neredzams... Savu neredzamo cilvēku Herberts Džordžs Velss radīja 1897.gada romānā ar tieši tādu nosaukumu – Neredzamais cilvēks. Kaut vēl nav atrasts veids, kā ierastu objektu padarīt pilnībā neredzamu cilvēka acij, mēs esam iemācījušies paslēpt priekšmetus no dažādām ierīcēm, visbiežāk – radariem. Militāristi šajā jomā gājuši vistālāk – ir "neredzami" bumbvedēji, tanki, kuģi. Tomēr militārā sfēra, kā allaž, ir pamatīgas slepenības miglā tīta, tāpēc patieso progresu ir visai grūti aplēst.
10. Videozvani - teju vai katrs aizvadītā gadsimta vidus ēras zinātniskās fantastikas autors, jo īpaši tie, kuri rakstīja par ārpuszemes ceļojumiem un kosmosa izpēti, savos darbos iepina videozvanu tehnoloģiju. Iespēju sarunāties aci pret aci, atrodoties tūkstošiem kilometru attālumā, nu nodrošina vebkameras, kas nu iebūvētas ne tikai portatīvajos datoros, bet gandrīz katrā mobilajā ierīcē.