*Un krīt Vērmeļu zvaigzne.

Klīst leģendas, ka Černobiļas AES avāriju, kas notika 1986. gada 26. aprīlī un kļuva par lielāko tehnogēno katastrofu cilvēces vēsturē, ir paredzējuši arī daudzi gaišreģi, bet pats agrākais paredzējums nāk no Bībeles laikiem. Jāņa Atklāsmes grāmatā ir šādas rindas [8. nodaļas 10. un 11. panti - t.p.]:

"Kad trešais eņģelis bazūnēja, tad no debesīm krita liela zvaigzne, degdama kā lāpa, tā krita uz upju un ūdens avotu trešo daļu. Zvaigznes vārds saucās Apsints [krievu variantā - Vērmele - t.p.], un trešā daļa ūdeņu tapa par vērmelēm; nomira daudz cilvēku no ūdeņiem, jo tie bija tapuši rūgti". Parastajām vērmelēm ir arī tāds tautas nosaukums - černbiļ, černobiļņik.

* Gandrīz - neskaitās.

Vācu filozofs un teologs XIII gadsimtā Alberts Lielais fon Bošteds pareģoja, ka "Vācija trīs reizes būs uz uzvaras robežas laika periodā, kas būs 700 gadu garš, tā trīs reizes gandrīz iekaros pasauli."

Pirmo reizi Vācija mēģināja cīnīties par pasaules kundzību vēl XVI gs. Tad Kārlis V Habsburgs ieņēma Svētās Romas impērijas troni un vienlaicīgi bija arī Spānijas karalis. Otrais, neveiksmīgais mēģinājums bija, kad Hohencollernu dinastija XX gs. sākumā to mēģināja 1. pasaules karā, trešais - nacistu mēģinājums bija XX gs. pirmās puses beigās. Tādā veidā Vācija patiešām 700 gadu laikā trīs reizes bija soli no mērķa.

*Jaunais lauva pieveiks veco.

1558. gadā dienasgaismu ierauga Nostradamusa grāmatas "Pareģojumi" pirmā daļa, kas veltīta karalim Henriham II. Tajā bija rakstīts: "jaunais lauva uzveiks veco kaujas laukā, divcīņā, viņš izdurs tam aci zelta būrī". 1559. gada 13. aprīlī svētkos, kas bija veltīti miera līgumam starp Franciju un Spāniju, Henrihs II bruņinieku turnīrā, divkaujā ar skotu gvardes kapteini, grāfu Gābrielu Mongomeriju ieguva nopietnu savainojumu. Montgomerija koka šķēpa asa šķēpele trāpija karaļa bruņucepures acu spraugā un iedurās tam acī, rezultātā karalis Henrihs II nokrita no zirga. Pēc desmit dienām viņš nomira.

*Tu kļūsi par imperatrisi.

1794. gadā Žozefīne de Bogarnē un viņas draudzene iegriezās jaunās, bet jau ļoti populārās pareģes Marijas Lenormanas salonā. Žozefīne ar smiešanos uzņēma paziņojumu, ka kļūs imperatrise. Nākošais Lenormanes apmeklētājs bija pamaza auguma vīrietis armijas formā. Viņam pareģe teica, ka viņš ieņems sešus augstus amatus un iegūs imperatora titulu, taču tālāk pateica, ka liktenis viņam būs labvēlīgs tikai līdz 40 gadu vecumam, lūdz tam laikam, kamēr viņš nepametīs savu dzīves draudzeni, ko viņam liktenis būs lēmis. Pēc diviem gadiem Napoleons un Žozefīne apprecējās, 1804. gadā Napoleons pasludināja sevi par imperatoru, bet vēl pēc pieciem gadiem izšķīrās no sievas... 1812. gada kampaņa beidzās ar fiasko līdz šim neuzvarētajai Napoleona armijai.

*Baidies no balta zirga.

Veca pareģe-vāciete, kas dzīvoja Sanktpēterburgā, liecinieku klātbūtnē izzīlēja jaunajam Aleksandram Puškinam "drīzu naudas iegūšanu, negaidītu priekšlikumu, slavu un tautas mīlestību, divas trimdas", bet arī to, "ka viņš dzīvos ilgi, ja 37 gadu vecumā ar viņu nenotiks nekāda nelaime no balta zirga, baltas galvas vai balta cilvēka." Atgriezies mājās, Aleksandrs atrada pie sevis vēstuli ar naudu (vecs liceja biedra parāds). Pēc dažām dienām ģenerālis Orlovs viņam izteica priekšlikumu par paaugstināšanu amatā. Pēc gandrīz divdesmit gadiem, kad Puškinam jau bija 37 gadi, viņš gūst nāvīgu ievainojumu duelī ar Žoržu Dantesu, kuram bija balts zirgs.

*Šausmīgais jungas gals.

1838. gadā Edgars Alans Po saraksta grāmatu "Stāsts par Artūra Gordona Pima piedzīvojumiem," tajā trīs jūrnieki, dreifē ar glābšanās laivu Dienvidu jūrās un, kļuvuši vai traki no bada, apēd savu draugu - jungu Ričardu Pārkeru. Pēc 46 gadiem traģēdija, ko apraksta Po notiek dzīvē. Pēc tam, kad šoneris "Mignonette" nogrimst un visas iespējas remdināt badu bija izsmeltas, daži dzīvi palikušie jūrnieki apēda jungu vārdā Ričards Pārkers. Vecāki, kas tā bija nosaukuši savu dēlu laikam nebija lasījuši Po, citādi labi padomātu, pirms dotu jaundzimušajam šādu vārdu. [Kāds jūrnieks Ričards Pārkers ticis apēsts tādā pat veidā arī 1846. gadā - tiešām nelaimīgs vārds! - t.p.]

*"Titānika" veltīgums.

1898. gadā Londonas žurnālists Morgans Robertsons mazā tirāžā izdod romānu "Veltīgums", kas stāsta par milzīga, transatlantijas lainera "Titāns" traģisko reisu. Aukstā aprīļa naktī tvaikonis saskrienas ar aisbergu un nogrimst, paņemot sev līdzi vairāk nekā tūkstots dzīvību. Robertsona vētrainā fantāzija izrādījās murgains pareģojums: naktī uz 12. aprīli, 1912. gadā Atlantikā analoģiskos apstākļos nogrimst "Titāniks" - to laiku pats lielākais un bagātākais kuģis. Vēl vairāk, "Titānikam" un tā literārajam priekštecim bija gandrīz vienādi tehniski dati.

* Pēterburgu neatdosim.

Sanktpēterburgas arhīvos glabājas ieraksts, kas datēts ar 1913. gadu un, ko izdarījusi kāda Anna Vrubova, gaišreģa un brīnumdara Grigorija Rasputina skolniece: "Reiz skolotājs kļuva varen nikns uz vāciešiem, kliedza sejā vienam no viņiem, ka iekšas viņiem ir puvušas, ķidainas. Pēc tam pagriezās pret mani un sacīja: "Zinu, zinu, aplenks Pēterburgu, ar badu vārdzinās! Dievs, cik gan cilvēku bojā aizies, un viss šo vācieķeļu dēļ! Taču neredzēs viņu Pēterburgu! Še tev piga, no bada kritīsim, bet nelaidīsim!" Pēc tam nomierinājās un palūdza tēju, bet uz jautājumu, kad tas notiks, pateica: "No manas nāves - 25-tais gads"."

Rasputins gāja bojā 1916. gadā, bet pēc ceturtdaļgadsimta fašistiskā Vācija iebruka PSRS un apņēma blokādes lokā Ļeņingradu.

* Es redzu tankus.

Vēl vienu pareģojumu, kas saistīts ar 2. pasaules karu, pateica Volfs Mesings, ģeniāls telepāts un gaišreģis, kurš bija slavens visā pasaulē. 1937. gadā, uzstājoties kādā no Varšavas teātriem, viņš apgalvoja: "Ja Hitlers dosies karot uz Austrumiem, tad viņu gaida gals." Bet 1940. gada ziemā IeLTK (NKVD) kluba zālē uz jautājumu, ko viņš domā par padomju-vācu paktu, atbildēja: "Es redzu tankus ar sarkanām zvaigznēm Berlīnes ielās.". Pusotru gadu pirms iebrukuma PSRS Mesings paredzēja padomju tautas uzvaru visasiņainākajā karā cilvēces vēsturē.

*Vangas vārdi.

Aklā gaišreģe Vanga pārsteidza savus laikabiedrus ar saviem pareģojumiem. 1989. gadā viņa pareģoja: "Amerikāņu brāļi kritīs, tērauda putnu noknābti. Vilki gaudos no krūma un nevainīgo asinis līs straumēm." 2001. gada 11. septembrī, pēc terora akta gaisā Ņujorkā sabruka Vispasaules tirdzniecības centra debesskrāpji, ko sauca par dvīņiem. ASV prezidents tajā laikā bija Džordžs Bušs (angļu valodā bush ir krūms), bet viņa administrācijas izraisītā militārā kampaņa Tuvajos Austrumos pēc dažādiem aprēķiniem prasīja ap vienu miljonu dzīvību.

[Pareģojumiem var ticēt, var arī neticēt, taču reizēm kaut kas tāds atgadās. Protams, ja tas ir pietiekami miglains, vienmēr atradīsies, kas tāds, ko varēs piemērot, kā izskatīsies kā piepildīšanās. Taču kaut kas tur ir, tāpēc, ka tagadne ir tikai mirklis starp nākotni un pagātni - daži saka, ka 0.2 sekundes garš, jo īsāku laika sprīdi parasti cilvēks nespēj uztvert. Bet kā ir ar lielāku mirkli par tagadni? -tulk. piez.