Taču fantastiskās lentes turpina uzņemt un tās joprojām paņem nesliktu kasi. Vēl vairāk, ja parakņājas Holivudas studijas apcirkņos, izrādās, ka svaigas, neparastas idejas joprojām ir - tās vienkārši nelaiž uz ekrāniem, jo studijas baidās, kā neordinārās filmas uzņems skatītāji, ja nu slikti?
Deivida Hjūza grāmatā "Lielās, neuzņemtās fantastiskās filmas" ir minēti daudzi piemēri, kad ierēdņu bailes, kinozvaigžņu ambīcijas un finanšu grūtības bija par iemeslu, lai slēgtu interesantus projektus, kas varētu kļūt par kinofantastikas klasiku. Hjūzs ir arī sastādījis Top 10 no pašiem daudzsološākajiem nerealizētajiem projektiem. var jau būt, ka kādreiz dažus no tiem uzņems nākotnē, taču daudziem moments jau ir palaists garām un mēs varam tikai zīlēt, kas varēja iznākt galarezultātā.
1. "Supermens pret Betmenu" (Superman vs. Batman)
XX gadsimta 90-tos gados studijā Warner Bros. Izmisīgi centās izdomāt kaut ko jaunu par supervaroņiem, uz kuriem tai bija ekranizēšanas tiesības. Par Supermenu ieinteresējā Nikolass Keidžs, kurš bija liels komiksu piekritējs. Kopā ar Timu Bērtonu viņi sāka strādāt pie projekta "Supermens ir dzīvs!" taču Keidžs prasīja pārāk lielu kontroli pār projektu un studija nolēma neriskēt; tā vietā viņi sāka izstrādāt projektu "Supermens pret Betmenu" pēc Endrū Kevina Vokera scenārija, kurā abi supervaroņi izrādās barikāžu pretējās pusēs.
Šis projekts bija ļoti tuvs realizācijai. Režisors Volfgangs Petersens jau sāka piemeklēt aktierus un skatīties pēc vietām, kur notikt filmēšanai, taču pēdējā mirklī studija atkal pārdomāja, tāpēc ka parādījās jauns scenārijs, ko bija sarakstījis Dž. Dž. Abramss. Viņa versija radīja sajūsmu studijā, bet šausmīgi saniknoja fanus, tāpēc ka Abramss radikāli pārveidoja komiksu mitoloģiju. Fani apbēra viņu ar draudiem un lāstiem, ierēdņi atkal sāka šaubīties un galu galā nolēma atgriezties pie tradicionālākas versijas. Pēc vēl dažiem scenārija variantiem dienasgaismu ieraudzīja Braiana Singera filma "Supermena atgriešanās" (2006.).
2. Vinsenta Vorda "Svešais 3" (Vincent Ward's Alien 3)
Milzīgie panākumi, ko guva filma "Svešie", pārliecināja producentus, ka turpinājumam nemaz nav jābūt līdzīgam oriģinālam. Sākumā viņi gribēja uzņemt trešo sēriju pēc Viljama Gibsona scenārija - taču tas viņiem nepatika. Tad viņi uzaicināja jaunzēlandieti Vinsentu Vordu ("Navigators") - režisoru ar retu, neparastu vizuālu stilu. Viņš lika priekšā visai ekstravagantu monstru tēmas attīstību kosmosā: izdomājot mākslīgu planētu no koka un kosmiskos kuģus, kas bija līdzīgi lidmašīnām. Uz šīs planētas atrodas klosteris, kurā nokļūst varoņi un citplanētu monstrs, kas bija paslēpies viņu kuģī. Studijas Fox vadītāji pakasīja pakaušus un nolēma, ka viņiem šāds variants neder.
Viņi nodeva vadības grožus cita režisora - Deivida Finčera - rokās, kuram arī bija neparasts redzējums. Viņam izdevās filmu uzņemt, par spīti tam, ka studijas ierēdņi nepārtraukti iejaucās viņa darbā un filma tapa vienos kompromisos. Versijai, kas iznāca uz ekrāniem, īpašu panākumu nebija. Diemžēl ieraudzīt režisora versiju gandrīz nav iespējams: tā tiek uzskatīta par "neoficiālu" un ir iekļauta tikai DVD kolekcijā "Alien Quadrilogy".
3. Stīvena Spīlberga "Nakts debesis" (Steven Spielberg's Night Skies)
Pēc kontrakta Spīlbergam vajadzēja producēt filmas "Trešās pakāpes ciešie kontakti" sikvelu. Viņš lika priekšā sekojošu ideju.: sliktie citplanētieši terorizē ģimeni, kas dzīvo fermā (kaut kas līdzīgs "Salmu suņiem", tikai satrakušo mietpilsoņu vietā - citplanētieši). Pēc Spīlberga ieceres vienam citplanētietim bija jāsadraudzējas ar mazo fermera dēlēnu. Uzņemot filmu "Pazudušā šķirsta meklētāji", Spīlbergs izstrādāja savu sižetu kopā ar scenāristi Melisu Metisoni, kura tajā laikā bija Harisona Forda sieva. Rezultātā ideja par bērna un citplanētieša draudzību izvērtās atsevišķā filmā - "Citplanētietī"(1982.), kas kļuva par vienu no visu laiku un tautu ienesīgākajiem blokbasteriem.
Taču, kā tad ar ideju par fermeriem, kurus terorizē citplanētiešu ļaundari? Neuztraucieties, labam profesionālim nekas neiet zudumā. Spīlbergs pārvērta citplanētiešus par spokiem un producēja vēl vienu superhītu - "Poltergeistu" (1982.).
Tomēr, žēl, ka divas interesantas idejas aizgāja katra uz savu pusi. Var tikai iedomāties, kādas būtu iznākušas "Nakts debesis", ja tur saglabātos apvienotas abas sižetiskās līnijas.
4. "Aiz iespējamā robežām" (The Outer Limits)
Pirms vairākiem gadiem studija MGM plānoja uzņemt pilnmetrāžas filmu "Aiz iespējamā robežām" pēc sava vispazīstamākā televīzijas zīmola. Tikai paziņoti interesanti fakti par scenāriju: 99% no Zemes iedzīvotājiem ir saslimuši ar "miega slimību" un atrodas komā. Izrādās, ka tas ir naidīgu citplanētiešu pirksts, kuri ilgi ir pētījuši cilvēku uzvedību un beigās nolēmuši, ka labākais ceļš, kā izplatīt miega epidēmiju, ir saindēt naudu.
Pašlaik tiesības uz scenāriju pieder Toma Krūza studijai United Artists. Ja Krūzs nolems filmēties trešajā (pēc "Īpašā ziņojuma" un "Pasauļu kara") fantastiskajā grāvēja savā karjerā - var iznākt interesants kino.
5. "Džons Kārters no Marsa" (John Carter of Mars)
Edgars Raiss Berouzs ir sarakstījis, ne tikai "Tarzānu", bet arī zinātniski-fantastisko romānu "Džons Kārters no Marsa" (1912.) - par amerikāņu pilsoņu kara veterānu, kas dodas uz Marsu, ko apdzīvo monstri. 25 gadus pēc publicēšanas šī grāmata gandrīz nepārvērtās par pirmo pilnmetrāžas animācijas filmu. 1936. gadā mākslinieks-animators Bobs Klempets un Beraoza dēls Džons Koulmans strādāja pie izmēģinājuma īsmetrāžas filmiņām - īsiem sižetiņiem, kuros varonis, pateicoties vājajai Marsa gravitācijai, lēca 5 metrus gaisā un cīnījās ar zaļiem cilvēciņiem, kuriem bija četras rokas.
Iespējams, ka šī filma pavērstu animācijas attīstību citā virzienā. Taču Disneja studija nolēma šīs filmas vietā uzņemt "Sniegbaltīti un septiņus rūķīsus".
Pagāja gandrīz 80 gadi, līdz kinematogrāfs atkal ieinteresējās par "Džonu Kārteru". 2010. gadā filmu "Džons Kārters no Marsa" ar budžetu $150 miljoni sāks uzņemt studijas Pixar režisors Endrū Stentons ("Wall-E"). Scenāriju sarakstījis Maikls Čeibons ("Zirnekļcilvēks 2"), bet galvenās lomas tēlos 28 gadus vecais kanādietis Teilors Kitšs ("X-cilvēki: Sākums", "Darījums ar Sātanu", "Čūskas lidojums"), Linna Kolinza ("X-cilvēki: Sākums", "Liktenīgais skaitlis 23", "Venēcijas tirgonis") un Tomass Heidens Čērčs ("Zirnekļcilvēks: ienaidnieks atspulgos"). Pirmizrāde notiks ne ātrāk par 2012. gadu.
6. "Zvaigžņu ceļš: Titānu planēta" (Star trek: Planet of the Titans)
70-to gadu vidū, kad seriāls "Zvaigžņu ceļš" piedzīvoja otro dzimšanu pateicoties otrreizējai parādīšanai pa tikko radušos kabeļtelevīziju, kinokompānija Paramount nolēma steidzami sapelnīt naudu ar šo fenomenu un uzfilmēt spēlfilmu ar visu aktieru piedalīšanos, kas tēloja seriālā. Projektam tika piesaistīts režisors Filips Kaufmans un mākslinieks Kens Adamss, kas bija pazīstams no Džeimsa Bonda grāvējiem. Kaufmans sāka sacerēt scenāriju, kurā par galveno varoni viņš padarīja klingonieti (loma tika japāņu aktierim Toširo Mifune). Scenārijā stāstīts, kā Zvaigžņu flotes un klingonu armāda steidz pirmie pievākt sev planētu, uz kuras dzīvo mītiskie Titāni - rase, kas tika uzskatīta par mirušu. Pēc sižeta, kapteinis Kirks, lai glābtu planētu, ienirst ar kuģi "Enterprise" melnajā caurumā un uzrodas uz Zemes miljons gadu pirms mūsu ēras, iemāca pirmatnējos cilvēkus iegūt uguni un saprot, ka "Enterprise" apkalpe arī ir tie paši mītiskie Titāni, par kuriem vēlāk tiks sacerētas leģendas.
Studijā Paramount nolēma, ka projekts ir pārgudrs un dārgs (sākuma budžets bija $7.5 miljoni), un 1977. gada maijā to slēdza.
"Fantastikai nav nākotnes," - studijas ierēdņi pateica Kaufmanam. Likteņa ironija, pēc dažām nedēļām uz ekrāniem iznāca "Zvaigžņu kari".
Pēc gada Paramount atgriežas pie idejas radīt pilnmetrāžas spēlfilmu "Zvaigžņu ceļš". Taču par tās radītājiem kļūst pavisam citi cilvēki un filmai "Zvaigžņu ceļš" (Star Trek: The Motion Picture, 1979.) nav nekāda sakara ar Filipa Kaufmana projektu.
7. Alehandro Hodorovska "Kāpa" (Alejandro Jodorowsky's Dune)
"Daudzi cilvēki ir centušies uzfilmēt "Kāpu". Nevienam tas nav izdevies," - romāna autors Frenks Herberts sacīja pēc tam, kad uz ekrāniem 1984. gadā iznāk Deivida Linča kinoversija. No tā laika, 2000. gadā tika veikts vēl viens mēģinājums - tāda pat nosaukuma miniseriāls, bet 2010. gadā mūs gaida trešā ekranizācija, kuru veiks Pīters Bergs.
Taču kinomānu prātus vēl ilgi musinās čīliešu režisora Alehandro Hodorovska neuzņemtā "Kāpa" , kas ar šo projektu nodarbojās XX gadsimta 70-tos gados. Viņš pieaicināja darbam britu mākslinieku Krisu Fosu, francūzi Žanu Žiro (pazīstamu komiksu mīļotāju aprindās kā Mebiuss) un šveicieti Hansu R. Gigeru (ilgi pirms tam, kad viņš nopelnīja Oskaru par "Svešo"). Ar specefektiem būtu jānodarbojas Denam O'Bennonam - nākošajam "Svešā" scenāristam. Filmēt Hodorovskis bija iecerējis Sahārā un Tassili plato. Imperatora lomai viņš grasījās uzaicināt Salvadoru Dali, kurš pieprasīja, lai viņam maksātu 100 tūkstoš dolāru stundā. Nav brīnums, ka Hodorovskis nespēja nofinansēt savu projektu. "Filmas kadrējumus izvazāja pa visu Holivudu," - viņš vēlāk rakstīja savās atmiņās žurnālā "Metal Hurlant" -, "Vēlāk "Zvaigžņu karos" bija daudzas manējām līdzīgas idejas..."
8. "Bērnības gals" (Childhood's End)
"2001. gada kosmiskā Odiseja" izraisīja Holivudas interesi par Artūra Č. Klārka daiļradi. Drīz pēc šīs filmas iznākšanas studila Universal iegādājas uzņemšanas tiesības agrīnajam Klārka romānam "Bērnības gals" (1953.), kas stāsta par to, ka uz Zemes ierodas Virsvadītāju kosmiskie kuģi - augsti attīstītā rase, kas kalpo kosmiskajam Supersaprātam, seno galaktikas civilizāciju kolektīvajai apziņai, kas atbrīvota no matērijas gūsta. Virsvadītāji apsola, ka cilvēce pacelsies uz augstāko attīstības pakāpi, un cilvēki sāk ar viņiem sadarboties. Uz Zemes iestājas Utopija, zemiešu bērni iegūst jaunas, neredzētas spējas... pēc tam Virsvadītāji paņem pie sevis bērnus un iznīcina Zemi. Milzīgie kosmosa kuģi, kas karājas virs Zemes pilsētām tagad ir kļuvuši par kopējo vietu. Citplanētieši, kas pievāc Zemes cilvēku bērnus, figurē nesenajā filmā "Zīmes." Taču pats romāns Holivudai izrādās pārāk liels kumoss. Vairāki scenāriji tā arī paliek gulēt uz plaukta. Pēdējais ir ticis sacerēts pavisam nesen - to sarakstīja Kimberlija Pīrsa.
Pagājušajā gadā viņa sacīja, ka Universal izskata viņas scenāriju un lai uzņemtu filmu ir vajadzīgi 70 miljoni dolāru.
9. "Zvaigznes - mans mērķis" (The Stars My Destination)
Alfrēda Bestera grāmata "Zvaigznes - mans mērķis" (cits nosaukums "Tīģeris! Tīģeris!", 1956.) figurē praktiski visos labāko zinātniski-fantastisko romānu sarakstos. No vienas puses, tas ir it kā "grāfs Monte Kristo kosmosā", no otras puses pēc Nila Geimana atzīmējuma, tas ir labākais romāns kiberpanka stilā. Galvenais varonis, cilvēks no apakšām, atriebības dzīts ved viltīgu spēli ar trim viens otram pretī stāvošiem spēkiem uz planētas Zeme, kas gatavojas karam ar kolonijām; viss notiek pasaulē, kur cilvēki ir iemācījušies ar domu spēku vienā mirklī pārvietoties telpā.
Pusgadsimta laikā bija vairāki mēģinājumi adaptēt šo stāstu lielajam ekrānam - tajā skaitā ar Ričardu Gīru no galvas līdz kājām notetovētā Gullija Foila lomā, kā arī ar Polu V.S. Andersonu kā režisoru. Pēdējais scenārijs, kas sarakstīts 90-tos gados, pārvērta Gulliju Foilu par bezbailīgu bruņinieku, kuru virza, nevis atriebība, bet gan vēlēšanās glābt mīļoto.
Taču neviens scenārijs studijai nepatika. 2006. gadā žurnālā Variety parādījās ziņa, ka studija Universal ir nopirkusi tiesības uz romāna ekranizāciju ar aprēķinu, ka šī projekta producents būs Lorenco di Bonaventura ("Transformeri"), taču no tā laika par to nekas nav dzirdēts.
10. Ridlija Skota "Es - leģenda" (Ridley Scott's I am Legend)
Neskatoties uz milzīgajiem 2007. gada filmas panākumiem, to uzņēma Frēnsiss Lorenss ar Vilu Smitu galvenajā lomā, nevar nenožēlot, ka Ričarda Metisona romānu, kas tika sarakstīts 1954. gadā, neuzveda Ridlijs Skots, kas bija nolēmis galvenajai lomai uzaicināt Arnoldu Švarcenegeru. Filmas darbībai bija jārisinās pussagrautajā Sanfrancisko. Skots uzfilmēja dažus interesantus izmēģinājuma specefektus un sāka izstrādāt to būtņu ārējo izskatu, kuras medīs Švarcenegers.
"Viņiem vajadzēja izskatīties kā monstriem, bet bija jāparādās arī cilvēciskam izskatam," - režisors teica. - "Taču, tiklīdz monstri sāk izskatīties pēc cilvēkiem, parādās nopietna problēma..." Kamēr Skots noņēmās ar dizainu un grimu, Švarcenegera kases potenciāls sāka samazināties. Kad studijā uzzināja orientējošo budžetu ($108 miljoni) - režisoram palūdza samazināt ambīcijas. Skots mēģināja pārveidot scenāriju un samazināt budžetu par $20 miljoniem - taču galu galā, gan režisors, gan zvaigzne nolēma no projekta aiziet. Švarcenegers sāka cīņu par Kalifornijas gubernatora krēslu, bet Ridlijs Skots devās filmēt "Gladiatoru".