Cietoksnis (Fortress), 1992

Viena no drūmākajām filmām šajā sarakstā „Cietoksnis” vienlaikus necenšas būt nopietna fantastika, kā „Pa asmeni skrejošais”. Kristofers Lamberts tēlo armijas virsnieku Džonu Brenniku, kas iesēdināts augsto tehnoloģiju cietumā kopā ar savu sievu par to, ka ieņēmuši otru bērnu, ko aizliedz likums. Nav grūti saprast, ka Lamberta varonis ilgi necietīs faktu, ka viņa bērns piederēs korporācijai un tiks pārvērsts par vienu no gandrīz nenormālajiem cietuma kiborgiem-apsargiem. Turklāt katrā no ieslodzītajiem ir ievietots implants-bumba, kas uzspridzinās ieslodzīto, ja viņš centīsies bēgt vai darīt ko citu, neatļautu. „Cietoksnis” jāskatās tikai kā fantastisku grāvēju, tomēr te ir lielisks setings un augsts līmenis cīņu iestudējumiem.

Piepilsētas komando (Suburban Commando), 1991

No pašas drūmākās filmas pāriesim pie nešaubīgi – pašas ģimeniskākās filmas. „Piepilsētas komando” reslinga zvaigzne Halks Hogans tēlo pats sevi (kā jebkurā citā filmā vai seriālā ar viņa piedalīšanos), taču šoreiz nedaudz citā ampluā, tieši kā galvu mednieks no citas galaktikas. Kā jau tas nākas, pēc nesekmīgas misijas Hogans nejauši nokļūst uz Zemes. Viņam nākas piemēroties Zemes parašām un noteikumiem, turklāt nemitīgi nokļūstot situācijās, kad viņš šos noteikumus nesaprot. Turklāt Halkam jāuzvar galaktikas nelieši un jāiekaro vienkāršas amerikāņu piepilsētas ģimenes uzticība. Ģimene būtu pavisam vienkārša, ja negaidot ģimenes tēvu netēlotu Kristofers Loids (viņš arī Doks Brauns no „Atpakaļ nākotnē”). „Piepilsētas komando” ir negaidot ļoti mīļa un jautra filma, kaut arī tā - līdz malām ir pilna ar kino klišejām, tomēr to mierīgi var skatīties jebkura vecuma skatītājs.

Kara spēles (WarGames), 1983

„Kara spēles” patiešām ir ļoti cienīgs pretendents uz lielāku atpazīstamību šajā sarakstā. Filma bija nominēta trīs „Oskariem” un skar, neskatoties uz vēl šodien eksistējošo pusaudžu un datorspēļu problēmu, tā laika totāla kodolkara draudus. Galveno varoni, jaunu hakeri Dēvidu Laitmenu tēlo ļoti jaunais Metjū Broderiks. Laitmens nejauši uzlauž vienu no ASV militārā dienesta meinfreimu un atrod tur dažādas programmas, kas miglaini atgādina datorspēles. Īstenībā, ko puisis nezina, tās ir programmas – treniņš augsti intelektuālai militārai sistēmai, kas ir atbildīga par atbildes kodoltriecienu uz PSRS. Sākot spēlēt šīs „Kara spēles” pret, lielākoties, mākslīgo intelektu, Deivs ved ASV augstākās militārpersonas paaugstinātā apjukuma stāvoklī, kā ar ķieģeli pa galvu dabūjušas, un īstākās šausmās, jo tiek simulētas raķešu palaišanas pa svarīgiem objektiem un pilsētām. „Kara spēlēs” lieliski parādītas cilvēces bailes kodolkara priekšā, filmā ir ļoti spēcīgs pretkara vēstījums.

Negaidot „Kara spēles” pievērsa uzmanību arī no PSRS puses. Par filmas novelizāciju rakstīja žurnāls „Junij tehņik”. Rakstam bija pilnīgi lielisks nosaukums, kas atkārtoja MI frāzi no filmas – „Kādu taustiņu nospiedīsi, Dēvid?”. [Varu piebilst, ka 1986. gadā, slavenajā „Mir” sērijā „Zarubežnaja fantastika” tiek izdots krājums „Spēles, kas nav domātas bērniem”, kur ir arī Dēvida Bišofa minētās filmas novelizācija, krājuma nosaukums krieviski – „Недетские игры”– t.p.]

Mana pamāte – citplanētiete (My Stepmother Is An Alien), 1988

Vēl viena filma par nokļuvēju uz mūsu planētas, taču šoreiz tā ir veidota kā romantiska komēdija, turklāt – ļoti interesanta. [Filmas beigās gan ir visai baisas cīņu ainas – t.p.] Pirmkārt, „Pamātē” tēlo lieliski aktieri. Galvenajās lomās Dens Ekroids un Kima Besindžere. Tieši citplanētiete ir Besindžere. Nokļuvusi uz Zemes, viņa nokļūst Ekroida ģimenē ar misiju, iegūt viņas planētas glābšanai nepieciešamās tehnoloģijas, taču sāk darīt pilnīgi nesaprotamas lietas, piemēram, ēst baterijas elementus vai gatavot četrus dažādus ēdienus brokastīm, katram ģimenes loceklim savu. Filma ir ļoti jautra un nav vienkārša, romantiska komēdija, fantastikas elements te ir ļoti augstā līmenī.

Seksa misija (Seksmisja), 1984

Vienīgā, sarakstā iekļuvusī filma, kas veidota bijušajā sociālisma nometnē, konkrēti Polijā. Šo filmu, kaut arī apgraizītā versijā, rādīja PSRS ar nosaukumu „Jaunās amazones”. „Seksa misijas” sižets ir viens no pašiem neparastākajiem zinātniskajā fantastikā. Divi pilnīgi dažādi cilvēki (zinātnieks-biologs un tipisks Kazanova) piekrīt eksperimentam ar kriostāzi (iesaldēšanu), lai atmostos pēc trīs gadiem. Taču īstenībā viņi pamostas pēc 50 gadiem pasaulē, kur dzīvo tikai sievietes-feministes, un arī – zem zemes, tāpēc ka visa virszemes pasaule un vīrieši tika iznīcināti bumbas sprādzienā, ko radīja tas pats zinātnieks, kurš viņus iesaldēja XX gadsimtā. Sarunājuši savā starpā, galvenie varoņi tieši arī cenšas sākt „Seksa misiju”, lai atjaunotu pilnvērtīgu cilvēci. Kas tam ir vajadzīgs? Nav grūti iedomāties.

Filadelfijas eksperiments (The Philadelphia Experiment), 1984

Jau pēc nosaukuma var saprast, ka šī filma ir balstīta uz populāro pilsētas leģendu par eksperimentu uz mīnu kuģa „USS Eldridge” (DE-173) 1943. gadā (mēģinājums padarīt kuģus, neredzamus radariem), tā rezultātā kuģis pazūd uz dažām minūtēm, bet pēc tam gandrīz visa apkalpe ir gājusi bojā vai - sajukusi prātā. Taču filmā divi galvenie varoņi, ASV JKF matroži, sākumā cenšas apturēt eksperimentu, bet pēc tam nolec no mīnu kuģa klāja un – nokļūst 1984. gadā. „Eksperimenta” temps ir ļoti augsts, tā kā varas iestādes mēģina noslēpt šo faktu un nemitīgi vajā abus nokļuvējus no pagātnes, taču rezultātā viņiem izrādās, ir vajadzīga palīdzība līdzīgā eksperimentā, 84. gadā. „Eksperiments” ir ļoti spraiga piedzīvojumu filma, kas ir pelnījusi lielāku uzmanību no skatītāju puses.

Hovards Pīle (Howard the Duck), 1986

“Hovards Pīle” ir lieliska tāda paša nosaukuma komiksa ekranizācija par atnācēju-pīli (drīzāk, pīļtēviņu), kurš nokļuvis mūsu pasaulē. Kaut arī pati filma air komēdija, atnācēja piemērošanās dzīvei uz Zemes ir parādīta ļoti aizraujoši. Hovards noiet ceļu no apkopēja spā salonā līdz grupas menedžera amatam. Paralēli viņš paspēj glābt cilvēkus no dažiem sliktiem puišiem un, protams, uzvarēt starpgalaktisku ļaundari, kas sagūstījis viņa draudzeni. “Hovards” ir laba komēdija no astoņdesmitajiem un patiesi var sagādāt vakaram labu garastāvokli.

Īssavienojums (Short Circuit), 1986

Vēl viena komiksa ekranizācija, taču šoreiz par armijas robotu, kas pēc tam, kad viņā trāpa zibens, iegūst spēju domāt un uzņemt informāciju. Iepazinies ar apkārtējo pasauli, viņš iegūst visai sarkastisku raksturu un nokļūst dažādās situācijās, kā ar vienkāršiem cilvēkiem, tā arī ar armijniekiem, kuri cenšas viņu dabūt iepriekšējā stāvoklī. „Īssavienojums”, tāpat kā „Hovards Pīle” ir lieliskas filmas paraugs, kas uzņemts pēc superpopulārās "E.T. the Extra-Terrestrial" formulas.

Navigatora lidojums (Flight of the Navigator), 1986

Kaut arī “Navigatora lidojums” ir gandrīz nepazīstams aiz postpadomju telpas robežām, pie mums tas bija ļoti populārs, tāpēc, ka to rādīja visos kinoteātros. Bez pārspīlējums var teikt, ka tā ir klasiska zinātniskā fantastika par 12 gadus vecu zēnu, ko “nolaupa” citplanētiešu kuģis. Kad viņš attopas, izrādās ir pagājuši pāris gadi. Izrādās, ka automātiskais kuģis no planētas, kas atrodas 560 gaismas gadu attālumā no Zemes, ir izvēlējies Aleksi, lai tas būtu kuģa pilots. Pašu kuģi sagūsta zinātnieki, taču ar Alekša palīdzību viņi izbēg. Filmai ir labs sižets, laba līmeņa specefekti un laba aktiru spēle, filmai ir lielisks saundtreks (skaņu celiņš).

Pēdējais zvaigžņu iznīcinātājs (The Last Starfighter), 1984

Filma pazīstama arī ar nosaukumu „Pēdējais zvaigžņu karotājs” (atkarībā no tulkojuma), „Iznīcinātājs”, liekas, ir labākā filma šajās sarakstā. Kaut arī sākumā tas tika radīts, kā paņēmiens, lai nopelnītu uz „Zvaigžņu karu” popularitātes fona, taču rezultātā radītājiem izdevās radīt visai savdabīgu un interesantu filmu. Pēc sižeta galvenais varonis vislabāk spēlē arkādes videospēli, ko sauc tāpat kā filmu, un uzstāda jaunu rekordu, pēc tam viņam piedāvā pilota darbu organizācija, kas cīnās ar citplanētiešu iebrucējiem par Railanas federācijas neatkarību. Kaut arī filmā ir visai daudz klišeju un tā ir uzņemta galvenokārt pusaudžu auditorijai, bez tā mīnusu filmai nav visai daudz. Kuģu dizains, galvenie ļaundari, saundtreks – tas viss ir izpildīts lieliski. Atsevišķi var pieminēt arī filmas specefektus – te tika izmantota datorgrafika, kas 1984. gadā izskatījās neticama, un izskatās labi arī pēc 30 gadiem. Vispār filma vislabāk ataino to gadu zinātniskās fantastikas garu un ir obligāta, lai to skatītos žanra fani, gan arī vienkāršie skatītāji.

Lai radītu grafiku „Pēdējam zvaigžņu iznīcinātājam”, tika izmantoti tā laika jaudīgākie superdatori Cray X-MP. Šo specefektu katrā sekundē ir gandrīz 6 miljoni poligonu, kas ir salīdzināmi ar 1998. gadā iznākušās konsoles Sega Dreamcast jaudu!

Ar to mūsu labo, taču, ne tik zināmo fantastisko filmu saraksts tuvojas beigām. Kaut arī šādu filmu ir daudz vairāk par 10, cilvēkam, kurš nav liels zinātniskās fantastikas fans, būtu jākoncentrējas tieši uz šīm filmām. Ja jūs zināt vēl citas nenovērtētas, bet lieliskas zinātniski-fantastiskās filmas no šī perioda, uzrakstiet par tām! Tas arī viss, labu skatīšanos!

https://gagadget.com/another/15202-10-podzabyityih-fantasticheskih-filmov-80-h-nachala-90-h/