https://www.livelib.ru/author/195233-dzhennifer-makmahon
Autores mājas lapa. http://jennifer-mcmahon.com/
Viņas debijas romāns ir "Promise Not to Tell" (2007), tam seko "Island of Lost Girls"(2008), "Dismantled" (2009), "Don't Breathe a Word" (2011). Romāns "The Winter People" iznācis 2014. gadā. 2015. gadā iznāk romāns "The Night Sister".
Recenzija romānam "Ziemas ļaudis": autore Taile. 2016. gada 16. septembrī, 11:06
Ziemas ļaudis ir tie, kas iestrēguši starp mūsu pasauli un mirušo pasauli, un nespēj atrast ceļu, tāpēc viņi ir gan nikni, gan bēdīgi un sabijušies. Dzīvie viņus var atgriezt dzīvē, bet tikai uz 7 dienām, pēc tam viņi aiziet. Dzīvajiem tā ir iespēja atvadīties, mirušajiem tās ir mokas, jo atgriežas ne tas, kas bija agrāk. Ne jau zombiji, bet kaut kas - pavisam cits. Biedējošs un asinskārs. Te mums sabiezē baismas, īpaši tāpēc, ka autore ir iemīļojusi skapjus, kur karājas ne tikai apģērbs, bet arī kaut kas tajos dzīvo. Skapja durvis atveras... Pēc Sāras Harisones Šī nāves ir izdota viņas dienasgrāmata, kas lej gaismu uz viņas noslēpumaino bojāeju. Ieraksti dienasgrāmatā ir visai šausmīgi, Sāra apraksta, kā pirmo reizi ir satikusi "gulošo" - mirušu cilvēku. Estere bija Sāras vienaudze un nomira no tīfa 9 gadu vecumā. Visu par "gulošajiem" viņai pastāsta Tante - visai dīvains personāžs, tieši viņa zina noslēpumu par mirušo atgriešanos. Sāra arī nav no vienkāršajām, viņa spēj pareģot nākotni, precīzi zin, kurš būs viņas vīrs, ka viņiem būs meita. Ar meitu viņai bija ciešas attiecības. Viņa pārāk rūpējās par meitu, jo pēc būtības, bērns bija brīnums pēc vairākām nesekmīgām grūtniecībām, pazaudētiem bērniem un pirmdzimtā nāves. Dzīvoja viņi nabadzīgi, fermā, kur zeme nebija pārāk auglīga. Vēl vairāk, šīs zemes klāja mistiska flēra, te vienā, te otrā vietā bija apraktas dīvainas mantas, ko atrakt un atstāt sev nebija vēlams. Arī mūsu laikā šajā lauku apvidū bija nemierīgi. Pazūd 16 gadus veca meitene un iedzīvotāji, jūtot ko nelabu, tumsas laikā cenšas patverties mājās. Pirms tam jau ir pazuduši cilvēki, kuri tā arī nav atrasti. Izklaide nomaļajā vietā arī nav nekāda. Tāpēc cilvēki izklaidējas ar to, ka izdomā šausmu stāstus par šīm vietām. Ka mežā dzīvo raganas, troļļi, ļauni vilki un citi personāži, ar kuriem tā mīl biedēt bērnus. Sāra dzīvoja mājā, kurā tagad dzīvo Rutija un Fauna - māsas, kuru māte ir bez pēdām pazudusi. Rutija zina to, kā aizgāja bojā Sāra, par to, kā viņai novilka ādu, bet pēc tam viņa vai kāds cits, kurš bija uzvilcis viņas ādu, staigāja pa ciematu. Tādas vēl šausmas. Uz lauku nomali pēc vīra un dēla nāves atbrauc Katrīna, kura ir ieinteresējusies par Sāras stāstu, jo ir lasījusi dienasgrāmatu. Viņa dzird vēl šausmīgākas detaļas no pārdevēja grāmatu veikalā. Sāras vīrs pirms nāves ir saticis sirmu dāmu, kura ir saistīta ar Rutijas un Faunas stāstu. Tātad mēs lasām drūmu un biedējošu stāstu par nomaļiem laukiem, dzirdam vietējās leģendas, kas apaugušas ar baismīgiem faktiem un māņticību un ne viss no tā ir patiesība, tāpat kā ne viss no tā ir meli.
https://www.livelib.ru/book/1001615082/reviews-lyudi-zimy-dzhennifer-makmahon