Taču, pievēršoties grāmatu ciklam, pēc kā seriāls ir ticis uzņemts, tu atrod vēl vairāk lakūnu un dīvainību. Vai autors ir bijis nevērīgs? Nē. Gan anime, gan vēl jo vairāk grāmata ir atklāta traktējumam un aicina skatītāju uz spēli. Viņi dod tam rokā puzli, ko kā vien neliec kopā, kaut kādas daļas obligāti trūks, bet citas izrādīsies liekas. „Melanholija”, kā mākslas darbs paliek nepabeigta, kamēr skatītājs savā galvā pats neizveidos savu attēlu, neizspriedīs, kas tad tur nenotiek „pa īstam”.
HARUHI SUDZUMIJAS KULTS
Par ko ir šis stāsts? Tas sākas 2009. gada 6. aprīlī, pirmajā dienā, kad sākas mācības pirmajā (pie mums – desmitajā) kādas japāņu vecākās skolas klasē (mums tā būtu vidusskola). Iepazīstoties ar jaunajiem klasesbiedriem, skolniece Sudzumija Haruhi pasaka vēsturisku frāzi: „Parasti cilvēki mani vispār neinteresē. Ja jūsu vidū ir atnācēji no citām planētām, no nākotnes, no citām pasaulēm, vai ekstrasensi – man būs prieks jūs redzēt, atnāciet pie manis starpbrīdī. Viss!”. Radošā un hiperaktīvā Haruhi šausmīgi garlaikojas, nezinot, kur pielikt spēkus. Viņa pēc kārtas pierakstās visos pulciņos, taču katru pamet pēc dažām dienām: garlaicīgi! Vienīgais, kuram izdodas uzsākt sarunu ar augstprātīgo un agresīvo skolnieci, ir viņas klasesbiedrs ar iesauku – Kjons. Viņas acīs viņš ir absolūti pretējs viņai pašai: saprātīgs, līdzsvarots, sen-sen, ne bez nožēlas pārstājis ticēt brīnumiem. Taču tieši viņš pasviež Haruhi revolucionāru ideju. Patiešām: ja jau nav piemērotu pulciņu – kāpēc viņa nevarētu nodibināt savu?
Iepriekš drūmā un noslēgtā Haruhi burtiski uzplaukst un ķeras pie lietas ar buldozera enerģiju, bruģējot sev ceļu visur, kur vien ienāk prātā. Drīz skolā sāk darboties „Komanda SOS” – „Haruhi Sudzimijas komanda, no kuras Apstulbs šī Garlaicīgā pasaule”. Bez Haruhi un Kjona tajā ietilpst: klusā grāmatu lasītāja Juki Nagato (vienīgā literatūras kluba dalībniece, ko Haruhi piesavinās kopā ar ar patvaļīhi ieņemtajām kluba telpām), skolas pirmā skaistule Mikuru Asahina („Viņa ir tik jaukiņa! Katrā stāstā, kur notiek visādas dīvainības, noteikti ir varone-moe!”) un ironiskais Icki Koidzumi („Jauniņiem, kuri uzrodas semestra vidū, obligāti ir jābūt neparastiem!”). Neskatoties uz visiem talantiem, Haruhi domā pēc šabloniem, ko saskatījusies televizorā, un nelasa grāmatas. Viņa ir ziņkārīga, taču neiedomājami virspusīga.
(Varone-moe ir skaistule, ko kaislīgi dievina skatītāji – vārds no anime fanu žargona.)
SOS komanda sāk meklēt kaut ko neparastu, taču viss velti: lai cik arī Haruhi nemeklētu, nekādi brīnumi apkārtnē nav redzami. Tajā pašā laikā pulciņa biedri viens pēc otra aicina Kjonu uz satikšanos. Pirmā sakaros stājas Juki un pastāsta, ka viņa ir citplanētiete, precīzāk Integrālā Domātāja – kosmiskas dzīvības formas, kas eksistē tīras informācijas veidā - humanoīds interfeiss. Pirms trīs gadiem uz Zemes virsmas tika fiksēts netipisks infosprādziens – spēcīga informācijas izlāde, kuras epicentrs bija tieši Haruhi Sudzimija. Kas viņa tāda, citplanētieši tā arī nesaprata, taču skaidrs ir viens: Haruhi ar savām vēlmēm spēj mainīt informācijas vidi, tas ir – pasauli. Domķermenis ieraudzīja Haruhi atslēgu izejai no viņam draudoša evolucionāra strupceļa un radīja uz Zemes vairāku mākslīgus cilvēkus, kuru mērķis bija – novērot, neiejaucoties: iespējams, ja viņa apzināsies savas spējas, tad tas izsauks katastrofu. Kas attiecas uz Kjonu, tad viņa loma nav skaidra, taču viņš ir Haruhi „izvēlēts”: viņa klātbūtnē situācija sāk attīstīties neparedzami.
Kā otrā Kjonam sevi atklāj Mikuru, pastāstot, ka ir ieradusies no nākotnes, lai novērotu Haruhi. Pēc viņas versijas, pirms trīs gadiem viņa ir kļuvusi par kolosālas laiktrīces epicentru, kas aizvēra laika ceļotājiem ceļu tālāk pagātnē. Mikuru gandrīz neko neatklāj: viņai viss ir viena vienīga „slepenā informācija” [tikai vēlāk uzzinām, ka viņa ir tikai praktikante laika ceļojumos un turpina mācīties – t.p.]. Taču viens ir skaidrs: Haruhi ir laika anomālija, bet Kjons – atslēga viņas noslēpumam, „viņas izvēlētais cilvēks”.
Beidzot kārtis atklāj Koidzumi – viņš ir ekstrasenss, kurš pirms trīs gadiem ir ieguvis pārdabiskus spēkus un „vienkārši sapratis” (skan aizdomīgi), ka par iemeslu tam ir – Sudzumija. Tad arī tiek radīta ‘Organizācija”, kuras mērķis – novērot viņu - un nepieļaut, ka notiek kas slikts. Organizācijā, kā pie citplanētiešiem, eksistē vairākas frakcijas, kas dažādi traktē notiekošo, taču dominē objektīvie ideālisti, pēc kuru domām mūsu pasaule ir – sapnis, ko redz Sudzumija. Citiem vārdiem, viņa ir – dievs, kurš pirms trīs gadiem ir radījis Visumu. Citplanētieši, eks6trasensi, viesi no nākotnes – viņi visi ir radušies, jo Haruhi tā vēlējās, taču viņas pašas veselais saprāts neļauj viņai tos atrast: viņa vienlaikus tic brīnumam un netic tam. Organizācijas mērķis ir saglabāt status quo, nepieļaujot, ka dieviete uzzina par brīnumu pasaules eksistenci: kas zina, ko vēl viņa vēlēsies, kad citplanētieši un ekstrasensi kļūs viņai garlaicīga ikdiena? Nevar arī ļaut viņai skumt – ja šī pasaule Haruhi galīgi apniks, viņa to iznīcinās un radīs jaunu – interesantāku. Laiku pa laikam pilsētā tā arī notiek – rodas „slēgtas telpas” – pelēkas pseidopasaules, no kurām briesmoņi neizlaužas ārā tikai, pateicoties ekstrasensiem no Organizācijas. Ja Haruhi pavisam vilsies mūsu pasaulē, viena no tām var to aprīt. Pēdējā sērijā tā arī notiek: Haruhi sāk radīt jaunu visumu, no vecās paņemot līdzi tikai Kjonu. Viņa ir gatava sākt visu no jauna, tikai viņa skūpsts piespiež viņu pārdomāt un nolemt, ka vecā pasaule nemaz tik slikta nebija.
Šis ir stāsts, ko izstāsta anime, jau te stāstā viss nav pateikts. Salīdzināsim ar to, ko var izlasīt oriģinālajā grāmatu ciklā.
Aizdomīgās personas
Par ko vēl nav stāstīts anime?
Emiri Kimidori, tāpat kā Juki – nav cilvēks, bet ir viens no Integrālā Domātāja interfeisiem. Cik tad to vispār ir šajā skolā? Ir nu salidojuši.
Taksometra vadītājs no 6 epizodes un Arakava no 10-11. ir viens un tas pats cilvēks: ne tikai Icki „kolēģis”, bet arī Organizācijas operatīvais dalībnieks.
Meitene, kura vienmēr smejas, Curuja – ir bagātas ģimenes, kas atbalsta Organizāciju, mantiniece. Viņa zina, kas SOS komandas locekļi ir īstenībā. Pēc vienas hipotēzes viņa ir aiz visiem stāvošs smieklu dievs, kurš dod varoņiem brīnumainus spēkus un pats iekārtojas pirmajā rindā ar popkorna spaini.
Kaķis Sjamisens māk runāt, taču to slēpj. Starp citu, trīskrāsaini kaķi ir liels retums: tikai Haruhi varēja to „nejauši” atrast uz ielas.
Pēc vienas no hipotēzēm, Mikuru ir – izaugusī Kjona māšele. [Tas gan nav īsti ticams, jo Kjona māsa nemaz nav tik bikla kā Mikuru, turklāt ir teikts, ka nav vēlams laika ceļotājiem kontaktēties savā starpā. Piemēram, kad ierodas Mikuru no nākotnes, tagadnes Mikuru aizmieg – t.p.]
HARUHU SUDZUMIJAS PARANOJA
Salīdzinot ar grāmatu, filmas scenārijs ar nodomu ir padarīts vienkāršāks un atbrīvots no pretrunām un baltajiem plankumiem. Daži no tiem, starp citu, ir demonstratīvi atstāti pašā redzamākajā vietā. Galvenais jautājums anime ir atstāts bez atbildes: kas tad īsti notika pirms trīs gadiem? Atbildi uz to var atrast stāstā „Bambusa lapu rapsodija”. Anime otrajā epizodē klasesbiedri pastāsta Kjonam, ka vidusskolā [kas atbilst mūsu pamatskolas vecākajām klasēm – t.p.] Haruhi ir uzzīmējusi skolas pagalmā dīvainas zīmes, kas līdzīgas Naskas līnijām. Tad lūk, tas notika... Pilnīgi pareizi, pirms trīs gadiem 2006. gada 7. jūlijā – Tanabatas svētkos (vienīgā nakts gadā, kad var satikties debesu mīlnieki, Audēja-Vēga un Gans-Altairs). Uzraksts Haruhi izdomātajā (taču Juku saprotamajā!) valodā bija lūgšana, kas veltīta kosmosam, un nozīmēja: „Es esmu te”. Bet strādāt ar balto krāsu nācās Kjonam, kuru speciāli šim darbam pārvietoja uz pagātni Mikuru (tieši tāpēc pirmajā tikšanās reizē Haruhi jautāja Kjonam, vai viņi agrāk nav tikušies). Tas ir viss, kas pateikts grāmatā, traktēt to var katrs lasītājs pats. Vai šis zīmējums bija pirmais „Lai top!” pasaulei, ko Haruhi radīja tajā naktī? Vai arī pasaule bija pirms tam, bet pati Haruhi ir parasta meitenīte, kuras lūgšanu izdzirdēja īstais dievs? Ja tas ir tā, ko viņš grib, un, kāpēc izpildot Haruhi vēlēšanos tik dīvaini, neļauj viņai ieraudzīt rezultātu. Daži uzskata, ka Haruhi ir tikai instruments dieva rokās, lai izmainītu pasauli, bet pašai viņai nav vajadzības zināt par notiekošo. Citi uzskata, ka viņš ir sagatavojos Haruhi īpašu misiju: notiekošais ir sava veida dzīves skola, ko viņa spēs pabeigt tikai tad, ja beidzot atvērs acis uz brīnumiem sev apkārt. Trešie domā, ka viņas īstā vēlēšanās ir piepildījusies: viņa ir ieguvusi nevis citplanētiešus un ekstrasensus, bet vienkārši draugus un jaunekli, kurš ir viņas mīlestības vērts. Galu galā, paši interesantākie viņas – Haruhi – piedzīvojumi ir bez jebkādas mistikas: te viņa kopā ar komandu SOS filmē treš-kino, te uzņemas izdot žurnālu, iesaistot tajā ar labprātīgu piespiešanu vai pusi no skolas...
Starp citu, viņu uzņemtā filma (tā pati arī anime pirmā epizode) vienkārši ir pārpildīta ar nekādi nepaskaidrotām dīvainībām: butaforiskais Mikuru „stars no acs” izgaismo kameru, uz Juki pleca sēdošais kaķis runā, bet sakura vispār rudenī nezied. Aiz kadra paliek nopietna krīze: grāmatā Haruki sāk reālās dzīves vietā likt kinofantāziju. Visu savā vietā spēj atgriezt Kjons, kurš piespiež viņu divas reizes atkārtot titros, ka rādītie notikumi – ir izdoma: Haruhi veselais saprāts atkal ņem virsroku. Taču anime veidotāji spēj apiet arī daudz drūmākas detaļas. Grāmatā Kjons filmēšanas laikā sadumpojas, redzot, kā Haruhi ņirgājas par Mikuru. „Viņa tev nav nekāda rotaļlieta”, - viņš paziņo. „Taču es nolēmu, ka viņa būs mana rotaļlieta!” – tā atbild... Tas bija pirmais un pēdējais gadījums, kad viņš mēģināja viņai iesist.
Tāda veida ainas piespiež atcerēties vēl vienu pasaules uzbūves koncepciju, kas radās kristietības sākumā – gnosticismu. Saskaņā ar šo ķecerību, mūsu pasauli ir radījis, ja ne pats Sātans, tad vismaz neprātīgs un netalantīgs Demiurgs, kurš tur cilvēku dvēseles matērijas gūstā un smejas par viņu ciešanām. [Dīvaini, bet arī man dzīvē ir bijuši brīži, kad ir licies, ka Dievs spēlējas ar šo pasauli: kā mēs, kad ejam garām skudru pūznim - varam vienkārši paiet garām, varam uzmest tam kaut ko vai izjaukt, tad paskatīties, kas ar skudrām notiek – t.p.] Grāmata ne reizi vien un ne divas spiež padomāt: varbūt, ka te uzjautrinās ne tikai viena Haruhi? Ko vien vērts ir stāsts „Bezgalīgais astoņnieks”, kur, līdz galam neizspēlējusies vasaras brīvdienu laikā, viņa rada laika cilpu un atkārto to 15 498 reizes!
Vēl viens nepatīkams jautājums, kas anime paliek bez atbildes – apmāns. Vai tā ir taisnība, ko Kjonam pastāsta SOS komandas biedri? Grāmatā katrs no viņiem brīdina puisi nebūt pārāk lētticīgam (Icki un Mikuru viņš vairākas reizes pieķer skaidros melos). „Organizācija var kļūdīties”, - saka delikātā Mikuru. „Varbūt no nākotnes ir atsūtījuši tādu skaistuli speciāli priekš tā, lai iegūtu tavu uzticību?” – viņai seko Icki. „Neviens nevar garantēt, ka Icki Koidzumi nemelo. Taču tev arī nav garantija, ka es runāju patiesību”, - rezumē Juki. Starp citu, pat anime dažas epizodes liek aizdomāties: cik Juki ir cilvēcīga? Varbūt viņas jūtas, kas tā rūp Kjonam, ir – tikai maska, aiz kuras ir – bezgalīgi svešs cilvēkiem tas? Tomēr šaubīties par Juki vārdiem būtu netaktiski, kā nekā viņa taču izglābj Kjona dzīvību, kad puisi cenšas nogalināt satrakojies un sajucis vēl viens humanoīds interfeiss Emiri Kimidori. Ne jau pirmo reizi, jo slepkavnieciski instinkti uzbango arī viņa klases biedrenē Rioko Asakurā (arī humanoīdā interfeisā), kuru nākas aizsūtīt prom – uz Kanādu.
Pievienosim tam līdz Kjonam nonākušās atbalsis no strīdiem, sadursmēm un pat kariem, kas notiek starp cilvēku organizācijām un frakcijām, un citplanētiešiem, kuriem pret Haruhi ir dažādi plāni (starp variantiem - „” iemidzināt”, „nogalināt”, ievietot klīnikā eksperimentiem”), un mēs iegūsim veselu ļoti drūmu interpretāciju spektru. Puzle var sanākt gan šausmīga, gan bēdīga... Taču varbūt, ka Haruhi vienkārši ir saskatījusies drūmu konspiroloģisku anime, kur visi tikai to vien dara, kā nogalina un nodod?
Infodzīvības formas var radīt „noslēgtas telpas”. Vai tikai pati Haruhi nav citplanētiete?
Haruhi Sudzumijas izcelsme
Haruhi Sudzumiju izdomāja rakstnieks Nagaru Tanigava, bet uzzīmēja, ar pirmo reizi uzminot autora vēlmes, māksliniece Noidzi Ito. Pirmais sējums iznāca 2003. gadā un saņēma prestižo žurnāla „Sneaker” balvu, kas publicēja sērijas pirmos stāstus. Piecu gadu laikā iznāca deviņi sējumi, iespiešanā tiek gatavots desmitais. Paralēli tika izdota manga. [Uz doto mirkli ir iznākušas jau divas noveles, kopā 11 – t.p.] 2006. gadā režisors Tacuja Isihara uzņēma anime, kas aptver 1. sējuma saturu un sešus stāstus no 3., 5., 6. sējuma. Anime bija 14 sērijas, kas televīzijā gāja pamīšus un tikai DVD iznāca hronoloģiskā secībā. Pēc tā panākumiem sekoja radiouzvedumi, audiogrāmatas, videospēles, mākslas grāmatas bira kā no pārpilnības raga. Tagad pēc 4. sējuma tiek uzņemta otrā sezona – „Haruhi Suzumijas pazušana”. Krievijā anime izdod kompānija „Reanimedia”. [Te gan man jāprecizē! Iznāca anime seriāla otrā sezona, arī 14 sērijas, turklāt astoņas no tām atkārto laika cilpas notikumus, par kuriem tika stāstīts iepriekš, savukārt „Haruhi Suzumijas pazušana” iznāca kā pilnmetrāžas filma – t.p.]
HARUHI SUDZUMIJAS KONKURENTI
Eksistē arī traktējumi, kas, neesot pretrunā ar vēstures burtiem, pilnīgi pārgroza tās garu. Visizplatītākais ir tā saucamais – „kjonocentrisms”. Saskaņā ar šo teoriju īstais brīnumdaris nav vis Haruhi, bet gan Kjons, kurš neapzināti izpilda viņas un savas vēlēšanās. Teorijai ir spēcīgi pamatojumi. Pirmkārt, pats Kjons bieži runā, ka nevēlas būt galvenais varonis, bet grib spēlēt otrā plāna lomu. Otrkārt, kā negrozies, Haruhi nevienu brīnumu nesatiek, toties Kjons nevar vien atkauties no noslēpumainiem viesiem, pakaļdzīšanās un briesmoņiem (anime ir parādīta tikai neliela daļa no tiem, toties Haruhi nemainīgi paliek malā). Beidzot grāmatā ir daudz dīvainu mājienu par to, ka Kjons, iespējams, ir zaudējis atmiņu vai arī atceras ne to, kas ir bijis. Ja nu viņš ir – pirms trīs gadiem pie Haruhi nolaidies dievs cilvēka veidolā, kurš apzināti ir atņēmis sev atmiņu? Ja tas ir tā, tad īstais Juki, Icki un Mikuru interešu objekts nav Haruhi, bet gan viņš pats.
Šī skaistā teorija pievienojas neopagānu kustībām, tādām kā vikka, kur pasauli nav radījis viens dievs, bet divi – Dievs un Dieviete. Saprātīgais Kjons un impulsīvā Haruhi – ir ideāls pāris, kas visā papildina viens otru un pilnībā viens otram uzticas. Varbūt, ka spēks radīt brīnumus piemīt ne kādam vienam, bet abiem diviem? Pirms trīs gadiem viņi pirmo reizi satikās – iespējams, tad arī radās šī pasaule. Varbūt, ka viņi ir tie paši Gans un Audēja, kas nonākuši no debesīm, kur satiekas tikai reizi gadā, cilvēku pasaulē, lai vienmēr būtu kopā?
Ir arī viltīgākas teorijas. Piemēram, acīs duras varoņu spēku nevielīdzība. Par visiem varenākā ir Juki, kas māk visu, ko citi, un vēl daudz vairāk: ceļot laikā, nokļūt „noslēgtajās telpās”, un pat (grāmatā) atņemt ekstrasensiem viņu spējas... Ceturtajā sējumā Juki atņem brīnumspējas arī sev un visiem citiem, ieskaitot Haruhi! Neviļus sāc domāt, ka tieši viņa stāv aiz visa notiekošā. Varbūt Haruhi – ir citplanētiešu eksperimenta, ko sauc par Zemi, augstākais sasniegums? Prātā uzreiz nāk Duglass Adamss un viņa citplanētu baltās peles no „Ar autostopu pa galaktiku”.
Vēl viena interesanta teorija ir saistīta ar to, ka Haruhi sauca ekstrasensus, citplanētiešus, viesus no nākotnes un slaiderus. Pirmie trīs ir te, taču, kur ir viesis no paralēlām pasaulēm? Loģiski pieņemt, ka tas ir Kjons, kura atmiņa tika mākslīgi izdzēsta vai izmainīta, ko paveica tie, kas viņu šeit atsūtīja. Vēl vairāk tāpēc, ka devītajā sējumā notikumi sāk visai dīvaini sazaroties...
Beidzot visas kārtis sajauc pats autors. Devītajā grāmatā, gadu pēc SOS komandas nodibināšanas, Haruhi sāk uzņemt jaunus biedrus. Tajā pašā laikā uz skatuves iznāk naidīga komanda, ko vada meitene Sasaki (lai cik dīvaini nebūtu – Kjona bērnības draudzene), kurai ir tāds pat brīnumains spēks. Viņas pusē ir: jauneklis, kurš ieradies no cita nākotnes atzara, „Debesu domīnijas” (naidīga organizācija kosmiskās infodzīves formas Domķermenim) interfeiss Kjo Suo un meitene-ekstrasenss Kjoko Tatibana no Organizācijas konkurentiem. Tikai otra Kjona viņiem nav.
Devītā sējuma fināls ir atvērts: mēs zinām tikai to, ka naidīgā komanda met Haruhi izaicinājumu, un viņa, neko tā arī neuzzinot, to pieņem. Turpinājums seko desmitajā sējumā „Haruhi Sudzumijas izbrīns”. Vai tas nozīmē to, ka mūsu varone beidzot atvērs acis uz apkārt notiekošo? Ja tā, kas tad notiks ar pasauli? Gribas cerēt, ka autors nepavilks svītru, dodot visam „pareizo” traktējumu, bet turpinās spēli ar lasītājiem... [Nu, tā kā ir iznācis arī 11. sējums... – t.p.]
[Visu noveļu īsas anotācijas var izlasīt šeit: https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_Haruhi_Suzumiya_light_novels - t.p.]
Juki Nagato bibliotēka
Juki nešķiras no grāmatām. Ko tad viņa lasa? Otrajā epizodē: Dens Simonss „Hiperiona krišana”. Trešā epizode: Saimons Sings „The Code Book”. Sestā epizode: Pīters Entonijs „Sieviete drēbju skapī”. Astotā epizode: Kijosi Kasaji „Oedipus Shoukougun”. Desmitā epizode: Georgs Hēgelis „Gara fenomenoloģija”. Trīspadsmitā epizode: Roberts Soijers „Starpleks”.
Tas bija raksts no vecāka krievu žurnāla „Mir fantastiki” numura. Autors Arsēnijs Krimovs.
Fotoattēli
- Visa SOS komanda pilnā sastāvā. No kreisās: Kjons, Haruhi, Mikuru, Icki, Juki.
- Konkurējošā firma (anime tik tālus notikumus neapskata): Sasaki, Kjo, Kjoko.
- Ja jau tik populāra varone, var izmantot reklāmā, tikai šaubos, ka Japānā par to zina...
http://old.mirf.ru/Articles/art3077.htm
Ar to viss nebeidzas. Stāstījuma otrā daļa sekos.