https://www.livelib.ru/author/19192/top-sakarias-topelius.
Te var atrast garu viņa radošo biogrāfiju. Sakariass Topeliuss (1818−1898).
Literatūrā viņš debitēja ar dzejoļu krājumu "Viršu ziedi" (1845). Vēlāk iznāca vēl divi krājumi 1850 un 1854 - ar tādu pašu nosaukumu. Pati slavenākā Topeliusa grāmata ir "Grāmata par mūsu zemi" (1875). Sešus gadsimtus Somija bija bijusi Zviedrijas sastāvā, nav brīnums, ka rakstnieks rakstīja zviedru valodā, darbi tika tulkoti somiski. Tomēr viņš praktiski visu dzīvi bija nacionāli somiski noskaņots. Viņš ir arī pirmā somu nacionāli-vēsturiskā romāna autors ("Feldšera stāsts", 1853—1867). Romāns ir vērienīgs, satāv no pieciem cikliem. Topeliuss ražīgi strādāja arī kā žurnālists. 1880. gados topeliuss intensīvi strādāja pie "Bērnu lasījumu"cikla (I-VIII, 1865−1896), kur ietilpa dzejoļi, stāsti, lugas un pasakas bērniem. Kaut arī viņš sevi neuzskatīja par pasaku rakstnieku, tomēr viņu var pielīdzināt citu tautu dižgariem šajā jomā.
Autore Jeļena Dorofejeva.
Avots: https://shkolazhizni.ru/culture/articles/79421/
© Shkolazhizni.ru
Par pasakām.
Somu dzejnieks un rakstnieks Sakariass Topeliuss sāka sacerēt pasakas, iedvesmojoties no viņa laikabiedra H. K. Andersena piemēra. Tāpat kā dāņu stāstnieks, Topeliusa varoņi var būt vecas priedes, flīģeļa gailis un pat saules stariņš. Bet viņa neparasti poētisko stāstu galvenais varonis būtu jāsauc par ziemeļu dabu. Rakstnieks sacīja, ka "viņš uzauga uzskatot, ka dabā viss dzīvo, jūt un runā". Karēlijas māksliniece Tamāra Jufa, kurai ziemeļu ainavas kļuva ne tikai par tēmu, bet arī par stāsta galveno fonu, ilustrēja vienpadsmit Topeliusa pasakas, un viņa maģiskā pasaule atrada unikālu šarmu.