Rums, kas ir tīrs Karību salu izgudrojums, patiešām pirātiem bija viss – viņu glābiņš un moku rīks. Galvenā priekšrocība šim dzērienam ir tas, ka tas tropu karstumā palika dzerams un ar tā nelielu daudzumu pietika, lai nomāktu šausmīgo smaku un garšu mucās pūstošajam ūdenim. Uz jūras pirāti rumu saņēma katru dienu, jo slāpes tos mocīja nemitīgi, taču tā pastāvīga lietošana, pat atšķaidītam ar ūdeni, ātri padarīja viņus par dzērājiem.

Rumu uz kuģiem glabāja deviņu galonu (virs 40 litru) mučelēs un pēc sekmīga reida un salaupītā dalīšanas tas tika dzerts neierobežotos daudzumos. Kuģa ārsti lietoja rumu kā anestēzijas līdzekli, kad pirātiem bija jāamputē kāds loceklis.

Savas personīgās lietas un dārglietas pirāti glabāja lādēs ar dubultu dibenu un slepenu slēdzeni. Bieži pirātu lādēs tika iebūvēta atspere, kas automātiski aizcirta lades vāku, kas bija apbruņots ar asu, garu dzelksni. Atlika zaglim tikai pieskarties pie kādas mantas lādē un viņa roka izrādījās uzdurta uz šī dzelkšņa.

Leģendas rašanās.

XVIII gadsimta sākumā uz pirātu kuģa “Karalienes Annas atriebība”, ko komandēja viens no pašiem bīstamākajiem pirātu vadoņiem Karību jūrā Eduards Tičs ar iesauku Melnā Bārda, kas izcēlās ar milzīgu spēku un lielisku prasmi rīkoties ar ieročiem, notika dumpis. Kapteinis ātri tika gala ar uzbrucējiem un dumpi apspieda. Pēc tam viņš nolēma 15 dumpiniekus izsēdināt uz neapdzīvotas salas, ko saca par Miroņa Lādi. Katram no pirātiem viņš iedeva pa pudelei ruma. Tičs zināja, ka uz salas nav saldūdens avotu, bet rums tikai pastiprina slāpes, tādā veidā dumpinieki tiktu pakļauti mokošai nāvei. Taču atriebīgajam Tičam arī ar to likās par maz. Viņš atstāja dumpiniekiem pirātu lādi ar abordāžas zobeniem. Zinot, ka pirātu – bijušo cīņubiedru raksturs ātri iesvilstas, īpaši pēc dzeršanas, viņš izskaitļoja, ka viņi drīz vien saķildosies un sakapās viens otru.

Uz salas atstātajiem sākās murgainas dienas un naktis. Uz nelielā sauszemes gabaliņa nebija kur paslēpties no dedzinošās saules un spēcīgā vēja. Vēl grūtāk bija sadabūt iztiku. Ar krama šķiltavu palīdzību jūrnieki ieguva uguni un iekūra ugunskuru. Ar buru audekla gabaliem viņi vāca rīta rasu, bet bēguma laikā meklēja moluskus, krabjus un bruņurupučus. No pastāvīgām slāpēm un dedzinošās saules daudzi sāka murgot, viņu acu priekšā rādījās baismi briesmoņi.

Pēc mēneša Tičs atgriezās uz Miroņa Lādes. Viņš bija pārsteigts, kad izžuvušu līķu vietā viņš atklāja, ka visi viņa pirāti ir dzīvi, kat arī tik tikko turas uz kājām. Pēc komandas prasības Melnā Bārda piedeva dumpiniekiem un paņēma viņus uz borta.

Vientulībai nolemtais.

Virdžīnu salas atklāja Kolumbs 1493. gadā. Upes un ezeri uz tās nebija, grunts ūdeņi atradās dziļi. Klimats bija tropisks, karsts un mitrs ar divām sausuma sezonām. Par salām interesi izrādīja angļi, holandieši, francūži, dāņi, kā arī pirāti. 1648. gadā salās apmetās holandieši, bet 1672. gadā tās sagrāba Anglija.

Stīvensona daiļrades pētniekiem nedeva mieru pirātu dziesmas rašanās vesture. Vai patiesi pirāti spēja izdzīvot menesi un maza sauszemes gabaliņa tādos necilvēcīgos apstākļos?

1994. gadā angļu avīzes “Sunday Times” žurnālists Kventīns Van Marle, redakcijas sūtīts, ieradās Virdžīnu salās, lai par godu Stīvensona nāves simtgadei uzrakstītu rakstu par pirātiem. Likteņa ironijas dēļ viņa kutera motors negaidot noslāpa un žurnālistam nācās uz salas nokļūt ar paštaisītas buras palīdzību.

Uz salas Kventīns pavadīja 31 dienu. Pieradis pie pilsētas ērtībām, viņš smagi pacieta savu likteni, tāpēc vēlāk rakstu sērijā, kas iznāca Londonas avīzē, viņš varēja košām krāsām aprakstīt neizsakāmās ciešanas, ko izcieta uz salas izsēdinātie pirāti.

Ģeogrāfija, filoloģija un vēsture.

Pirātu dziesmā Stīvensons piemin vārdu salikumu Dead Men’s Chest. Stīvensons šo nosaukumu bija atradis Čārlza Kingslija stāstā “Ziemassvētki Vestindijā”, kas vēstīja par Miroņa Lādes salu Britu Virdžīnu salu grupā. Vai patiešām uz šīs nelielās salas tika izsēdināti pirāti?

Daniela Defo “Vispārējā pirātikas vēsturē”, kas iznāca 1724. gadā, tiek minēts ticams fakts, ko viņam pastātīja slavenais kaperis Vudss Rodžerss: “Tičs jau bija sācis domāt par komandas atlaišanu, paturot naudu un labākās mantas sev kopā ar dažiem saviem līdzbiedriem, ar kuriem viņam bija draudzīgas attiecības, piemānot pārējos. Tāpēc, izliekoties, ka kuģis dodas uz Topsela līci (tagad, Boforta šaurums ASV – autora piezīme), lai veiktu remontu, viņš kuģi uzsēdina uz sēkļa… Tičs ar četrdesmit matrožiem iekāpa palīglaivā… pēc tam paņēma septiņpadsmit citus un izsēdināja tos uz smilšainas saliņas, apmēram ligas (aptuveni piecu kilometru – autora piezīme) attālumā no kontinenta, kur nebija ne putnu, ne zvēru, ne augu, lai iegūtu pārtiku, un, kur viņi aizietu bojā, ja pēc divām dienām majors Bonnets (Melnās Bārdas cīņubiedrs, kas bija pārgājis karaļa pusē – autora piezīme) nenoceltu viņus. Tur viņi bija palikuši divas naktis un vienu dienu bez iztikas līdzekļiem un bez mazākās cerības tos iegūt, negaidot neko citu, kā tikai ilgu nāvi; kā pēkšņi, ar neizsakāmu apmierinājumu, viņi ieraudzīja tādu ātru atpestīšanu, jo majors Bonnets nejauši bija uzzinājis par šādu lietu un viņu ciešanām no diviem pirātiem, kas bija izbēguši no Tiča cietsirdības”.

Ieradums visu pārspīlēt, kā arī ietērpt pirātu stāstus mistiskā un baismā oreolā, no šī notikuma, kas norisinājās pavisam citā vietā, radīja leģendu, kas dzīvos vēl ne vienu vien gadsimtu.

P.S.

Francijai jāizmaksā kompensācija Somālijas pirātiem

Autors: Diena.lv. 2014. gada 5. decembris 14:02

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) paziņojusi, ka Francija ir pārkāpusi desmit Somālijas pirātu tiesības un viņi ir tiesīgi saņemt vairāku tūkstošu eiro lielu kompensāciju, ziņo raidsabiedrība BBC.

ECT lēmusi, ka Francijas armija 2008. gadā apcietinot pirātus, ir pārkāpusi pirātu cilvēktiesības viņus aizturot pārāk ilgu laiku.

Tiesa lēmusi, ka Francijai vienam no pirātiem jāizmaksā 9000 eiro, bet pārējiem deviņiem kopā 7000 eiro.

Pirāti sagrāba Francijas kruīzu kuģi un kādu jahtu 2008. gadā. Pēc vairāku miljonu lielas izpirkuma naudas samaksāšanas, armijai izdevās pirātus sagūstīt.

Daļa pirātu pēc sagūstīšanas tika aizturēti četras dienas, bet daļa sešas dienas un sešpadsmit stundas pirms viņi tika nodoti Francijas varas iestādēm, kas pēc ETC lēmuma pārkāpj pirātu tiesības uz brīvību un drošību.

http://www.diena.lv/pasaule/francijai-jaizmaksa-kompensacija-somalijas-piratiem-14079781