Viena no lielākajām traģēdijām hokeja stadionā PSRS laikos.

Minētā traģēdija pēc hokeja mača Sokoļņikos - masveida drūzmēšanās ar cilvēku upuriem - notika Sokoļņiku sporta pilī, Maskavā pēc draudzības spēles starp PSRS junioru izlasi un Kanādas junioru komandu 1975. gada 10. martā.

Drūzmā bojā gāja 21 cilvēks, no tiem 13 bija jaunāki par 16 gadiem, 25 cilvēki ieguva traumas.

1975. gada sākumā kanādiešu jaunatnes hokeja komanda "Berry Cup" no Ontario provinces atbrauca uz Padomju Savienību, lai spēlētu ar padomju junioriem vecumā līdz 17 gadiem. Pavisam bija ieplānoti 5 mači: pa divām spēlēm ar PSRS jaunatnes izlasi, divas ar Maskavas "Spartaku" un viena ar komandu "Kriļja sovetov". Braucienu sponsorēja pasaules līderis košļājamo gumiju ražošanā "Wrigley", kas nospēlēja liktenīgo lomu.

Maskavas pusaudži ļoti jūsmīgi uzņēma aizokeāna komandas atbraukšanu. Ne pēdējo lomu nospēlēja arī tas, ka firma "Wrigley" bija atvedusi lielus košļājamās gumijas krājumus, ko dalīja skatītājiem, fotogrāfējot pusaudžu centienus sagrābt pēc iespējas vairāk šo neredzēto ārzemju brīnumu, ieskaitot krāsainās uzlīmes.

Kanādas spēlētāji meta košļenes arī no sava rezervistu soliņa spēles laikā, taču zālē sēdēja arī karavīri un milicija, kas neļāva bērniem vākt košļenes. Tāpēc visiem tās neizdevās iegūt. Tribīnēs bija arī ārzemnieki, taču bērniem neļāva viņiem tuvoties. Mačs beidzās ar rezultātu 3:3 un, tiklīdz atskanēja sirēna, visi steidzās uz izeju, lai paspētu pārtvert ārzemniekus, kad viņi sēdīsies autobusos, lai pacenstos dabūt vēl kādu košļeni.

Maču sporta pilī skatījās 4,5 tūkstoši cilvēku un tas bija pilns ar skatītājiem. Uzskatot, ka mačs norit mierīgi, laukuma direktors un viņa vietnieks bija atstājuši zāli, uz vietas atradās tikai dežūrējošais administrators, kurš atradās pie dienesta izejas, un piedzēries elektriķis, kas sapratis, ka skatītāji jau atstājuši zāli, sajauca slēdžus un izslēdza gaismu pilnībā visai sporta pilij.

Rezultātā sākās cilvēku spiešanās uz izejām, cilvēki krita viens otram virsū. Milicija rāva ārā cilvēkus no kaudzes un centās veikt mākslīgo elpināšanu cietušajiem. Neviens neklausīja kliedzieniem: "Apstājieties!"

Ārzemniekus izlaida pa divām izejām, bet parastos skatītājus tikai pa vienām durvīm. Dabiski, ka tumsā izcēlās panika.

Sporta pils direktoru, viņa vietnieku un milicijas nodaļas priekšnieku sodīja ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem (lielākais tā laika sods par darba pienākumu sliktu pidīšanu), taču tā paša gada decembrī visi tika amnestēti.

Amatu zaudēja arī Maskavas pilsētas Sporta komitejas Sporta būvju nodaļas vadītājs, kurš šajā laikā bija ārzemju komandējumā Vācijā.

Pēc traģēdijas sporta pili "Sokoļņiki" slēdza uz ilgu rekonstrukciju.

2013. gada aprīlī stadionā uzstādīja piemiņas plāksni traģēdijas upuru piemiņai.

https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A2%D1%80%D0%B0%D0%B3%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F_%D0%BF%D0%BE%D1%81%D0%BB%D0%B5_%D1%85%D0%BE%D0%BA%D0%BA%D0%B5%D0%B9%D0%BD%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D0%BC%D0%B0%D1%82%D1%87%D0%B0_%D0%B2_%D0%A1%D0%BE%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D1%8C%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B0%D1%85

Citas lielākās traģēdijas stadionos.

Sprādziens un ugunsgrēks stadionā "Trudovije rezervi".

1968. gada 25. maijā Kirovas pilsētas stadionā "Trudovije rezervi" notika pirotehnisko līdzekļu sprādziens. Tie bija sagatavoti teatralizētam uzvedumam "Ir uz pasaules Maskava". Rezultātā bojā aizgāja 39 cilvēki: 11 skolnieki, 9 militārpersonas, 1 milicis, 2 bufetes strādnieki, 2 stadiona strādnieki, 3 Maskavas teātra aktieri, 1 pirotehniķis, 10 skatītāji. Bez tam, 11 cilvēki ieguva smagas traumas, 21 - vidējas, bet 40 - vieglas.

Masu uzvedumam bija uzaicināti vietējie iedzīvotāji - augstskolu studenti, skolu audzēkņi, karavīri. Batāliju ainās bija jābūt pirotehniskiem efektiem, bet izrādes beigās bija jābūt salūtam. Teātris bija ieradies Kirovā ar veselu pirotehnikas kravu, kas bija domāta arī vairākām desmit citām izrādēm, citās pilsētās. Kopējais dūmu pulvera svars bija ap 200 kg, pirotehniskās "zvaigznītes" - 900 kg. Pirotehniku izvietoja stadiona administratīvajā ēkā (koka ēka divos stāvos).

20 minūtes pirms izrādes ēkā nogranda sprādziens, ēka sāka brukt, pēc tam uzsprāga arī visas pārējās sprāgstvielas.

https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B7%D1%80%D1%8B%D0%B2_%D0%B8_%D0%BF%D0%BE%D0%B6%D0%B0%D1%80_%D0%BD%D0%B0_%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%B4%D0%B8%D0%BE%D0%BD%D0%B5_%C2%AB%D0%A2%D1%80%D1%83%D0%B4%D0%BE%D0%B2%D1%8B%D0%B5_%D1%80%D0%B5%D0%B7%D0%B5%D1%80%D0%B2%D1%8B%C2%BB

Traģēdija "Lužņikos".

Masveidīga grūstīšanās ar cilvēku upuriem notika V. I. Ļeņina Centrālajā stadionā (tagad - "Lužņiku" stadionā), Lielajā sporta arēnā, Maskavā notikušās UEFA kausa 1/16 fināla pirmās spēles starp Maskavas "Spartaku" un Ņīderlandes "Haarlem" beigās, 1982. gada 20. oktobrī.

Drūzmā aizgāja bojā 66 Maskavas "Spartaka" līdzjutēji, daudzi no tiem vēl pusaudži. Tas kļuva par pašu traģiskāko notikumu padomju un Krievijas sporta vēsturē.

Taču informācija par traģēdijas upuru skaitu padomju presē parādījās tikai pēc septiņiem gadiem, 1989. gadā.

https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A2%D1%80%D0%B0%D0%B3%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F_%D0%B2_%C2%AB%D0%9B%D1%83%D0%B6%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D0%B0%D1%85%C2%BB

Traģēdija pēc hokeja spēles Habarovskā.

Atkal drūzmēšanās pēc hokeja mača ar bumbiņu notika Ļeņina vārdā nosauktā stadionā, Habarovskā, kur bojā aizgāja 18 cilvēki.

1982. gada 20. novembrī sacentās divas spēcīgas komandas - Habarovskas ASK un Krasnogorskas "Zorkij". Pirmā komanda iepriekšējā čempionātā bija ieņēmusi otro vietu, otrā - trešo.

Mačam vajadzēja būt interesantam, brīvu vietu tribīnēs nebija. ASK uzvarēja ar rezultātu 4:3.

Pēc mača beigām Austrumu tribīnes kāpņu pēdējā laidā izveidojās drūzma. Bojā aizgāja minētie 18 cilvēki, cieta vairāk par 100 cilvēkiem.

https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A2%D1%80%D0%B0%D0%B3%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F_%D0%BF%D0%BE%D1%81%D0%BB%D0%B5_%D1%85%D0%BE%D0%BA%D0%BA%D0%B5%D0%B9%D0%BD%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D0%BC%D0%B0%D1%82%D1%87%D0%B0_%D0%B2_%D0%A5%D0%B0%D0%B1%D0%B0%D1%80%D0%BE%D0%B2%D1%81%D0%BA%D0%B5