Vara, maģija un zobens.

Borisa Ņevska raksts no "Mir fantastiki" 2007. gada decembra numura.

Gadās, ka es nesaprotu, no kurienes nāk materiāls - es tikai zinu, ka jābūt tieši tā un ne savādāk. (Ketrīna Kurtca.)

Ketrīnas Kurtcas izdomāto Derini pasauli var salīdzināt vienīgi ar Viduszemi. Autore nav slinkojusi, ir sarūpēts milzīgs papildus materiālu klāsts - no detalizēta grimuāra maģiskajās zinībās līdz hronoloģiskām un ģenealoģiskām tabulām. Bet pats galvenais, Kurtca ir iemitinājusi savā pasaulē ļoti reālistiskas personas, kas cieš, mīl, cīnās un mirst lasītāju acu priekšā...

Vienpadsmit karalistes.

Derini Visuma vēsturiskā bāze ir Eiropa 10.-12. gadsimtā pēc Kristus dzimšanas. Zinātnes attīstība, mākslas un amati, ikdiena un sadzīve - viss Ketrīnas Kurtcas grāmatās ir rūpīgi rekonstruēts saskaņā ar mūsu zināšanām par Eiropas Viduslaikiem.
Nosaukumu "Vienpadsmit karalistes" to iemītnieki lieto visai nosacīti. Kādreiz kontinentā patiešām bija vienpadsmit valstis, taču gadsimtu gaitā daudz kas ir mainījies. Turklāt, dzīve mutuļo arī aiz Karalistu robežām - tomēr šīs zemes paliek stāstījuma perifērijā un tiek pieminētas garāmejot.

Gvinneda [Gwynedd].

Lielākā un bagātākā valsts - Gvinneda, kur notiek galvenie cikla notikumi. Attāla līdzība Britānijai, Gvinneda atrodas pašā kontinenta vidū, gadu no gada palašinot savas teritorijas. Vasaras šeit irmēreni siltas, ziemas ir visai aukstas. Karalistes dienviddaļu apskalo jūra. Galvaspilsēta Remuta atrodas valsts rietumdaļā, Eirianas upes krastos. Pilsētu dibinājuši bizantieši trešajā gadsimtā, taču 655. gadā tā nonāk vietējo ķeltu karaļu Haldeinu varā. Iekarotāji-derini Festili pilsētu nav mīlējuši, tās vietā apmetoties Valoretā. Savas pozīcijas Remuta atgūst tikai pēc Restaurācijas.
Valoreta ir arhibīskapa rezidence, šeit arī atrodas valstī lielākais dievnams - Visu Svēto katedrāle. Pilsēta ir Haldeinu dzimtas īpašums, no turienes viņi arī sāk savu augšupeju. Pēc Restaurācijas Valoreta zaudē savu politisko nozīmi, taču saglabā baznīcas galvaspilsētas statusu. Pierobežas pilsēta Grekota ir Gvinnedas zinātnes centrs, kur atrodas visā kristīgajā pasaulē slavenā Universitāte. Brīvā pilsēta Dhassa - īstas ticības citadele. Dhassas bīskapi un to draudze tiecas uz īstenu dievbijību. Vietējo Dhassas valdnieku taisnīgās nostājas dēļ pilsēta bieži kļūst par Kūrijas sanāksmju vietu. Kūrija ir augstākā Gvinnedas baznīcas vadība, kas izvēlas Primasu, amatu apvienošanas
kārtībā - Valoretas arhibīskapu.
Kūrija sastāv no bīskapiem - atsevišķo apgabalu pārvaldniekiem, tajā ietilpst arī klejojošie bīskapi, kuriem nav savas draudzes. Līdz 647. gadam Kūrija pakļāvās Bremagnas Patriarhiem, taču Haldeinu dinastijas dibinātājs, karalis Augarins panāca savas baznīcas neatkarību.
Kristīgajai ticībai un baznīcai Gvinedas un citu karalistu dzīvē ir liela loma. Tāpat kā agrīno Viduslaiku Eiropas vēsturē, baznīcas gani aktīvi iesaistās politikā. Karalistu reliģija ir gandrīdz pilnīgs katolicisma analogs, iekaitot latīņu valodu, kā baznīcas valodu, daudzu svēto vārdus, svētku dienas, rituālus un parašas.
Gvinnedas galva - monarhs ar pārmantojamu statusu. Vara tiek nodota pa vīriešu līniju un augstākstāvošam. Valsts struktūra - feodāla: vairākas hercogistes sadalītas mazākos domenos. Feodi tiek mantoti, taču karalis var izmainīt mantošanas tiesības (tas gan notiek reti) vai pat atņemt lordam viņa valdījumus - piemēram, nodevības gadījumā. Monarham ir gandrīz absolūta vara, taču tikai viņam noteikto pilnvaru robežās. Analoģiska situācija ir arī ar citiem sinjoriem un viņu vasaļiem.
Valdīt pār valsti karalim palīdz Padome, kuras loma dažādu monarhu laikā ir mainījusies. Spēcīgi valdnieki tikai uzklausa padomus, vājie - bieži kļūst par bandiniekiem varaskāro augstmaņu rokās. Dažus padomniekus var iecelt karalis, taču lielākais vietu daudzums jau iepriekš ir sadalīts starp ievērojamākajiemvalsts feodāļiem, ieskaitot Arhibīskapu.
Katrs Gvinnedas pērs komandē savu karadraudzi, kuru vajadzības gadījumā viņam ir jānodod karaļa rīcībā. Formāli monarhs ir augstākais virspavēlnieks visiem bruņotajiem spēkiem, taču garantēti viņam pakļauta tikai karaļa armija, kas kā garnizons izvietota ap Remutu.

Torenta [Torenth].

Gvinnedas Austrumu kaimiņš un galvenais sāncensis ir Torentas karaliste. Galvaspilsēta - Beldoras pilsēta, kas atrodas pie upes ar tādu pašu nosaukumu vietā, kur tajā ietek Ardžentas upe. Torenta ir absolūta monarhija, kuras sastāvā ietilpst 10 hercogistes un 8 zemes. Mantošanas noteikumi ir tādi paši kā Gvinnedai. Torentas tronī ilgus gadus valda deriniešu Furstanu dinastija. Lielākā daļa no valdošās aristokrātijas arī ir derini. Ja neskaita strīdus par zemi, tad tieši derini vara kalpo par galveno iemeslu Torentas biežajiem kariem ar karalistēm, kurās valda cilvēki. Visi Torentas karaļi ir vareni magi, taču tas netraucē viņiem oficiāli turēties pie kristietības. Atšķirībā no Gvinnedas un lielākās daļas no citām karalistēm, Torentas baznīcas dogmas ir tuvākas pareizticībai. Kaut gan, pēc uzbūves Torentas baznīca maz atšķiras no Gvinnedas baznīcaas, tie paši abati un bīskapi, kurus vada Beldoras Patriarhs, ko ievēl Sinode. Torentā ir arī reliģiska minoritāte, kas sludina kādu islama variāciju.
Sākumā Torenta bija Bizantijas impērijas sastāvdaļa, taču 545. gadā Beldoras hercogs Furstans III pasludināja sevi par neatkarīgu valdnieku. Pirmo reizi torentieši mēģināja iebrukt Gvinnedā 7. gadsimta vidū, taču tika smagi sakauti, krita viņu karalis Ištvans Žolts. Pēc tam valstī piecus gadus plosījās pilsoņu karš, kurā uzvarēja liels feodālis Tamašs Temods, kas nodibina Otro Furstanu dinastiju.

Citas sākotnējās karalistes.

Bez Gvinnedas un Torentas kontinentā ir vēl citas valstis, daļa no tām pamazām ir zaudējušas neatkarību. Bremagnas [Bremagne] karaliste atrodas kontinenta dienvidos. Vairākus gadsimtus Bremagna bija  Vienpadsmitkaralistu garīgā galvaspilsēta, jo tur atradās kristīgā Patriarha rezidence. Taču pēc Gvinnedas baznīcas atrdalīšanās patriarhāts jūtami zaudē savu iespaidu. Bregmana ir miermīlīga valsts, cenšas ar kaimiņiem nekarot, neskatoties uz to, ka tās valdnieki un aristokrātija pa lielākai daļai ir derini. Klimats tur ir ļoti maigs, Var teikt, paradīzes dārzs, ļoti līdzīgs Itālijai.
Apvienotā Hovisas [Hovicce] un Llannedas [Llannedd] karaliste atrodas uz rietumiem no Gvinnedas, pa ceļam uz Atlantijas okeānu. Pēc neatkarīgiem 400 gadiem Hovisas karalis Kolmans apprecēja  Llannedas valdnieci Gvinaelu un valstis tika apvienotas. Neskatoties uz kopēju monarhu, katrai valsts daļai ir plaša autonomija ūnijas sastāvā: atsevišķa valdība, armija un aristokrātija.
Konnaita atšķiras no citām valstīm ar to, ka nav monarhija. Tā sastāv no 8 lieliem apgabaliem, starp tiem: hercogistes, republikas, eparhijas, un dažiem desmitiem maziem valdījumiem. Valsts ir diezgan bagāta, tauta - lepna, neatkarīga. Konnaitieši ir lieliski karavīri un tiek uzskatīti par labākajiem algotņiem kontinentā.
Ziemeļos atrodas kalnainā Keldora [Kheldour], kas ir kļuvusi par Gvinnedas sastāvdaļu. Lai gan, izmantojot jukas pēc Restaurācijas, to pievāca Īstmarkas grāfs. Taču vēlāk viņš zvērēja uzticību karalim Sinhilam Haldeinam un Keldora kļuva par Gvinnedas vasali kā Kleibornas hercogiste.
Atlantijas piekrastē, pašā kontinenta rietumu galā atrodas Mearas hercogiste. Meara radās 7. gadsimtā kā neatkarīga hercogiste, taču bezgalīgās iekšējās ķildas neļāva tai kļūt par neatkarīgu karalisti. Rezultāts ir likumsakarīgs, 877. gadā Meara kļūst par Gvinnedas protektorātu. Pēdējo mēģinājumu atgūt neatkarību apspieda 1124. gadā Kelsons Haldeins. Drīz pēc tam Mearu sadalīja un tā pilnībā kļuva par Gvinnedas sastāvdaļu kā Laasas un Ratarkinas hercogistes.
Gvinnedas dienvidos atrodas senā Murinas [Mooryn] zeme, kas kļuva par neatkarīgu karalisti 6. gadsimtā. Pēc 250 gadiem pēdējā, vietējā valdnieka meita apprecēja Festilu II un pēc tam Murina kā Korvinas un Kartmuras hercogistes iekļāvās Gvinnedas sastāvā.
Salu karaliste Orsala atrodas Dienvidjūrā. Pēc vairākiem sarežģītu atiecību gadsimtiem ar tuvāko kaimiņu Traliju abas valstis apvienojas un, pateicoties izdevīgam ģeogrāfiskam stāvoklim, kļūst par Karalistu tirdzniecības centru.

P.S. Oficiālā Derini saite: http://www.deryni.net/

Cilvēki pret magiem.

Galvenais Vienpadsmit Karalistu pasaules konflikts ir saistīts ar Gvinnedas cilvēku un deriniattiecībām. Sākumā derini minoritāte dzīvoja šajā valstī diezgan mierīgi. To bruņinieki pat palīdzēja karalim Bērendam Haldeinam atsist mauru iebrukumu, par ko viņš atļāva Gvinnedādibināt derini Svētā Maikla ordeni. Gvinnedas derini būvēja skolas, patversmes, klosterus, dalījās ar cilvēkiem medicīnas zinībās. Gadījās arī ekscesi, bet - kā nu bez tiem?Taču 822. gadā Torentas karaļa jaunākais dēls princis Festils ar Torentas augstmaņu dēliem,kuriem nepiederēja zemes īpašumi, iebruka Gvinnedas galvaspilsētā un izkāva Haldeinudzimtu gandrīz pa tīro. Uzticīgie kalpi burtiski brīnumainā kārtā paglāba tikai divus gadus vecoprinci Eidanu, kuru uzaudzināja amatnieku ģimene.Festils pasludināja sevi par Gvinnedas karali un Torentas vasali. Pēc bagātās valsts iekarošanassīkie Torentas bruņinieki metās virsū laupījumam kā izbadējies vilku bars. Tajos gados daudzi feodimainīja īpašniekus: vietējo aristokrātiju burtiski nožņaudza. Ņemot vērā to, ka Festils pats un gandrīzvisi viņa tuvākie līdzgaitnieki bija derini, gvinnediešu attieksme pret viņiem kardināl mainās. Turklāt jaunā aristokrātija aktīvi izmantoja maģisko varu savtīgiem mērķiem. Pret parastajiem cilvēkiemFestili un viņa pakalpiņi kā likums izturējās ar nicību, uzskatot sevi par augstāku rasi.

Haldeinu restaurācija.

Festili valdīja pār Gvinnedu diezgan sekmīgi, ar aktīvu ārpolitiku ievērojami paplašinot tās robežas. Iespējams, vēl kāda viena-divas paaudzes un torentieši būtu pilnīgi asimilējušies Gvinnedā, kā tasnotika ar normāņiem Anglijā pēc tās iekarošanas.Taču visu sabojāja pēc skaita piektais dinastijas karalis - Imre I Ištvans Ingvars Furstans-Festils.Viņš bija absolūts psihs, kas, piemēram, paveda paša māsu - kaut kas par traku pat pie derini.Bet, kad viņa draugs Katans Makrorijs atļāvās viņu par to pakritizēt, Imre nokāva viņu kā sivēnu.Tā bija karaļa liktenīgā kļūda, jo Katans bija visietekmīgākā valsts augstmaņa, Kuldas grāfa Kambera Kairila Makrorija dēls un mantinieks. Kamberam bija nopietna karotāja un diplomāta, izcila zinātnieka un maga reputācija. Karaļaparadumi sen jau kaitināja Kamberu, taču galvenokārt dēla dēļ, viņš pacieta nejaucības, ko veicaImre. Taču visam ir sava robeža!Kuldas grāfs nolemj gāzt, ne tikai karali, bet arī visu Festilu dinastiju. Kamberam izdodas atrastSinhilu - pēdējo Haldeinu dzimtas pārstāvi. Viņš īpaši negribēja sēsties tronī, taču, kuru taduztrauc tādi sīkumi? Kambera un viņa sabiedroto sazvērestības rezultātā Imre tiek nogalināts,Festilu dinastija gāzta un 904. gadā Gvinnedas tronī no jauna atgriežas Haldeini.

Derini vajāšana.

Kuldas Kambers sapņoja par valsti, kurā cilvēki un derini dzīvo blakus mierā un saticībā. Taču viņš gaži kļūdījās. Sinhila, kurš cienīja un baidījās no Kambera, dzīves laikā situācijavēl bija kontrolējama. Bet, kad 917. gadā karalis nomirst, neatstājis pilngadīgus mantiniekus,Gvinnedā varu iegūst Reģentu padome. Padomē ietilpst tikai vecās aristokrātijas pārstāvji.Un viņi uz pilnu klapi atriebjas par vecajām pārestībām! Derini apvaino visos nāves grēkos,no tiem par galveno kļūst "Dievam pretīgā" maģija. Cīnītāju avangardā pret ''ķecerību", protams,nostājas baznīca, kuras augstākie pārstāvji pamatīgi iedzīvojas uz derini rēķina.Tiek vajāti visi - gan augstmaņi, gan vienkāršie ļaudis. derini izsludina ārpus likuma. Viņusaplaupa, moka, izvaro, kar un dedzina. Bez šķirošanas - gan pieaugušos, gan bērnus. Visasderiniešu organizācijas tiek izdzenātas un aizliegtas. Rezultātā, vairums Gvinnedas derini, vainu iet bojā, vai arī bēg uz kaimiņu valstīm. Tikai dažiem izdodas noiet pagrīdē, noslēpjot savu izcelšanos. Tieši tāpēc parastiem cilvēkiem dažreiz piemita maģiskas spējas: parādījāssenču - derini asinis.

Derini atdzimšana.

Vairāk nekā 200 gadus maģiskās rases pārstāvjiem Gvinnedā nebija pat ne vismazāko tiesību. Kaut gan ar laiku situācija sāk normalizēties. Formāli, derini joprojām bija ārpuslikuma, taču daži no aristokrātiem vairs neslēpa izcelšanos no derini. Pats pazīstamākaisno viņiem ir Korvinas hercogs Alariks Morgans, kura aizbildnis bija karalis Brions Haldeins.1120. gadā Brionu nodevīgi noindē medību laikā. Šī visai neikdienišķā monarha gals bija sazarotas sazvērestības rezultāts, ar mērķi atjaunot Festilu dinastiju. Tās pārstāvji nepārtraukti mēģināja atgriezties pie varas, taču cieta sakāvi. Kārtējā pretendente izrādījās Karisa no Tolanas - visai pieredzējusi un varena burve. Jaunais karalis Kelsons Sinhils Raiss Entonijs Haldeins, četrpadsmit gadus vecs zēns, izrādījās visai gudrs. Ar Alarika Morgana un dažu derini palīdzību KelsonsApgūst maģiju un spēj aizstāvēt troni no Karisas centieniem. Ar jauno monarhu apspiestais mazākums iegūst aizstāvi. Izrādījās, ka Kelsons pats pa pusei ir derini! Jaunais Gvinnedas karalis nolemj realizēt Kuldas Kambera sapni dzīvē. Kelsona mērķis - ne tikai nostiprināt savu varu valstī, kurai draud neskaitāmi ārējie un iekšējie ienaidnieki. Galvenais, radīt tādu jauna tipa sabiedrību, kur cilvēki un derini varētu mierīgi dzīvot, baudot vienādas tiesības.

Maģiskās viltības.

Vienpadsmit karalistu pasaulē būtisku lomu ieņem maģija, kuras galvenie nesēji ir derini.No kurienes ir radusies šī rase - tas ir sarežģīts jautājums. Pēc vienas versijas, derini ir atnācēji no Kerissas salas, kura ir gājusi bojā kataklizmas rezultātā (radzamas paralēlesar Atlantīdu). Pāri palikušie salinieki pārceļas uz kontinentu, kur pamazām sajaucas arparastiem cilvēkiem. Kaut kur Derini sagrābj varu, citur kļūst par ietekmīgu mazākumu. Izdzīvot un iegūt pārsvaru viņiem palīdz īpašas spējas.

Derini maģija.

Ketrīna Kurtca ir veltījusi Derini maģijai veselu traktātu. Saskaņā ar šo darbu, derini maģijuvar iedalīt trīs grupās: iedzimtu, iegūtu un materiālu.Iedzimtā maģija tiek nodota no paaudzes uz paaudzi.. Īstenībā jau šīs spējas dēvēt par maģiju var tikai neizglītoti Viduslaiku ļaudis. Mūsu priekšā ir vienīgi īsta ekstrasensorika.Telepātijas paveidi: domu lasīšana, cilvēka vadīšana no attāluma, īpaši spēcīga hipnoze,noguruma un sāpju noņemšana, reizēm pareģošanas spējas. Telekinēze - priekšmetu kustināšana ar domu spēku. Pirokinēze - spēja ar domu spēku iedegt uguni un valdīt pār to.Teleportācija - acumirklīga pārvietošanās telpā (gan izmantojot speciāli izveidotus portālus).Daži derini spēja pārņemt citu cilvēku izskatu vai pārveidot citus. Vēl viņiem ir dziednieka spējas, ievainojumu un sakropļojumu izārstēšana. Ar slimībām ir grūtāk, šeit vēl vajagmedicīnas zināšanas, ar kurām Viduslaiku cilvēkiem kā nu bija, tā nu bija - nekas spīdošs.Iedzimtās maģijas spēka stiprumu noteica tas, cik daudz derini asinis ir dotajā burvī. Tačune mazāka nozīme bija spējai koncentrēties. Ar to derini līdzinās džedajiem: nepietiek ar to,ka tevī ir Spēks, vēl jāiemācās ar to rīkoties! Tāpēc zinātnieki-derini izdomāja dažādasformulas "buramvārdu" veidā, kas ļāva iedzimto maģiju pārvērst tīri mehāniskā procesā.Sakoncentrējies, domās noskaitīji buramvārdus-vēlējumu un veici mentālās enerģijas izsviešanu!Neskaitot iedzimtās spējas, derini piemīt arī iegūtā maģija. Tā nu patiešām ir īsta burvestība!Ar īpašiem rituāliem un īpašiem buramvārdiem daži derini spēja pieslēgties nezināma spēkaavotam, maksa par to bija cilvēka dvēsele. Vai jūtiet? Gaisā ir sēra smaka... Šie sātaniskierituāli - viens no iemesliem, kāpēc baznīca tik rūpīgi seko derini maģijai. Jo pretīgās pesteļošanasir tiešs izaicinājums Dieva gribai. Un tātad - ķecerība, ķecerība, ķecerība! Bet, kur ir ķeceri,tur ir arī inkvizīcija. Pie iegūtās maģijas var pieskaitīt arī spēju izsaukt no citām dimensijām fantastiskas radības,dažreiz tīri demoniskas. Kā arī simpātiskās maģijas izpausmes - piemēram, vētras izraisīšanu,izšļakstot no glāzes ūdeni virs konkrēta rajona kartes. Trešais derini maģijas veids ir materiālā, kas eksistē artefaktu veidā. Īpaši vareni derini spējdaļu no sava Spēka ielikt priekšmetos, ko tad var izmantot citi - dažreiz pat pēc gadsimtiem!Tie ir tādi fantāzijai tradicionāli priekšmeti: apvārdoti zobeni, kinžali, gredzeni un citas rotas,Spēku akumulējošie širala (dzintara paveids) kristāli, pat auduma gabali.Nav nekāds brīnums, ka derini spējas parastos cilvēkos izsauc asu skaudību, kas sajauktaar bailēm. Bet, kur ir skaudība ar bailēm, tur tālu nav jāmeklē arī naidu... Vispār jau cilvēki vararī ar kaut ko palepoties!

Cilvēku maģija.

Gvinnedas karaļu Haldeinu dinastija, bez šaubām, ir cilvēki, kaut arī dažos tās pārstāvjos tekderini asinis. Tomēr Haldeiniem piemīt īpaša maģija, kas raksturīga tikai viņiem. Dzimtaspirmais atzītais mags bija karalis Sinhils, kura Spēks bija līdzīgs derini spējām, neskatotiesuz to, ka viņa asinīs nebija ne pilītes no derini asinīm! Izmantojot Sinhila iedzimtās dotības,viņa piekritēji Kuldas Kambera vadībā nodeva nākošajam monarham daļu no sava Spēka.No tā laika tikai Haldeinu dzimtas galva varēja iegūt maģiskās spējas. Turklāt šo spējuiegūšana bija visai sāpīgs process. Savās spējās Haldeins ir līdzīgs gandrīz katram derini.Taču arī daži vienkāršie cilvēki varēja iegūt derini varenību. Tāda maģijas pārņemšanalīdzinās vampīra "putnēna" iniciācijai: īstais derini nodod Spēka daļu cilvēkam, faktiskipadarot viņu par savu kalpu. Tāpēc tādu praksi izmantoja, kā likums, tikai "sliktie puiši", piemēram, Tolanas Karissa un Vencita Furstana. "Mākslīgie" derini bija Jans Hovels,Arjenolas Lionels un Mahaels, Brens Koriss - arī nesimpatiski tēli.Daži cilvēki, kas strādāja ciešā kontaktā ar derini, arī spēja izmantot kaut kādu maģiju.Piemēram, Šons Simuss O'Flins, lords Derrijs, tuvs varenā jaukteņa Alarika Morganapalīgs, vai arī uzticīgais Makroriju derini dzimtas kalpotājs Revans.Beigās vēl ir Varina de Greja fenomens, kurš spēja dziedināt ar roku uzlikšanu. Šajācilvēkā nebija derini asiņu, derini viņš neieredzēja fanātiski, iznīcinot, kur vien var. Protams,ka neviens derini nekad nebija iniciējis viņā šīs spējas. Vienkārši Varins pa īstam ticēja, uniespējams, ka viņa spējas bija Dieva mīlestības dāvana? Daži kristīgie svētie jau arī darījaīstus brīnumus.Beigās mēs atgrižamies pie tā arī līdz galam nenoskaidrotā jautājuma, kas tad ir derini?Varbūt runa nav tikai par izcelšanos un asinīm? Varbūt katrā cilvēkā slēpjas daļiņa no Dieva?Tikai vieni spēj to izmantot, bet citi diemžēl, nē...

***

Vienpadsmit karalistu hronikas nav pabeigtas. Ketrīna Kurtca plāno sarakstīt vēl pārisgrāmatu [pašlaik tādu ir 19 - ila piez.], kas turpinātu Svētā Kambera un karaļa Kelsona pēctečustāstus. Cerēsim, ka kādreiz visas šī cikla grāmatas iznāks Krievijā. [Un - kaut viena arī Latvijā,jo Kurtcas Derini seriāls pieder pie fantāzijas literatūras Zelta fonda - ila piez.]