Valdemārs Bonzelss un viņa bitīte Maija._2

Iepriekšējo lasiet šeit.

Divi stāsti par mazu bitīti jeb sarežģītais sižeta ceļš vairāk nekā gadsimta garumā.

Bitītes Maijas piedzīvojumi un metamorfozes.

No Vikipēdijas. Nobeigums.

Personāži, kas parādās 1975. gada animācijas seriālā.

https://www.fernsehserien.de/biene-maja-1975/episodenguide

Villijs (vāc. Willi), (angļ. Willy), (jap. ウイリー Uirī) — ar labu dvēseli, slinks un nedaudz skeptisks traniņš, Kasandras jaunkundzes protežē, Maijas labākais draugs un brālēns, kas kopā ar viņu aizbēg no stropa. Izrāda greizsirdību, ja Maija pārāk pievērš uzmanību kādam citam. Oriģinālajā grāmatā neparādās, bet ir viens no galvenajiem varoņiem visos spinofos.

 

 

Aleksandrs (vāc. Alexander), (jap. マウシ Maushi) — pele. Ģeniāls izgudrotājs. Tas, ka viņu ļoti ciena citas radības un viņa ciešā draudzība ar Maiju, bieži izsauc Villija greizsirdību. Nēsā brilles un dievina sieru. Parādās otrajā sezonā. 2012. gada animācijas seriālā vairs neparādās, taču iespējams, ka ir mušas Barija prototips.

Maksis (vāc. Max), (jap. ミミズのマックMimizu-no Makku) — slieka. Riez cietis no sirseņa ķetnām, glābjot Maiju. Pateicoties operācijai, ko paveica dakteris Gliemezis, Maksis ātri izveseļojas. Viņš ir arī 2012. gada animācijas seriālā.

Dakteris Gliemezis – pļavas galvenais ārsts.

Personāži, kas parādās 2012. gada animācijas seriālā.

Bens (vāc. Ben) (Chupa Chups produktos — Benijs) — zaļas krāsas mēslu vabole. Kā arī viņa tēvocis Kurts, rūpējas par pļavu. Ļoti mīl savu mēslu lodi.

Šelbijs jeb Rufuss (vāc. Rufus), (angļ. Shelby) — gliemezis, ļoti kautrīgs un bailīgs. Vienmēr žēlojas par likteni. Vienmēr ir sapņojis iemācīties lidot un maija viņam palīdz šo sapni realizēt.

Tiesnesis Bizvekss (vāc. Richter Bienenwachs), (аngļ. Judge Beeswax), (latv. Bišuvasks), (arī pazīstams ar vārdu Lords Bizvekss) — bite-tiesnesis visiem pļavas stropiem. Kašķīga daba. Strādā bišu augstākās instances – Karalieņu Padomes labā. Visu laiku ievieš netaisnīgus un nepatīkamus noteikumus, no kuriem pats rezultātā arī cieš. Vienmēr neapmierināts ar visu, visus kritizē un pārāk ieciklējies uz noteikumiem, kā neprātis. Villija un Maijas personīgais ienaidnieks, lai gan dažreiz uzstājas arī kā viņu sabiedrotais un aizbildnis. Kad Maija un Bizvekss pirmo reizi satiekas aci pret aci, viņš vēlas viņu padzīt no stropa, jo baidās, ka bites neatkarība var būt drauds stropam un viņai var sekot arī citas bites, taču, kad Maija izglābj Kasandras jaunkundzi no lapseņu bandas uzbrukuma, ko vada Stingers, un pierāda, ka dzīvojot pļavā, viņa atnesīs stropam milzīgu labumu, karaliene pārliecina Bizbeksu, ka Maiju nevajag padzīt (tas apstiprināts arī seriālā „Bitītes Maijas jaunie piedzīvojumi”, epizodē „Taisnīgs lēmums”). Slepeni jūt simpātiju pret bišu karalieni.

Beatrise jeb Beatriksa (vāc. Beatrix) — tauriņš. Viņas mīļākā nodarbošanās – lidināties un dejot. Sapņo, ka atradīs savu mīlestību.

Barijs jeb Valters (vāc. Walter), (angļ. Barry) (Chupa Chups produktos — Bārnijs) — zilā muša. Cieš no sliktas redzes un tāpēc nēsā brilles. Uzskata sevi par pašu gudrāko pļavā.

Lara (vāc. Lara) — kaprīza un izlutināta mārīte. Var būt augstprātīga pat pret draugiem. Skauž, ka pļavā Maija ir pazīstamāka par viņu. Lara uzskata sevi par pašu brīnišķīgāko radījumu. Pilnmetrāžas animācijas filmā var redzēt, ka Villijs ir viņā iemīlējies.

Momo (vāc. Momo) — kāpurs, kas beigās pārvēršas par gigantisku naktstauriņu „miroņgalva”. Mīl koku sulu. Parādās sērijā „Draugs uz mūžu”.

Sirfija — ziedmuša. Sākumā kļūdaini tika noturēta par lapseni, taču pierādīja pretējo. Parādījās sērijā „Savējā starp svešajiem”.

Zoui un Lizzzi – medus bites, labākās draudzenes jau no bērnības. Villija un Maijas vienaudzes. Zoui ir koši rudas astītes uz galvas un tumši brūnas acis. Lizzi ir tumši kastaņkrāsas mati un brūnas acis. Valkā lielas apaļas brilles zaļā rāmī. Sērijā „Negaidītā pārcelšanās” Villija vietā aizlido uz citu stropu, lai nepajuktu viņa un Maijas draudzība.

Stingers – lapsene. Galvenais antagonists „Bitītes Maijas jaunajos piedzīvojumos”. Lapseņu-algotņu grupas līderis. Niknākais Maijas un Villija ienaidnieks. Vēlas valdīt pār pļavu, kaut ko nozagt bitēm, kā arī nogalināt Maiju un Villiju par to, ka tie jaucas iekšā viņu plānos. Viņam ir divi palīgi Diza un Doza. Pirmo reizi parādās sērijā „Taisnīgs lēmums”.

Vespers – lapsene. Simpatizē Kasandras jaunkumdzei. Uzzinājis, ka Stingers plāno sazvērestību pret Kasandras jaunkundzi ar mērķi viņu nolaupīt mācību stundas laikā pļavā un pieprasīt no stropa kā izpirkšanas maksu visus nektāra krājumus, pastāsta par šo viltīgo Stingera plānu Villijam un Maijai. Uztraukušies par Kasandras jaunkundzes dzīvību, visi trīs pastāsta to viņai. Pateicoties Vesperam, Villijs un Maija ar citu bišu palīdzību izjauc Stingera plānu. Pēc tam Vespers uzdāvina Kasandrai ziedu pušķi un dodas uz lapseņu ligzdu otrā pļavas malā. Parādās sērijā „Draudzīgā lapsene”.

Henrijs – skudru karavīrs, dzīvo kokā. Kokā uzbūvējis būdu ar gaisa dārziem, pacēlāju un lupu-kristālu, lai novērotu apkārtni, un ūdens rezervuāru. Satiekas ar Villiju un Maiju, kad viņi apskata tā mītni. Cīnās plecu pie pleca ar Villiju, Maiju, Polu un pārējiem skudru karavīriem pret skudru lauvu – pašu varenāko un niknāko mednieku pļavā. Parādās sērijā „Lauva pret skudrām”.

Temerisa – vaska kode. Bija grūtniecības stāvoklī. Meklēja drošu vietu, lai paslēptos no plēsoņām un pabarotu savus mazuļus. Pa ceļam satiek Villiju, Maiju un Benu, kas izklaidējas, attēlojot pazīstamus kukaiņus, paši nezinot, piespēlējot Temerisai ideju – notēlot spoku un nobiedēt stropu, lai iegūtu medu un paslēptos tur. Viņai izdodas nozagt karalienei divus kausus ar medu un apmesties tukšā šūniņā, tur viņu atrod Maija, kas vēlas viņai palīdzēt. Par nelaimi parādās Kasandras jaunkundze karaliskās gvardes pavadībā, ar šausmām ierauga, kas notiek, un pavēl gvardiem arestēt Temerisu. Maija pūlas viņu aizstāvēt, taču Kasandras jaunkundze paskaidro Maijai, ja Temerisa paliks, viņas bērni apēdīs visu medu un sagrābs stropu. Maija lūdzas, lai kodei tomēr palīdz un Kasandras jaunkundze atbild, lai karaliene nosaka tās likteni. Maija paziņo karalienei, kas noticis, un jautā viņai, kā palīdzēt Temerisai. Karaliene novērtē Maijas labestību un cēlo rīcību, taču saka, ka nedrīkst pakļaut stropu tik lielām briesmām, un lika priekšā palīdzēt Temerisai dzemdēt labvēlīgos apstākļos, taču ārpus stropam: karaliene atceras, ka pļavā ir pamests strops, un liek priekšā nogādāt Temerisu uz turieni, kas arī tiek izdarīts. Parādās sērijā „Spoks no stropa”.

Hanna – medus bite. Maijas draudzene un viņas bijusī konkurente. Centās pārspēt Maiju un ieņemt viņas Villija labākās draudzenes vietu, taču viņas skaudība nodara sliktu pašai: viņas no koka notriektais ābols sasit stropu un izsauc paniku. Izmisusi un bēdīga viņa paskaidro Kasandras jaunkundzei iemeslu, kāpēc šis incidents ir noticis. Maija viņai piedod un kopā ar draugiem no pļavas palīdz saremontēt stropu. Pēc remonts, Hanna saprot, cik drosmīga ir Maija, un kļūst par viņas draudzeni. Parādās sērijā „Jaunā draudzene”.

Personāži, kas parādās 2014. gada pilnmetrāžas animācijas filmā.

Gunilla (vāc. Gunilla), (angl. Buzzlina von Beena), (kr. Жужжала) — karalienes padomniece. Pilnmetrāžas filmas galvenā antagoniste. Tiek apvainota sazvērestībā pret karalieni un viņas mātes piena zagšanā ar mērķi veikt valsts apvērsumu. Mēģināja stropā nodibināt stropā absolūtu monarha varu un iznīcināt sirseņus. Finālā viņu pieveic Maija ar saviem draugiem, pēc tam bišu karaliene atceļ Gunillu no karalienes padomnieces amata.

Hugo (vāc. Hugo), (angļ. Crawley), (kr. Выполз) — Gunillas sekotājs, kurš slepeni bija Maijas un viņas draugu pusē.

Stings (vāc. Fetzer), (angļ. Sting) — jauns un veikls sirsenis, kurš sākumā nemīl bites, taču vēlāk kļūst par viņu labāko draugu. Palīdz Villijam un Maijai atgriezt mātes pienu karalienei un sodīt Gunillu par nodevību. Pēc uzvaras pār Gunillu, karaliene pasludina Stingu kopā ar Villiju par stropa varoņiem.

Henks (vāc. Bruno), (angļ. Hank) — Stinga tēvs, sirseņu vadonis, sākumā nemīl bites, bet vēlāk kļūst par to draugiem. Vēlāk kļūst par Maijas radinieku, Villija patēvu un bišu karalienes partneri.

Ārnijs un Bārnijs (vāc. Eddy und Freddy), (angļ. Arney and Barney) — neveiksmīgi skudru kareivji, kuri nejauši sagrauj sirseņu ligzdu.

Grāmatas analīze.

1912. gadā sarakstītā grāmata bija savdabīga fabula ar politisku zemtekstu, līdzīga I. A. Krilova vai Žana Lafontēna darbiem, un slavināja vācu nacionālismu. Maija simbolizēja ideālu pilsoni, bet strops – labi organizētu militāru sabiedrību. Tajā ir arī nacionālisma, militārisma un rasisma elementi. Maija divas reizes kļūst nikna. Pirmo reizi tas notiek, kas sienāzis Flips neredz starpību starp bitēm un lapsenēm. Savā niknajā verbālajā uzbrukumā Maija nosauc lapsenes par „nevienam nevajadzīgu laupītāju bandu” (Räubergeschlecht), kuriem nav „ne Dzimtenes, ne ticības” (Heimat und Glauben). Otrā gadījumā, muša nosauc Maiju par dumju, uz to tā nikni kliedz, ka iemācīs viņu „cienīt bites”, draudot mušai ar savu dzeloni. Uzsverot domu, ka cieņu vispirms var iegūt ar bailēm no spēka un vardarbības pielietošanas. Cita tēma ir kolektīvisms. Neatkarīgie galvenās varones uzskati un viņas bēgšana no stropa tiek rādīt ar nosodījumu, taču viņas vaina tiek izpirkta ar brīdinājumu par sirseņu uzbrukumu. Tāda lojalitātes demonstrēšana atjauno viņas vietu sabiedrībā. Tajā grāmatas daļā, kas apraksta sirseņu uzbrukumu, atklāti militāristiskos toņos tiek slavināta bišu karavīru griba aizsargāt stropu, mirstot varoņu nāvē.

[Izklausās visai polemisks viedoklis krievu Vikipēdijā. Taču neesmu grāmatu lasījis, tāpēc nevaru izteikt savu viedokli šajā jautājumā – t.p.]

Ekranizācijas.

1924. gadā vācu fotogrāfs Volframs Junghanss izveidoja stāsta pilnmetrāžas versiju. Uzskata, ka tā ir bijusi pasaulē pirmā pilnmetrāžas filma, kur tika filmēti dzīvi kukaiņi. 2005. gadā lenti Somijas Kinoarhīvā atjaunoja ar Bundesarhīva-Filmarhīva palīdzību. Filma tika izrādīta Helsinkos un Hamburgā.

Pati slavenākā un populārākā stāsta adaptācija ir multseriāls, ko kopā veidoja Japāna-Vācija-Austrija „Bite Maija” (jap. みつばちマーヤの冒険Micubati Ma-ja no Bo-ken , Die Biene Maja). Pirmizrāde notika Japānas televīzijā 1975. gadā. Anime tika iztulkota ļoti daudzās valodās un parādīta dažādās valstīs, tajā skaitā: Nīderlandē, Austrālijā, Vācijā, ASV, DĀR, Portugālē, Kanādā, Beļģijā, Francijā, Latīņamerikas valstīs, Izraēlā, Irānā, Itālijā, Grieķijā, Čehijā, Bulgārijā, Slovēnijā, Bosnijā un Hercegovinā, Slovākijā, Spānijā, Serbijā, Somijā, Polijā, Horvātijā, Ungārijā, Krievijā, Turcijā un Libānā. [Seriāls ir rādīts arī Latvijā – t.p.] Pirms seriāla stāsts ieraudzīja dienas gaismu arī kā muzikāla audiopasaka, ar nosaukumu „Micubati Maaja” („Bite Maija”), ko izdeva Tokyo Kodomo Club.

Pavisam tika uzņemtas divas sezonas pa 52 sērijām katrā. Seriāla ievada dziesmu sarakstīja čehs Karels Svoboda, bet iedziedāja pazīstamais čehu dziedonis Karels Gots.

https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9F%D1%80%D0%B8%D0%BA%D0%BB%D1%8E%D1%87%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D1%8F_%D0%BF%D1%87%D1%91%D0%BB%D0%BA%D0%B8_%D0%9C%D0%B0%D0%B9%D0%B8

[Kā redzams, grāmatas sižets ekranizācijās ir pilnībā pārveidots, kas ir pilnīgi dabiska parādība visās klasiskajās pasakās un fantāzijas darbos. „Bitīti Maiju” droši var ieskaitīt dzīvnieku fantāzijas apakšžanrā, kas joprojām ir ļoti populārs arī mūsu dienās.

Tikpat kardināli ir pārveidojušies arī grāmatas tēli, vispirms jau no pilnīgi naturāliem līdz animēti cilvēciskotiem. Tas redzams šajā nelielajā bilžu apskatā. – t.p.]

3-is28229 4-is 5-is283296-5353529

***

Vēl pieminēt var to, ka Horvātijas Operā ir tikusi rādīta Bruno Bjelinska (Bruno Bjelinski) opera bērniem „Pčelica Maja” (1963). Opera ir tikusi uzvesta arī 2008. gadā Villahā (Austrijā), Karintijas Vasaras Mūzikas festivālā.

https://www.revolvy.com/main/index.php?s=Waldemar%20Bonsels&item_type=topic

https://www.revolvy.com/topic/Bruno%20Bjelinski&item_type=topic

Ne tikai Maija.

Nobeigumā jāatzīmē, ka Valdemārs Bonzelss ir sarakstījis arī citas grāmatas.7-220px-Waldemar Bonsels

Te jāpiemin „Himmelsvolk” („Debesu tauta”, 1915.) Grāmatā aprakstīts gads meža pļaviņā, ko piedzīvo meža augi un dzīvnieki, kas ar autora fantāziju ir apveltīti ar spēju sazināties savā starpā.

8-W-Bonsels

Viņš ir sarakstījis arī divas ceļojumu grāmatas par braucieniem uz Indiju (1916) un Ameriku (1935).

Arī vēl vienu triloģiju par dzīvi mežā un zēna piedzīvojumiem ar dzīvniekiem: “Mario Ein Leben im Walde” (1939) un citas grāmatas.

9-ki-bonsels15a [10-ki-bonsels11a