Tuksneši uz visiem laikiem.

Maksima Sirotkina raksts no izdevuma "Taini Vseļennoj" 2016. gada 6. numura.

Milzīgas, saules izdedzinātas platības, praktiski bez ūdens, ko sauc par tuksnešiem, eksistē uz Zemes jau daudzus tūkstošus gadu. Tās diezin vai kādreiz izzudīs no mūsu planētas sejas, tieši otrādi tuksnešiem ir tendence nepārtraukti paplašināties.

Tie ir visos kontinentos.

Tuksnešus var atrast katrā kontinentā, izņemot Antarktīdu, taču nav izslēgta, ka arī uz tās ir bijuši īsti tuksneši, taču tagad tos slēpj ledus bruņas. [Stingri ņemot, pēc Vikipēdijas datiem, pati Antarktīda ir tuksnesis, jo, vidēji ņemot, Antarktīda ir vissausākais kontinents - ūdens tur pārsvarā ir tikai ledus un sniega veidā. Tieši tāpat Arktika ir otrs lielākais tuksnesis, tikai nedaudz platībā atpaliekot no Antarktīdas - 13 726 937 km2 pret 13 829 430 km2 - t. p.] Kopsummā tuksneši aizņem ap 20 miljonus kvadrātkilometru platību no Zemes virsmas. [Neņemot vērā polāros tuksnešus - t.p.] Vienā Āzijā ir veseli 22 tuksneši, to vidū arī Karakums Turkmenistānā, kas pazīstams saldumu mīlētājiem pēc tāda paša nosaukuma konfektēm. Tuksneši nav obligāti vienīgi tikai smilšu kāpas - barhāni, tie var būt arī akmens, smilšu akmens un akmens-mālzemes tuksneši.

Pats lielākais tuksnesis pasaulē ir Sahāra, īsts smilšu okeāns, kas aizņem vairāk nekā ceturto daļu no Āfrikas kontinenta, tā platība sasniedz 8,6 miljonus kvadrātkilometru. [Pēc Vikipēdijas - virs 9,1 km2 - t.p.] Sahārā ir daudz īpašu vietu, viena no tām ir Baltais tuksnesis Ēģiptē. Tas aizņem tikai 300 kvadrātkilometru, taču tuksneša krāsa atbilst nosaukumam. Kādreiz šajā vietā ir bijis okeāns, dzīvo organismu atliekas, kas uzkrājās tā dibenā, šeit veido varenus balta kaļķakmens nogulumus.

Kad ūdens aizgāja, bijušais okeāna dibens kļuva par Balto tuksnesi. Erozijas procesi no padevīgā kaļķakmens izveidoja dīvainus stabus, torņus, pilis, dažādas figūras, kas atgādina dzīvniekus, cilvēkus un fantastiskus radījumus. Kaut arī šie dabiskie veidojumi reizēm liekas trausli un nestabili, tie eksistē jau daudzus tūkstošus gadu. Bez Baltā tuksneša fantastiskajām figūrām Sahārā ir daudz dabisku arku un akmens tiltu. Pati pazīstamākā ir neparasti skaistā Alobas arka, kas atrodas Alžīrijā un ir viena no šīs valsts zīmoliem.

Sahārā ir arī savs vulkāns, tas gan ir aizmidzis un neizskatās kā kalns. Vulkāns Vau-an-Namuss ir milzīga kaldera, kam apkārt stiepjas tumši melnu pelnu josla, apmēram 200 metru dziļumā, kurā izvietojas uzreiz trīs sālsezeri, turklāt katrs savā krāsā - zilā, zaļā un sarkanā. Vulkāna nosaukumu tulko kā "Moskītu oāze", patiešām šo kukaiņu ezeru tuvumā ir ļoti daudz.

Gobi - dinozauru kapsēta.

Otrais pēc lieluma pasaulē ir un pats lielākais Āzijā ir Gobi tuksnesis. Tā platība ir 1,3 miljoni kvadrātkilometri. [Pēc Vikipēdijas - Arābijas tuksnesis ir krietni lielāks - 2,33 km2 - t.p.] Tuksnesis aizņem visus Mongolijas dienvidus un ievērojamu Ķīnas daļu. Zinātnieki uzskata, ka Gobi teritorija jau desmitiem miljonu gadu paliek praktiski tāda pati, kā tagad - tuksnešaina un sausa. Kādreiz te bija dinozauru valstība, to bija tik daudz, ka tagad šis tuksnesis ir seno rāpuļu viena no lielākajām "kapsētām" pasaulē.

Gobi, tāpat kā Sahārai ir daudz noslēpumu. Kaut kur tās smiltīs slēpjas nenotveramais tārps olgojs-horhojs., kas no attāluma nogalina gan cilvēkus, gan dzīvniekus. Arheologi tuksnesī ir atraduši ragainu cilvēku galvaskausus un milža skeletu 15 m garumā. Tieši te ir nezināma ieroča apkausēti akmeņi, daži pētnieki uzskata, ka dziļā senatnē Gobi tika lietoti atomieroči.

Zemes tuksnešiem vēl ir daudz neatklātu noslēpumu un mums nezināmu, attīstītu civilizāciju pēdas mēs visdrīzāk atradīsim nevis uz Marsa, bet Sahārā vai Gobi.