Tikšanās ar jauno rakstnieci un topošo kinoindustrijas speciālisti Ilzi Liliānu Milleri.

Ceturtdien, 19. janvārī, plkst. 14.50 Rīgas Centrālās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļa aicināja uz cikla „Autors meklē lasītāju, lasītājs - autoru” 2017. gada pirmo tikšanās reizi. Ciemos bija rakstniece Ilze Liliāna Millere.

Pasākums notika Dzejas lasītavā, Brīvības ielā 49/53, 7. stāvā. Vismaz sākās tur, mazā telpa bija pārpildīta, taču pēc kādām minūtēm desmit-piecpadsmit skolotājas uz tikšanos atveda vēl vienu klasi un steigšus vajadzēja izdomāt risinājumu. Par laimi 2. stāvā nekādi pasākumi nenotika un visi pārcēlāmies uz turieni.

Sākumā Ilze Liliāna Millere, kuru mēs sākumā pazinām ar uzvārdu Muižzemniece pastāstīja par savām sarakstītajām grāmatām. Pirmo, mazo grāmatiņu viņa bija sarakstījusi 9 gadu vecumā. Pareizāk sakot, pasaciņu, kas viņas vecākiem tā iepatikās, ka viņi nolēma, jāizdod. Taču tiklīdz izdevniecības uzzināja, ka to sarakstījusi maza meitenīte, atmeta atpakaļ nelasot. Tomēr grāmatu viena izdevniecība ("Jumava") riskēja publicēt un pēc gada nācās drukāt "Mazā Eņģelīša" papildus metienu, tad arī fakti par autori tapa zināmi.

Pēc tam tapa jau garāki stāsti. Fantāzija par bērniem, kuri var pārvērsties dažādos dzīvniekos "Kaķu meitene" ar diviem turpinājumiem: "Starp divām pasaulēm" un "Bez robežām". Stāsts par bāreņiem vai bērniem, kas aizbēguši no mājām, lai atrastu savu vietu dzīvē. Vēl viena grāmatiņa - "Elīsija un Taurenis". Pagaidām mīļākā, par meiteni, kurai no depresijas palīdz atbrīvoties satiktais Taurenis, parādot, cik skaista ir pasaule. "Ledus pieskāriens" ir stāsts par jauniešiem, kuri pārvalda dabas stihijas: meitene - ūdeni, zēns - uguni. Tas ir stāsts par to, cilvēkiem ar īpašām spējām atrast savu vietu parasto cilvēku pasaulē, kas viņus nepieņem. "Safīru uguns" ir Viduslaiku fantāzija, kur parādītas attiecības starp zemnieku un bruņinieku valstiņām, galvenie varoņi piedzīvo dažādas tikšanās ar maģiskiem radījumiem un viņiem jātiek galā arī ar politiskiem sarežģījumiem.

Tagad autore dzīvo Lielbritānijā, kopā ar vecākiem, studē kino lietas, uzņem dažādas filmiņas, bieži ar savu grāmatu sižetu un vispār domā par karjeru kino. Viņa atceras, ka jau pusaudžu gados viņai bieži vairāk patika skatīties ne pašu filmu video, bet papildus materiālus, kas parasti bija pievienoti DVD, lai parādītu, kā filma tika uzņemta. Sapnis, mācīties šo jomu, realizējās ārzemēs. Lai gan dažādas īsfilmas viņa ar radiem un draugiem veidoja jau Latvijā.

Anglijā viņa pašas līdzekļiem izdeva savu astoto grāmatu "Pūķu kritiens", kas ir 1. grāmata no iecerētām četrām grāmatām. Darbība arī šeit notiek izdomātā Viduslaiku pasaulē, kur ir 12 ciltis. Darbojas četras saprātīgu būtņu ciltis: strēlnieki, elfi, pūķi un vilkači. Taču tie lielākoties ir nosaukumi, jo neatbilst klasiskajiem priekšstatiem. Visi viņi ir cilvēciskas būtnes, tikai ar dažādām īpatnībām: strēlnieki ir aši skrējēji, viņiem ir astes, elfi vairāk ir dziednieki, protams, ar klasiskajām ausīm, pūķi ir spārnoti cilvēki, bet vilkači - tikai mežonīgāki, asākiem zobiem. Valsti pārvalda karalis un notiek dažādas intrigas, jo daudzi vēlas ieņemt viņa vietu. Romāns veidots kā detektīvs, jo tiek nogalināti vairāki pūķi un varoņiem jāatrisina šīs slepkavības lietas. Romāns ir veidots arī kā ceļojums laikā, jo varone dzīvo mūsu laikā, pie viņas ierodas elfs un paziņo, ka sirmā senatnē viņa ir vilkaču princese, tāpēc viņai jādodas uz pagātni pie savas īstās ģimenes. "The Fall of the Dragons" (The Legend of Ferladen #1) ir izdota angļu valodā. Autore pastāsta, ka grāmatu viņa sākumā uzrakstīja latviski, tad pati, palīdzot draudzenei no Nīderlandes, pārtulkoja angļu valodā. Viņa saprata, ka negrib strādāt ar parastām izdevniecībām, jo tad būtu daudz kas jārediģē, varbūt jāpārraksta, bet viņai pašas rakstītais ļoti patika. Tāpēc viņa ar draugiem salika grāmatu, izveidoja tās dizainu un atrada izdevniecību, kas iespiež pašu radītas grāmatas. Par grāmatas sekmēm pārdošanā Millere gan nespēja daudz teikt, jo tāda informācija viņai nebija. Galvenais, ka viņai bija pilnīga kontrole par grāmatu un nekas netika labots. Grāmatu pašlaik var iegādāties internetā.

Tomēr autores galvenā nodarbošanās pašreiz ir studijas mēdiju nozarē. Viņai patīk tas process, kā kāds stāsts tiek pārvērsts vizuālā filmā. Viņa ir nodibinājusi mazu - divu cilvēku - kinokompāniju. Top scenāriji un vasarā varētu arī vēl kaut ko uzfilmēt.

Atbildot uz jautājumu par to, ko visvairāk lasa Lielbritānijā Ilze saka, ka pašreiz populāra ir tumšā fantāzija: vilkači, vampīri, bet kino – tie paši blokbāsteri, kas pie mums. Anglijā viņai jāsastop visdažādākie cilvēki: tādi, kuriem nav ne mazākās nojausmas, kur tāda Latvija atrodas: varbūt Āzijā vai Dienvidamerikā? Taču ir arī tādi, kuri ļoti labi pārzina Latviju. Dažreiz Ilzei ir jāsāk domāt, ka viņi par Latviju un tās politiku zina vairāk nekā viņa. Ja jārunā par to, kas viņai visvairāk pietrūkst no Latvijas Anglijā, tad Ilze saka, ka ēdiens. Nav jau tā, ka tur nevarētu zināmos veikalos nopirkt mūsu preces, tuvumā ir daudzi poļu un ukraiņu veikali, kur var nopirkt arī Latvijas preces, taču ēdiens jau ir kas vairāk nekā atsevišķi produkti. Atceroties, ka šeit viņa ir dzīvojusi netālu no „Lido” – piecu minūšu attālumā, kur šad tad varēja aiziet.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc mainījusi uzvārdu (bija pat baumas, vai neesot apprecējusies), viņa atbild, ka visa viņas ģimene nolēmusi mainīt uzvārdu, pajokojot, lai Anglijā cilvēkiem vieglāk būtu to izrunāt. Piebilstot, ka ar viņas vārdu tik un tā angļiem esot grūtības, jo angļu valodā nav ne viena vārda, kur burts „z” būtu vārda vidū, tāpēc viņi nesaprot, kā to izrunāt. Parasti izrunājot kā „s”, pirmā burta dēļ arī ir pieredzēti dažādi varianti: Ailsa, Elsa...

Vēl kāds gads ir jāmācās, bet Ilze nav domājusi, kur varētu dzīvot tālāk, viņai patīk ceļot, taču pašlaik viņas uzmanības centrā ir filmas. Viena drīz būs pabeigta. Atlicis pavisam maz.

Ciemos bija rakstniece Ilze Liliāna Millere.

Bildes no pasākuma var aplūkor šeit:

http://www.lffb.lv/fotogrammas/parejais/tiksanas-ar-rakstnieci-lilianu-muiznieci/index.html