Tas viss beidzas

Tik tiešām, arī Latvijā no 15. jūlija var skatīties Harija Potera epopejas pēdējo filmu. Potera fanu cerības filma attaisno. Tur ir ne tikai cīņas un avantūrisku meklējumu skati, bet arī ainas, kas izraisa pārdomas. Mēs beidzot uzzinām (protams, tie, kas nav lasījuši grāmatas, bet ir skatījušies tikai filmas) to, kāpēc Severusam Strupam vienmēr ir bijusi tāda attieksme pret Hariju. Filma arī parāda, tāpat kā grāmata, mazliet ainas no nākotnes - 19 gadus pēc lielās kaujas par Cūkkārpu. Tomēr, filmas skatītājiem - labs ieteikums, noskatīties papriekšu vēlreiz 7. filmu, ja tās notikumi ir paguvuši nedaudz aizmirsies, jo 8. filma sākas bez jebkāda ievada un notikumi seko viens pēc otra. Jāpiekrīt, ka režisors, filmēšanas grupa un aktieri dara labu, profesionālu darbu, kas neatstāj skatītāju vienaldzīgu (protams, ja tuvas ir Harija Potera grāmatas un filmas).

Filmā ir vairāki momenti, kad skatītāju zāle ietrīsas un kāds pat aplaudē. Tie ir momenti: Hermiones un Rons skūpsts, Nevila Lēniņa cirtiens ar zobenu, filmas beigās aplaudē īsi, bet, tomēr, gandrīz visi. Te gan jāmin negatīvs akcents, tas nu ir tā, kā skatītājam paveicas ar sēdvietām. Bija kāds pāris vai varbūt trīs cilvēku - krievu jauniešu grupa, kas acīmredzot bija atnākusi, lai paņirgtu par Poteru un apņirdza arī katru daudzmaz asāko un emocionalāko momentu. Bija laime, nesēdēt viņiem tuvumā, tomēr tas traucēja un man tiešām bija žēl cilvēku, kas sēdēja viņiem blakus. Laikam jau iebilst nekauņām tagad ir bīstami, kā rāda vēsture, tad neviens arī neprotestēja. Nu, vismaz viņi neuzvedās tā, kā tie divi jampampiņi no kino reklāmas, ko parasti rāda sākumā.
Neskatoties uz pirmo dienu un skatīto, lielo ažiotāžu ārzemēs, biļetes bija brīvi nopērkamas un arī zālē bija brīvas vietas un pirmās rindas bija pustukšas. Tomēr, filma droši vien skatītāko filmu topā pirmā būs. Kopumā, tas bija cienīgs nobeigums garajai kino sāgai. Un filma, kas neliek aizmirst, atgādina vispārcilvēciskās vērtības, lai gan - tieši tas, var izrādīties pārsteigums trulo "bojeviku" un grāvēju, smadzeņu rievu nofrēzētajam skatītājam, kas pieradis lūkoties spriedzes skatos, vispār nepiepūlot smadzenes ar domāšanu. Varbūt, ka arī tas izsauc atgrūšanas reakciju. Daudz neko par filmas ainām nerunāšu, lai nemazinātu skatīšanās prieku tiem, kas jūsmu par šo seriālu. Jā, ir bijušas visādas filmas, dažādi režisori, var kritizēt atsevišķas filmas, tomēr ir jāsaprot, ka nevar pārcelt visus garos romānus uz ekrāna, no kaut kā ir jāatsakās. Un jāpiekrīt recenzentam Ingum Jostam, ka Harija Potera grāmatu un filmu panākumu atslēga ir bijusi sekmīga dažādu žanru sakausēšana. Ja tās ir filmas, kuras gribas regulāri skatīties atkal, tad tās noteikti ir vērtība.

ils