Sterilizācija

08.10.2004./Space.com/. Raksts iz vecās lapas.

Dzīvībai galaktikas centrā ir mazas izredzes. Reizi 20 miljons gados gāze izlīst cauri galaktikas centram un saplūst kopā, radot miljoniem jaunu zvaigžņu. Masīvākās drīz vien pārvēršas par supernovām, radot spēcīgus enerģijas viļņus, kas apkārtējo kosmosu pilnībā sterilizē.

 

 

 Izpēte tika realizēta, izmantojot Antarktīdas submilimetru teleskopa (AST/RO) unikālās iespējas. Tā ir vienīgā observatorija, kur iespējams veikt liela mēroga debesu pētījumus submilimetru viļņu spektrā.

 Katrā zvaigžņu dzimšanas periodā veidojas gredzens, kas atrodas aptuveni 500 gaismas gadu attālumā no galaktikas centra. Gāze tur lokalizējas, pateicoties pirmajam galaktikas zvaigžņu gredzenam, kas nepārtraukti rotē ap galaktikas centru.

 Savstarpējā iedarbībā ar šo gredzenu gāzes gredzena blīvums arvien pieaug līdz sasniedz kritisko punktu. Tajā brīdī gāze aizplūst atpakaļ uz galaktikas centru un, saplūstot kopā, ierosina jaunu zvaigžņu veidošanos.

 "Šāds process ir visai mežonīgs un haotisks," piebilda Starks.

 Šādi mežonīgi zvaigžņu veidošanās procesi ir novēroti arī citās galaktikās, sevišķi bieži tajās, kur saduras divas vai vairākas galaktikas. Daudz retāk šie procesi notiek izolētās galaktikās, tādās kā Piena ceļš.

 Starks prognozē, ka nākamais zvaigžņu dzimšanas uzliesmojums Piena ceļa galaktikā notiks relatīvi drīz. "Tas visticamāk notiks tuvākajos 10 miljons gados."

 Šis pieņēmums ir balstīts uz novērojumiem, ka gāzes gredzena blīvums ir tuvu kritiskajam punkam. Tiklīdz robeža tiks sasniegta, gredzens sabruks un sāksies jauns zvaigžņu dzimšanas uzliesmojums milzīgos apmēros.

 Aptuveni 30 miljonu Sauļu masa plūdīs uz galaktikas centru, pārpludinot 3 miljonu Sauļu masu lielo melno caurumu galaktikas centrā. Melnais caurums nespēs uzsūkt lielāko daļu gāzes.

 "Tas ir tas pats, kas piepildīt suņa bļodu ar ūdeni no ugunsdzēsēju šļūtenes," skaidroja Starks. Tādēļ lielākā daļa gāzes tiks izmantota, lai radītu miljoniem jaunu zvaigžņu.

 Masīvākās no zvaigznēm strauji iztērēs kodolenerģiju. To dzīves ilgums būs tikai daži miljoni gadu. Tad tās sprāgs kā supernovas un apstaros tuvējo apkārtni. Zvaigžņu veidošanās procesā radušās zvaigznes atradīsies tuvu viena otrai. Galaktikas centrs piedzīvos dramatiskus procesus, kas būs pietiekami spēcīgi, lai iznīcinātu jebkuru dzīvības formu uz tādas planētas kā Zeme. Par laimi, Zeme no notikumu epicentra atrodas 25 000 gaismas gadu attālumā, tādēļ mūsu planētai briesmas nedraud.

 AST/RO teleskops ir 1,7 metru diametra ierīce, kas darbojas uz planētas bargākā kontinenta – Antarktīdas sasaluma tuksnesī. Tas atrodas Amundsena- Skota stacijā. Gaiss dienvidpolā ir ļoti sauss un auksts, tādēļ starojums, ko citur absorbē ūdens tvaiki, šeit nonāk līdz zemei un ir reģistrējams.

 "Šie novērojumi mums palīdzēja vēl labāk izprast zvaigžņu veidošanās procesus Piena ceļa galaktikā," pastāstīja Starks. "Mēs ceram turpināt darbu, iesaistot pētījumos arī Spitzera teleskopa brigādi."

 

  Komentāri  

Avenals2004-10-08 11:40:54

Fantastiski procesi, fantastisks mērogs!!! Labi, ka mēs tik tālu citaid - vaidu laiki...