Sāra Pollija - Kanādas zvaigzne.

Kādreizējā bērnu kinozvaigzne, aktrise un režisore, pusaudzes gados aktīva kreisā novirziena aktīviste, bet tagad viena no jaunākajām, slavenākajām kino ļaužu pārstāvēm Kanādā saņem Kanādas ordeni - augstāko Kanādas civilo apbalvojumu.

http://avonlea.sullivanmovies.com/articles/sarah-polley-promoted-officer-order-canada/

Pollija regulāri ir filmējusies arī filmās, ko ar lielāku vai mazāku pārliecību var pieskaitīt kinofantastikai.

"Vieni maģiski Ziemassvētki" (1985) - pirmā, epizodiskā kinoloma 4 gadu vecumā.

"Barona Minhauzena piedzīvojumi" (1988) - slavenā Terija Giliama dīvainā un tāpēc, ne visai saprastā fantasmogorija, kur Sāra tēlo meiteni, kas dodas līdzi Baronam un piedzīvo visādus trakus piedzīvojumus, filmējoties gandrīz paliekot akla, kad vajag doties caur sprādzienu zonai. Tāpat pelde nebūt ne siltā ūdenī, karāšanās gaisā un, kas tik vēl ne.

"Saldā nākamība" (1997) - traģiska un psiholoģiska šausmu filma, kur Sāras aktrises talants izpaužas ar pilnu spēku. Saspēle ar slaveno aktieri Ienu Holmu - nākošo Bilbo Beginsu.

"eXistenZ" (1999) - nākotnes fantāzija par videospēlēm.

"Ne tāds", arī "Monstrs" (2001) - dīvaina filma par briesmoni, kurš dzīvo Islandes nomalē.

"Miroņu ausma" (2004) - zombiju filma.

"Beovulfs un Grendels" (2005) - uz senu sāgu balstīta filma par vikingu laikiem.

"Himēra" (2009) - zinātnieku frankenšteiniskas pūles radīt jaunu radījumu.

Aktrise ir piedalījusies arī vairākos TV seriālos un televīzijas filmās. Fantastikas jomā var minēt TV īsfilmu "Johann's Gift to Christmas" (1991), kur viņa tēlo eņģeli.

Pēdējos gados viņa arvien vairāk ir režisore, nevis aktrise. Arī dokumentālo filmu režisore.

Tomēr jāsaka, ka galveno slavu aktrise un režisore ir guvusi ar lomām nefantastikas filmās un piebilstot par viņas raksturu - tikai ne Holivuda.

Sāra Pollija ir paziņojusi, ka grib uzņemt folmu pēc Mārgaretes Etvudas romāna "Alias Grace", kas sarakstīts vēsturiskās fikcijas (prozas) žanrā. Lai saprastu, kas tas par žanru, pateikšu, ka pirmais žanra klasiķis bija Valters Skots.