Pazudusī Palau cilts

http://kinofilmi.com.ua/dokumentalnoe-kino/17491-ng-neizvestnoe-plemja-palau-ng-lost.html

Lost Tribe of Palau.

http://www.mazalien.com/the-lost-tribe-of-palau.html

http://www.monstersandcritics.com/smallscreen/news/article_1394977.php/Nat_Geo_s_Mystery_Skulls_of_Palau_on_St_Paddy_s_day

2006. gada jūnijs. Pazīstamais paleoantropologs Lī Bergers sava atvaļinājuma pēdējā dienā Palau arhipelāgā apmeklē kādas klinšainas saliņas alu, kurā pēc vietējām ziņām ir atrastas pārakmeņojušās cilvēku atliekas. Apskatot kāda galvaskausa fragmenta pieres kaulu, Bergers uziet īpatnu lietu, lielus uzaču lokus, kas liecina, ka runa var būt par citu cilvēku sugu. Vidējais alā dzīvojošo cilvēku garums – ap metru. Vai tiešām 2003. gadā atklāto Floresas “hobitu” radinieki? Tomēr salas ir 3000 km attālumā, neticami! Tomēr, rūpīga izpēte liecina, ka “uzacu loki” izrādās kaļķakmens uzaugumi, tos noņemot, galvaskauss iegūst mūsdienīgākus vaibstus, taču kauli ir daudz biezāki, nekā mūsdienu, bet zobi – tikpat lieli, kā mūsdienu cilvēkam. Zobi liecina arī par to, ka atliekas nepieder tikai bērniem. Noslēpumā tīts jautājums, kā viņi nokļuvuši uz salām, kas pārredzamā ģeoloģiskā laikmetā vienmēr bijušas ap 800 km attālumā no tuvākās cietzemes. Taču, kad ar oglekļa metodi izdodas noteikt vidējo kaulu vecumu – visiem ap 2700 gadu, stāvoklis nav tik bezcerīgs – ap to laiku minētā reģionā laivas jau pazina. Visu kaulu vienādais vecums un arī cilvēku vecums pierāda, ka viņi varēja iet bojā apmēram vienā laikā.

 

Ekspedīcijas pēdējā dienā tiek uzieta vēl viena alā, kurā cilvēku atliekas redzamas vēl lielākā daudzumā un ir pat kāds vesels galvaskauss. Par traģēdiju varētu pieņemt milzu cunami, taču abas alas atrodas katra savā salas pusē, maz ticams, ka tā varētu aiziet bojā šie cilvēki. Ticamāka liekas versija par jaunas, jau normālu izmēru, cilts ierašanās un “aborigēnu” izkaušana. Salas nedod nemaz tik daudz, lai visiem pietiktu ko ēst.  

Taču galvenais noslēpums, ko šī izmirusī cilts ir atstājusi mums, ir pieņēmums, ka cilvēki varēja spiedīgu apstākļu rezultātā, pāris simts gadu laikā tā pārveidoties, lai izdzīvotu. Lai evolūcijas pretinieki teiktu, ko teikdami, šis ir tāds evolūcijas piemērs, kas pat prasīs kaut ko mainīt šajā teorijā. Līdz šim visi bija pārliecināti, ka, lai nu kas, bet cilvēks nav spējīgs tik ātri piemēroties jauniem apkārtējās vides apstākļiem. Starp citu, par to, ka šeit patiešām ir notikusi ļoti ātra piemērošanās, liecina šo cilvēku lielie zobi, jo tieši zobu evolūcija norit vislēnāk. Zobi nav tikuši līdz. 

Filmu var noskatīties otrajā minētajā adresē. 

Ilmārs, nupat noskatījies filmu “National Geographic” kanālā.  2010. gada 2. aprīlī.