Pabeigti arheoloģiskie izrakumi Ventspilī

TVNET
2010. g. 17. jūlijā

15. jūlijā noslēdzās arheoloģiskie izrakumi senā Ventspils Latviešu biedrības nama un šobrīd topošā Ventspils jaunrades nama pagalmā. Divu nedēļu ilgās izpētes mērķis bija iegūt jaunas ziņas par senās pilsētas pastāvēšanu un datēt senāko apdzīvotību šajā rajonā.

Pilsēta šajā vietā pastāvējusi vismaz kopš 14.-15.gs.– par to liecina izpētes laikā atrastā sudraba monēta (Visbijā kaltais sudraba gots).

Izpētes rezultāti ļauj uzskatīt, ka šeit atradušās vismaz divas senas celtnes un, iespējams, iela. Kādai no ēkām bijusi grezna zaļi glazētu podiņu krāsns, kuru fragmenti atrasti izrakumu laukumā, stikla logi ar nelielām svina ietvaru rūtīm, noteka ūdens aizvadīšanai.

 

 

16.gs. beigās – 17.gs. sākumā šo pilsētas daļa aizputina kāpu smilts un virs senākā, apmēram 1m biezā kultūras slāņa izveidojās ļoti intensīva, 1.5-1.8m bieza kāpu smilšu kārta. Šajā laikā pilsētas šī daļa bija pamesta un apdzīvotība te atsākusies tikai 18.gs. sākumā. Apdzīvotības atjaunošanos datē uzreiz virs smilšu slāņa atrastās monētas, trauku lauskas un citi atradumi. Tādējādi 18.gs. virs kāpu smilšu kārtas sāka veidoties jauns kultūras slānis, kura virsējās kārtas ir jau mūsdienu dažādu cilvēku darbību radītas.

Jāatgādina, ka arheoloģiskās izpētes rezultāti maina kādreiz plaši izplatīto uzskatu, ka senā Ventspils vispirms attīstījusies šaurā joslā gar Ventu. Par iespējamo viduslaiku pilsētas (14.-16.gs.) robežu tika uzskatīta Pils iela. Jau pagājušā gadā atrastās liecības ļāva uzskatīt, ka viduslaiku Ventspils varētu būt atradusies ne tikai pie upes, bet arī rajonā ap tagadējo Zirga pasta laukumu.

Kā jau bija paredzēts, izrakumi noritēja augstas sarežģītības apstākļos. Irdenā kāpu smilšu kārta un pētāmo slāņu dziļums (pāri par 3m) noteica arheoloģiskai izpētei neraksturīgu nepieciešamību īpaši nostiprināt izrakumu laukuma malas, apakšējās kārtās izrakumu gaitā pastāvīgi nācās atsūknēt strauji pieplūstošo gruntsūdeni.

Starp interesantākajiem atradumiem (kopumā to skaits pārsniedz simtu) atzīmējams gandrīz pilnībā saglabājies alvas šķīvis, no stirnu buka raga darināts rokturis, kaula stabules fragments, dzelzs un bronzas adatas un to fragmenti, zirga laužņi, dzelzs makšķerāķis, monētas. Izpēte turpināsies arī nākamajos gados, kad tiks analizēti gan paņemtie zemes un koku paraugi, trauku lauskas, savāktie dzīvnieku kauli kā liecības par seno diētu, un, protams, pašas senlietas.

Oriģinālu lasiet šeit