Norvēģijas brīnumpasakas un Kitelsens.

Teodora Kitelsena ilustrācijas.

Norvēģiju ne jau velti sauc par brīnumainu un psakainu zemi. Tikai te varēja rasties tādi brīnumaini, maģiski stāsti par troļļiem un nissē, ūdensvīriem un hjuldrām, raganām un pūķiem. Tāpat kā ūdens troļļi iemāna neuzmanīgus ceļiniekus savos valdījumos, tā arī noslēpumainā norvēģu pasaku pasaule pakāpenis apņem lasītāju un nelaiž vaļā, kamēr netiks aizvērta pēdējā lapaspuse. Šis pasakas arī būs savāktas grāmatā "Norvēģijas brīnumpasakas".

Bagātīgi ilustrētās grāmatas zīmējumu autors ir Teodors Severīns Kitelsens - norvēģu mākslinieks, kas kļuvis slavens ar savām ilustrācijām par mitoloģiskām tēmām, pirmām kārtām - ar troļļu zīmējumiem. Viņam ir pasniegts Svētā Olafa ordenis - augstākais Norvēģijas apbalvojums.

Norvēģijas mīļākā mākslinieka oriģinālās ilustrācijas piešķir grāmatai īpašu maģiju. Skatīties uz pasakām ar viņa acīm ir īsts brīnums. Tieši mūsu priekšā no ūdens un tumsas paceļas kaut kas, kas var būt gan trollis, gan vienkārši mirāža ceļiniekam, kas apmaldījies un piekusis. .

http://ripol-kit.livejournal.com/

http://vlavochke.ru/news/597/48024/

Teodors Severīns Kitelsens (norv. Theodor Severin Kittelsen) ir dzimis 1857. gada 27. aprīlī, miris 1914. gada 21. janvārī.

Kitelsens piedzima mazā pilsētiņā Kragero (Kragerø) tirgotāja ģimenē, kā otrais no astoņiem bērniem. Jau no bērnības viņš sāka zīmēt. Tā kā viņa tēvs mirst agri, Kitelsenam jau no agras bērnības bija jāstrādā. Uz īsu laiku viņš dodas uz Norvēģijas galvaspilsētu Kristiāniju [tā tolaik sauc Oslo - t.p.], kur strādā par krāsotāja palīgu.

Kad viņš strādā par pulksteņmeistara palīgu, viņa saimnieks iepazīstina Kitelsenu ar bagātu mecenātu un mākslas mīļotāju Didrihu Mariju Olu (Diderich Maria Aall), kas palīdz viņam iestāties mākslas skolāKristiānijā un apmaksā studijas. Kitelsens Kristiānijā mācās divus gadus, pēc tam dodas uz Minheni, lai turpinātu mācības, atkal par Ola līdzekļiem.

Pēc trīs gadiem Kitelsenam sākas naudas grūtības, jo Ols vairs nespēj viņu uzturēt. Gleznas ienes maz naudas. Rezultātā viņš ir spiests atgriezties Norvēģijā. Tad pat viņš dienē armijā. Pēc armijas ar stipendiju viņš uz īsu brīdi var aizbraukt uz Parīzi, pēc tam atkal uz Minheni. 1883. gadā Kitelsens kopā ar vācu māksliniekiem Ēriku Verenšēlu un Otto Sindingu saņem pasūtījumu ilustrēt trīs sējumu lielu norvēģu tautas pasaku izdevumu.

Tā kā Kitelsens ļoti skumst pēc dzimtens, 1887. gadā viņš atgriežas Norvēģijā un vairāk to nepamet. Viņš iegūst bākas uzrauga darbu Skomvaras salā (Lofotu salās). Vietējā daba ierosina viņu radīt vairākas zīmējumu sērijas, kas tiek izdotas atsevišķās grāmatās (arī tekstus raksta pats Kitelsens): «Dzīve šaurībā» (Fra Livet i de smaa Forholde, 1890.), «No Lofotu salām» (Fra Lofoten, 1890-1891) и «Burvestība» (Troldskab, 1892).

[Jā, zinu, izcili skaista vieta, esmu tur bijis - t.p.]

1889. gadā Kitelsens iepazīstas ar kādu meiteni Ingu Kristīni Dalu, kas ir desmit gadus jaunāka par viņu. ļoti ātri viņi apprecas.

1890. gadu vidū Kitelsens rada savu pašu slavenāko grāmatu — «Melnā nāve» (Svartedauen). Tā veltīta mēra epidēmijai, kas XIV gadsimta vidū plosās visā Eiropā, rezultātā bojā aiziet miljoniem cilvēku un Norvēģija arī kļūst gandrīz neapdzīvota.

1908. gadā Kitelsenam piešķir Norvēģijas augstāko apbalvojumu Svētā Olafa ordeni. 1911. gadā viņš saraksta autobiogrāfiju «Cilvēki un troļļi, atmiņas un sapņi. Autobiogrāfija» (Folk og Trold, minder og drømme. Selvbiografi).

http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9A%D0%B8%D1%82%D1%82%D0%B5%D0%BB%D1%8C%D1%81%D0%B5%D0%BD,_%D0%A2%D0%B5%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D1%80

Citas saites.

http://www.kittelsen.ru/

http://lauvlia.no/

http://kittelsen.efenstor.net/index.php