Nacionālās olimpiskās komitejas un tām ekvivalentas organizācijas

Nupat Starptautoiskā Olimpiskā komiteja nolēma, ka 2020. gada vasaras spēles notiks Tokijā. Tas man uzjundīja vēlēšanos atkal sagatavot kādu materiālu par olimpisko kustību.

Te ir valstu un teritoriju saraksts, kuru NOK atzīst SOK, un beigās arī tādas, kas netiek atzītas.
Materiāli no Vikipēdijas un Worldstatesmen.

 

 

SOK sastāvā esošās valstis un teritorijas (204)

 

Iestāšanās gads

 
 

Nacionālās olimpiskās komitejas

 
 

1894

 
 

Francija

 
 

1894

 
 

Amerikas Savienotās Valstis

 
 

1894

 
 

Grieķija

 
 

1895

 
 

Austrālija1

 
 

1895

 
 

Ungārija

 
 

1895

 
 

Vācija2

 
 

1900

 
 

Krievija3

 
 

1900

 
 

Norvēģija

 
 

1900

 
 

Bohēmija4

 
 

1904

 
 

Dienvidāfrika5

 
 

1905

 
 

Dānija

 
 

1905

 
 

Apvienotā Karaliste

 
 

1906

 
 

Beļģija

 
 

1907

 
 

Kanāda

 
 

1907

 
 

Somija

 
 

1909

 
 

Portugāle

 
 

1910

 
 

Ēģipte

 
 

1911

 
 

Turcija

 
 

1912

 
 

Luksemburga, Serbija6

 
 

1912

 
 

Japāna, Spānija

 
 

1912

 
 

Austrija

 
 

1912

 
 

Nīderlande

 
 

1912

 
 

Šveice

 
 

1913

 
 

Zviedrija

 
 

1914

 
 

Rumānija

 
 

1915

 
 

Itālija

 
 

1919

 
 

Jaunzēlande1

 
 

1919

 
 

Polija

 
 

1920

 
 

Čehoslovākija7, Dienvidslāvija6

 
 

1922

 
 

Ķīna8, Īrija, Latvija (līdz 1940.)

 
 

1923

 
 

Argentīna, Meksika, Urugvaja, Igaunija (līdz 1940.)

 
 

1924

 
 

Bulgārija, Haiti

 
 

1924

 
 

Spānija (atjaunota), Lietuva (līdz 1940.)

 
 

1927

 
 

Indija

 
 

1928

 
 

Dienvidrodēzija9

 
 

1929

 
 

Filipīnas

 
 

1931

 
 

Nīderlandes Antīļu salas10

 
 

1934

 
 

Čīle, Palestīna (Erecizraēla, līdz 1951.)

 
 

1935

 
 

Brazīlija, Venecuēla

 
 

1935

 
 

Islande

 
 

1935

 
 

Lihtenšteina

 
 

1936

 
 

Afganistāna11, Bermudas, Bolīvija, Jamaika, Malta, Peru

 
 

1937

 
 

Ceilona12

 
 

1939

 
 

Kolumbija

 
 

1947

 
 

Birma13, Gvatemala, Irāna, Panama, Dienvidkoreja

 
 

1948

 
 

Britu Gviāna14, Irāka, Libāna, Pakistāna, Singapūra15, Sīrija16, Trinidāde17

 
 

1950

 
 

Sāra18, Taizeme

 
 

1950

 
 

Rietumvācija2

 
 

1951

 
 

Honkonga, Nigērija, Padomju Savienība19

 
 

1952

 
 

Bahamu salas, Zelta Krasts20, Indonēzija21, Izraēla, Dienvidvjetnama22

 
 

1953

 
 

Monako

 
 

1954

 
 

Kostarika, Kuba, Etiopija, Malaja23

 
 

1955

 
 

Barbadosa, Austrumvācija24, Fidži, Kēnija, Libērija

 
 

1956

 
 

Hondurasa, Ziemeļborneo25, Uganda

 
 

1957

 
 

Ziemeļkoreja, Tunisija

 
 

1958

 
 

Puertorico, Tanganjika26, Rietumindijas Federācija27

 
 

1959

 
 

Albānija, Ekvadora, Maroka, Nikaragva, Sanmarino, Sudāna, Surinama

 
 

1960

 
 

Ķīnas Taibeja9

 
 

1961

 
 

Kambodža28

 
 

1962

 
 

Dagomeja29, Dominikāņu Republika, Salvadora, Mongolija

 
 

1963

 
 

Kamerūna, Ziloņkaula Krasts30, Jordānija, Lībija, Mali, Nepāla, Senegāla

 
 

1964

 
 

Alžīrija, Čada, Kongo (Brazavilla), Malgašu Republika (no 1975. Madagaskāra, bet Malgašu OK), Nigērija, Ziemeļrodēzija31, Sjeraleone

 
 

1965

 
 

Centrālāfrikas Republika (1976.-1979. Impērija), Gvineja, Sauda Arābija, Togo

 
 

1966

 
 

Kuveita

 
 

1967

 
 

Britu Hondurasa32, ASV Virdžīnu salas

 
 

1968

 
 

Kongo (Kinšasa)33, Gabona, Malavija

 
 

1970

 
 

Paragvaja

 
 

1972

 
 

Lesoto, Maurīcija, Somālija, Svazilenda, Augšvolta34

 
 

1974

 
 

Papua – Jaungvineja

 
 

1975

 
 

Andora

 
 

1976

 
 

Antigva and Barbuda, Kaimānu salas,   Gambija

 
 

1979

 
 

Bahreina, Kipra, Laosa, Mauritānija, Mozambika, Seišela salas, Vjetnama

 
 

1980

 
 

Angola, Bangladeša, Botsvāna, Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, Zimbabve

 
 

1981

 
 

Jemena (Adena)jeb Dienvidjemena35, Jemena (Sana)jeb Ziemeļjemena35

 
 

1982

 
 

Britu Virdžīnu salas, Omāna

 
 

1983

 
 

Butāna, Zālamana salas, Rietumsamoa36

 
 

1984

 
 

Bruneja Darusalama, Džibuti, Ekvatoriālā Gvineja, Grenāda, Ruanda, Tonga

 
 

1985

 
 

Maldivas

 
 

1986

 
 

Aruba, Kuka salas, Guama

 
 

1987

 
 

Amerikāņu Samoa, Sentvinsenta un Grenadīnas, Vanuatu

 
 

1991

 
 

Igaunija37, Latvija38, Lietuva39

 
 

1991

 
 

Namībija

 
 

1993

 
 

Palestina40

 
 

1993

 
 

Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Burundi, Kaboverde, Komoru salas, Horvātija,   Čehu Republika, Dominika, Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Maķedonija (Bijusī Dienvidslāvijas Republika), Moldova, Sentkristofera (Sentkitsa) un Nevisa, Sentlūsija, Santomē un Prinsipi, Slovākija41, Slovēnija, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Ukraina, Uzbekistāna

 
 

1994

 
 

Nauru

 
 

1995

 
 

Bisavas Gvineja

 
 

1997

 
 

Mikronēzijas Federatīvās Valstis

 
 

1998

 
 

Eritreja42

 
 

1999

 
 

Palau

 
 

2003

 
 

Austrumtimora, Kiribati

 
 

2006

 
 

Māršala salas

 
 

2006

 
 

Serbija6

 
 

2007

 
 

Melnkalne, Tuvalu

 
 

1Austrālija un Jaunzēlande no 1907.-1919. gadam veidoja kopīgu vienību Austrālāzija.

2dalība SOK pārtraukta no 1946.-1949. gadam; pagaidu statuss no 1950.-1951.; piedalījās kā Rietumvācija 1952., 1956.-1988.; piedalījās kopā ar Austrumvāciju kā Apvienotā Vācijas Komanda 1956.-1964.; Austrum- (VDR) un Rietumvācijas (VFR) NOK apvienojās 1990.

3piedalījās kā Krievijas Impērija 1900.-1912.; kā Padomju Savienība 1952.-1988.; no 1993. - Krievijas Federācija.

4no 1918. Čehoslovākijas daļa.

5izslēgta no 1964. - 1991.

6no 1919. Dienvidslāvija; 1992.-1996. atlēti piedalījās kā Neatkarīgie Olimpisko Spēļu dalībnieki, 1996. Dienvidslāvija atjaunota olimpiskajā kustībā; no 2003. nosaukums Serbija un Melnkalne; no 2006. Serbija.

7atsevišķas Čehu (no 1939.-1943.) un Slovāku (no 1939.-1945.) komitejas; tad kopā, atkal atsevišķi pēc Čehoslovākijas sadalīšanas 1992.

8Ķīnas Republika (pēc 2. pasaules kara - Taivāna) pārstāvēja Ķīnu no 1922.-1979., kad SOK nobalsoja, ka Ķīnu ir jāpārstāv Ķīnas Tautas Republikai; 1952. gadā SOK nolemj atzīt Ķīnas Republikas (Taivānas) NOK, taču uz spēlēm nevienu Ķīnas komandu neaicina; 1954. gadā tiek uzņemta Ķīnas Tautas Republika ar nosaukumu Demokrātiskā Ķīna, taču tā 1958. gadā izstājas; Ķīnas Republika 1960.-1964. piedalās kā Taivāna, 1968.-1972. kā Ķīnas Republika; no 1979. gada startē ar nosaukumu Ķīnas Taibeja.

91963.-1965. kā Rodēzijas un Njasalendas Federācija; no 1965. Rodēzija, izslēgta 1972.

10Holandes Rietumindija jeb Kirasao līdz 1950.; no 1950. Nīderlandes Antīļu salas, kā vienība likvidēta 2010.; NOK beidz pastāvēt 2011.

11izslēgta no 1999.-2003.

12no 1972. Šrilanka.

13no 1988. Mjanma.

14no 1966. Gaijana.

15Malaizijas daļa no 1963.-1965.

16daļa no Apvienotās Arābu Republikas, Ēģiptes un Sīrijas savienības 1958.-1961. No 1961. Sīrija izstājas no savienības un piedalās atsevišķi.

17no 1962. Trinidāde un Tobago.

18no 1957. (Rietum-) Vācijas sastāvā.

19beidz pastāvēt, kad 1991. gadā izstājas Krievija; 1992. gada spēlēs piedalās 'Apvienotā Komanda' no Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Krievijas, Moldovas, Tadžikistānas, Turkmenistānas, Ukrainas un Uzbekistānas.

20no 1957. Gana.

21izslēgta 1963. - 1964.

221976. gadā apvienojas ar Ziemeļvjetnamu, kļūstot par Vjetnamas Sociālistisko Republiku, kas tiek uzņemta SOK tikai 1979. gadā.

23no 1963. Malaizija.

24Austrumvācijas NOK pagaidu statuss 1951.-1965.; piedalās kā "Apvienotā Vācijas Komanda" kopā ar Rietumvāciju no 1956.-1964.; no 1990. apvienota NOK kā Vācijas Federatīvā Republika.

25no 1963. Malaizijas sastāvdaļa.

26no 1964. Tanganjikas un Zanzibāras Apvienotā Republika, kas tajā pašā gadā tiek nosaukta par Tanzāniju; Tanzānijas NOK tiek atzīta 1968.

27Rietumindijas Federācijā ietilpa Antigva un Barbuda, Barbadosa, Britu Virdžīnu salas, Kaimānu salas, Dominika, Grenāda, Jamaika, Montserata, Sentkristofera-Nevisa-Angilja, Sentlūsija, Sentvilsenta, Trinidāde un Tobago un Tērksa un Kaikosa (vienās OS piedalījās sportisti tikai no Barbadosas, Jamaikas un Trinidādes un Tobago, komandu sauca Antīļu salas); likvidēta 1962.

28atzīšana pārtraukta 1970. gados, atjaunota 1994.

29no 1975 Benina.

30no 1985. Kotdivuāra.

31no 1964. Zambija.

32no 1981 Belize.

331966.-1971. un no 1997. Kongo (Kinšasa); 1971.-1997. Zaira.

34no 1984. Burkinafaso.

35Yemen Jemena (Sana) un Jemena (Adena) apvienojās 1990. kā Jemena.

36no 1997. Samoa.

37Igaunija atjaunota olimpiskajā kustībā.

38Latvija atjaunota olimpiskajā kustībā.

39Lietuva atjaunota olimpiskajā kustībā.

40Palestinas NOK bija atzīta no 1934.-1951. Tagadējā ir Palestīnas arābu NOK.

41Slovākija bija bijusī SOK dalībvalsts no 1939.-1945.

42pagaidu locekle līdz 1999.

 

Papildus ziņas.

1995. gadā Starptautiskā Olimpiskā komiteja pieņem epohālu lēmumu: turpmāk tās sastāvā tiks uzņemtas tikai ANO valstis. Par laimi, tām nacionālajām olimpiskajām komitejām, kas nepārstāv neatkarīgas valstis, nekas nedraudēja. Likumam, nav atpakaļejoša datuma. Taču tas skāra Nīderlandes Antīļu salas (NAS), kas kā viena politiska vienība beidza pastāvēt 2010. gadā. Atsevišķo salu pārstāvjiem tagad ir vienīgā iespēja piedalīties spēlēs – iekļūt Nīderlandes komandā. Vai arī gaidīt, kad kāda no salām kļūst neatkarīga valsts... paveicās Arubai, kas no NAS atdalījās krietni agrāk.

2012. gada Londonas spēlēs piedalījās arī viens sportists no Dienvidsudānas (arī ANO valsts), taču tikai kā individuāls sportists, jo valstī nacionālā olimpiskā komiteja nebija nodibināta (vismaz uz to brīdi).

Makao olimpiskā komiteja tika nodibināta jau 1987. gadā, taču SOK to tā arī neuzņēma, Makao Ķīnas sportisti tomēr var piedalīties Paralimpiskajās Spēlēs (no 1988. gada vēl kā Portugāles Makao). Tieši tāpat kā Fēru salu sportisti (no 1984.).

Pārējās nacionālās/reģionālās olimpiskās komitejas, ko SOK neatzīst:

Abhāzija, Amerikas Pirmiedzīvotāji, Angiļja, Franču Polinēzija, Gibraltārs, Jaunkaledonija, Katalonija, Kosova, Kurdistāna, Montserata, Niue, Somalilenda, Tērksa un Kaikosa salas, Ziemeļkipra, Ziemeļmariānu salas.

http://en.wikipedia.org/wiki/National_Olympic_Committee - ite_note-20