Miris bijušais padomju kosmonauts Georgijs Grečko.

Grečko (Георгий Михайлович Гречко; 1931. 25. maijā - 2017. 8. aprīlī) trīs reizes lidojis kosmosā (1975., 1977., 1985.), kur pavadījis kopā 134 diennaktis, 20 stundas un apmēram 33 minūtes. Vienu reizi izgājis atklātā kosmosā. Kosmonautu vienībā ieskaitīts 1968. gada maijā, kosmonautu grupā, kas gatavojās lidojumam uz Mēnesi. Tomēr pēc tam, kad amerikāņi bija sekmīgi nosēdušies uz tā, padomju programma tika izbeigta. Kosmonautu vienībā Grečko bija līdz 1986. gadam, 13 gadus viņš bija vecākais cilvēks pasaulē, kurš pabijis kosmosā (54 gadu vecumā).

http://www.rbc.ru/society/08/04/2017/58e8adef9a7947d2d1030eef

Georgijs Grečko jaunībā seko savam mērķim un vēlas piedalīties raķešu būvē, tāpēc izvēlas studēt amatu, kas viņu galu galā aizved līdz Koroļova konstruktoru birojam. Grečko aprēķina raķešu lidojuma trajektorijas slavenajai padomju nesējraķetei „Semjorkai” jeb R-7. Pirmo pavadoņu un „luņņiku” sekmīgie starti ir arī viņa nopelns. Tas ir aizrautīgu cilvēku laiks, viņi dzīvo tādos apstākļos, kā mūsu laikos dzīvo „bomži”, taču tas viņiem nav galvenais. Trajektorijas rēķināja arī ar Lielo Elektronisko skaitļojamo mašīnu (LESM), valstī tāda bija viena – uz izķeršanu. Stingri limitētas minūtes. Tāpēc inženieri tur pavadīja visas diennaktis, ja nu kādam aprēķini apstājas un var iegūt papildus minūtes. Mašīna vienmēr pārkarst, tāpēc pie tās stāv ventilators un logi vaļā, arī ziemā. Cilvēkiem salst, taču naktī atrodas izeja – koridorā ir tepiķi. Naktis viņi pārguļ, ietinušies tajos.

Leģendārs ir kāda franču vīndara derības par to, ka cilvēce nekad neieraudzīs Mēness neredzamo pusi. Ja tas notikšot, viņš tam, kas to izdarīs, uzdāvinās vagonu ar šampanieti. Kad padomju ASS „Luna-3” to paveic, francūzis tiešām atsūta uz Maskavu vagonu ar šampanieti. Augstā priekšniecība esot dabūjusi pa kastei šampanieša, zemākā – pa pudelei. Ierindas darbiniekiem tika tukša pudele uz korķis. Arī ne visiem. Inženieriem tika prēmija – 20 rubļi katram.                                                                      

No 1977. līdz 1990. gadam vadījis TV pārraižu ciklu "Šī fantastiskā pasaule" - televīzijas izrādes pēc slavenu fantastisku darbu sižetiem, pie viņa ciemojās slaveni tā laika rakstnieki - fantasti.

Sīkāk par raidījumu var uzzināt no Vikipēdijas (gan krievu valodā):

Sācis darboties ciklā no 2. raidījuma. Pavisam ciklā ir bijuši 16 raidījumi. Sižetos izmantoti gan pašmāju, gan ārzemju autoru sacerējumi.

Bijis galvenais konsultants Pavēla Arsenova fantastiskajai filmai "Mēļā lode" (1987), konsultējis arī Borisa Ivčenko filmai "Zem Dvīņu zvaigznāja" (1979), filmējies arī filmā "Vai mums nesūtīt... vēstnesi?" (1998) - tēlojot pats sevi.

Par viņu uzņemtas divas dokumentālas filmas.

Bijis slavens pastmarku kolekcionārs. Protams, par kosmonautikas tēmu.

Liels fantastikas mīļotājs, pat lidojumā paņēmis līdzi Strugacku "Grūti būt Dievam". Arī pats ticēja Dievam un... citplanētiešiem. Par to sīkāk stāstīts Imanta Belogrīva intervijā ar Georgiju Grečko, kurš atklāj savu ceļu pie Dieva. Grečko atceras, ka dzīvē ir slīcis kādas piecas reizes. Pēc varbūtības teorijas viņam būtu arī jānoslīkst, taču acīmredzot viņa sargeņģelis to negribēja. Viņš gandrīz vai tiek izsvītrots no kosmonautu saraksta, jo salauž kāju, lecot ar izpletni. Taču viņam palīdz kosmonauts Komarovs. Turklāt tajā laikā militārie kosmonauti skatās uz civilajiem no augšas, kā konkurentiem uz lidojuma vietu. Neticami!

Abi runā arī par fantastiku. Arī tai ir bijusi sava loma viņa profesijas izvēlē. Protams, jaunībā viņš nemaz necer, ka lidos pats. Viņš vēlas būvēt raķetes, ar kurām lidos nākamās paaudzes. Piemēram, viņa dēls, bet pats viņš sēdēs vecumdienās un skatīsies, kā dēls lido kosmosā ar viņa būvēto raķeti.

Georgijs Grečko ir precējies trīs reizes, ir trīs bērni, septiņi mazbērni. Pirmās laulības izjukšana tik tikko nepazudināja kosmonauta karjeru, jo kosmonautiem bija jābūt ideālam paraugam. Kur tad vēl - šķirtenis!

Sarakstījis grāmatas (arī kā līdzautors):

Гречко Г. М., Мелуа А. И., Пешков А. Б., Селиванов Н. П. Земля — наш дом во Вселенной. — М.: Стройиздат, 1983.

Гречко Г. М., Мелуа А. И. В кадре — планета. — М.: Советская Россия, 1984.

Гречко Г. М. Старт в неизвестность. — М.: Правда, 1989.

Гречко Г. М. Космонавт № 34. От лучины до пришельцев. — М.: ОЛМА Медиа Групп, 2013.

5B15D-DSCN2105

Kas ir pats grūtākais kosmosā? Bezsvara stāvoklis? Atrautība no Zemes, no ģimenes? Avārijas situācijas? Nē. Pats grūtākais, tieši tāpat kā uz Zemes, ir runāt patiesību! (Georgijs Grečko.)