Mākslinieks Roberts Avotins.

Roberts Žanovičs Avotins (Avotiņš? Pēc krievu uzvārdu skaidrojuma Avotins ir latviska uzvārda krieviskojums), kurš 30 gadus bija krievu žurnāla "Tehnika-molodeži", almanaha "Fantastika" mākslinieks uc., un daudz zīmējis arī fantastiku, pēc visa spriežot, vismaz daļēji ir ar latvisku izcelsmi. Viņa meistarība pakāpeniski aug, līdz sasniedz šādu līmeni, ko var redzēt šajā attēlā:

http://zhurnalko.net/images/5/6/56ef7494e1f1d56a7c2b/page0001.jpg

Lūk, ko par mākslinieku saka viens no slavenākajiem fantastiskās literatūras klasiķiem.

„Mans romāns „Paradīzes strūklakas” ir tulkots daudzās valodās, - teica Artūrs Klārks, kurš 1982. gadā viesojās žurnālā „Tehnika – molodeži”. - Daudzi no šiem izdevumiem ir ilustrēti. Taču visvairāk man iekrita dvēselē Roberta Avotina ilustrācijas, kas publicētas jūsu žurnālā. Tās man likās visprecīzākās un ticamākās".

 

 

http://www.fandom.ru/about_fan/avotin_1.htm

1-a89acd031ef9071262a8508e222a0ed5

R. Ž. Avotins ir dzimis 1928. gada 25. martā. Viņa pusaudža gadi iekrita grūtajos kara laikos Savu darba dzīvi viņš sāka 1943. gadā kā atslēdznieks elektromehāniskajā remontu rūpnīcā, no 15 gadu vecuma. Tikai 1945. gadā kā eksterns pabeidza septiņgadīgo skolu. Pēc Maskavas M. I. Kaļiņina Mākslas-rūpnieciskās skolas pabeigšanas viņš pēc sadales sāka strādāt Gorkijas apgabala Hohlomas mākslinieciskajā artelī par ražošanas vadītāju. 1951. gadā viņš atgriežas Maskavā, kur mācās Lietišķās un dekoratīvās mākslas institūtā, Ļeņingradas V. I. Muhinas Augstākajā Mākslas-rūpnieciskajā skolā. Beidzis monumentālās glezniecības fakultāti, viņā diplomdarbs „Paklāju aušana” ir demonstrēts Jaunatnes un studentu festivālā 1957. gadā un Vissavienības izstādē 1958. gadā. Piecdesmito gadu vidū sākās mākslinieka ražīgā sadarbība ar žurnālu „Tehnika – molodeži”, kas ilgst vairāk nekā 40 gadus. Viņš ir saņēmis stafeti no tādiem atzītiem meistariem kā K. Arceulovs, G. Pokrovskis, N. Koļcickis, A. Pobedinskis... Viņa ilustrācijas pārvērš žurnāla ierindas numuru par mākslas darbu. Viņa stilam sāk sekot arī jaunie žurnāla mākslinieki. Veidojas zināmā Avotina skola. Rets žurnāla numurs iznāk bez viņa zīmēta vāka, zīmējumiem tādās populārās žurnāla nodaļās kā „Noslēpumainu gadījumu antoloģija”, „Fantastikas mīļotāju klubs”. Izdevniecībā „Molodaja Gvardija” viņš ir ilustrējis kādas pussimts grāmatas, pārsvarā – fantastiku. Vēl arī poēzijas krājumus, pasakas, klasiķu (A. Dimā, Dž. Londona, T. Hārdija, A. Grīna uc.) darbus. Talantīgā mākslinieka bagātā palete ir akvarelis, pasteļi, grafika, eļļa. Viņš ir pazīstams arī nedaudz citā ampluā, viņš ir radījis monumentālu panno „Paklāju aušana” un ir līdzautors mozaīkas panno „Uz priekšu, pretī jaunām uzvarām”. Avotins ir sadarbojies ar citām izdevniecībām: „Pravdu”, „Prosveščeņije”, „Znaņije”... R. Avotina darbus raksturo gandrīz dokumentāla precizitāte un noslīpēts stils, ko nav iespējams sajaukt ne ar vienu citu. Visai necilajā vasarnīcā, kur viņš vientulībā pavada pēdējos dzīves gadus ir palikušas desmitiem viņa gleznu, lielākoties ainavas, ko viņš ir gleznojis savam priekam. Palikuši simti, ja ne tūkstoši viņa publicētu darbu, ko vienmēr atšķīra romantiska stīga un tajā pašā laikā dokumentāla precizitāte un filigrāns slīpējums.

2-avotin 1 1 3-avotin r24-page0025-Copy

R. Ž. Avotins mirst 1997. gada 21. maijā, Maskavā.

http://www.acdoyle.ru/painters/avotin_ro.htmlhttp://artru.info/ar/30178/http://zhurnalko.net/images/b/f/bf2f3a6cc212fd3cfd6d/page0025.jpg

Viņa stilu labi var redzēt šajā krājumā:

http://toshishiro.livejournal.com/4609.html

Un šajā atbildē uz jautājumu - Avotina darbi:

https://yandex.ru/images/search?text=%D0%90%D0%B2%D0%BE%D1%82%D0%B8%D0%BD%20%D0%A0%D0%BE%D0%B1%D0%B5%D1%80%D1%82%20%D0%96%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87%2C%20%D0%B8%D0%BB%D0%BB%D1%8E%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D1%86%D0%B8%D0%B8&stype=image&lr=11474&noreask=1&parent-reqid=1489561260542121-14516687682524192807109370-man1-3550&source=wiz

Sākot ar 78. gadu, kā man šķiet, Roberts Avotins ir ilustrējis arī ikgadējo almanahu „Fantastika”:

https://www.livelib.ru/pubseries/28014-fantastika

Arī almanahus „Gadsimtu noslēpumi” (no 1977).

Te R. Avotina ilustrācijas Andersena un citām pasakām.

http://arashi-opera.livejournal.com/905336.htmlhttp://j-e-n-z-a.livejournal.com/287755.html

5-0 84eb3 8143e6a2 XL6-140388 original

Ilustrācijas no grāmatas „Расскажу вам сказку. Сказки и легенды народов Западной Европы” (Pastāstīšu jums pasaku. Rietumeiropas tautu pasakas un leģendas):

http://shaltay0boltay.livejournal.com/762577.html?thread=6177233

7-343910 original8-0 8094c 1a4df306 XL

Vjačeslava Teļņina pasaka dzejā „Pirikuks” pēc Frenka Bauma sižeta:

http://samlib.ru/img/t/telxnin_w_p/pirikuk2-1/

9-3

Krievu tautas pasaku ilustrācijas:

http://www.liveinternet.ru/users/mariya-mirabella/post215506105/

10-14edc20ac7b4

Un vēl, R. Avotina zīmētie žurnāla vāki:

http://kennziffer.blogspot.com/2012/05/blog-post_21.html

10-14edc20ac7b411-9658507212-49733-russianmag 019

Vladimira Savčenko romāns „Sevis atklāšana” ar R. Avotina zīmējumiem (1967.), agrīnais Avotins...

http://coollib.com/b/233888

Arī grāmatu ilustrācijas:

https://yandex.ru/images/search?text=%D1%85%D1%83%D0%B4%D0%BE%D0%B6.%20%D0%96.%20%D0%90%D0%B2%D0%BE%D1%82%D0%B8%D0%BD&stype=image&lr=11474&noreask=1&parent-reqid=1489563029028012-12264903659110825095109998-man1-5858&source=wiz

13-9f6c9de6500d 14-50960e9a549f15-0 84ed3 69ca4b0b XL

Interesanti, ka Maskavas telefonu sarakstā var atrast Robertu Žanoviču Avotinu (dz.01.01.1929), Vladimiru Robertoviču Avotinu (dz. 04.05.1959) un Jaroslavu Vladimiroviču Avotinu (dz. 13.03. 1990).

http://nomerorg.com/moskva/lastName_%D0%90%D0%92%D0%9E%D0%A2%D0%98%D0%9D_pagenumber_0.html

Attēls no A. Klārka „Kosmiskās odisejas”.

16-3e1acee04cf6e5f0cc4ce76c050a7aa2

Dažu grāmatu vāki, ko arī ilustrējis R. Avotins.

17-339865 0 18-263169 019-348772 0

Ilustrācija Edmonda Hamiltona kosmiskajai operai „Zvaigžņu karaļi”.

20-wYw5N N8fUA

Diemžēl ziņas par mākslinieka dzīvi bija ļoti skopas, tas ir viss, ko izdevās atklāt. Spriežot pēc vārda, viņš tiešām var būt latviešu izcelsmes krievu mākslinieks. Diemžēl nebija nekāda informācija par viņa radu rakstiem, neatradu arī nekādas ilustrācijas viņa gleznām un minētajam monumentālajam panno.