Ļoti īsas ziņas_38

1.

Zinātnieki: «Google Earth» un pasaules kartēs iezīmēta sala neeksistē
BNS, ceturtdiena, 2012. gada 22. novembris
Sala Klusā okeāna dienvidos, kas iezīmēta «Google Earth» un pasaules kartēs, patiesībā neeksistē, paziņoja Austrālijas zinātnieki, kas meklēja šo salu ģeoloģiskas ekspedīcijas laikā.
Sala, kas it kā atrodas Koraļļu jūrā pusceļā starp Austrāliju un Francijas pārvaldīto Jaunkaledoniju, ir parādīta «Google Earth» un «Google» kartēs kā Smilšainā sala (Sandy Island).

 

 

Prestižajā pasaules atlantā «The Times Atlas of the World» šī sala atrodama ar semantiski līdzīgu nosaukumu «Sable Island», kurš atvasināts no franču vārda «sable», kas nozīmē smiltis.
Sala ir iezīmēta arī meteoroloģiskajās kartēs, kuras lieto Austrālijas jūras pētījumu kuģis «Southern Surveyor». Kad šis kuģis, kuram bija uzdots identificēt Koraļļu jūrā iegrimušos Austrālijas kontinentālā šelfa fragmentus, apmeklēja rajonu, kur vajadzētu būt šai salai, tā nekur nebija atrodama.
«Mēs gribējām to pārbaudīt, jo navigācijas kartēs uz kuģa bija parādīts ļoti liels ūdens dziļums šajā rajonā - 1400 metru,» stāstīja Sidnejas Universitātes zinātniece Marija Setone pēc 25 dienas ilgā brauciena.
«Mēs devāmies pārbaudīt, bet salas nebija. .. Kā tā nokļuvusi kartēs? Mēs vēl nezinām, bet plānojam noskaidrot,» sacīja zinātniece.

http://www.apollo.lv/zinas/zinatnieki-google-earth-un-pasaules-kartes-iezimeta-sala-neeksiste/541537?utm_source=inbox&utm_campaign=news&utm_medium=newsbox

2.

Grandiozs eksperiments: izskalot ASV Lielo kanjonu
TVNET, 22. novembrī, 2012

Amerikas Savienotajās Valstīs sākts nebijuši vērienīgs piecu dienu eksperiments, kura laikā Kolorado upe appludinājusi Lielo Kanjonu. Šādi no tā cerēts izskalot 500 miljonus tonnu smilšu, atjaunojot pludmales un zivju dabisko vidi ikoniskajā Arizonas aizā.
Upes attīrīšanas cauruļu atvēršanā personīgi piedalījies ASV iekšlietu sekretārs Kens Salazars. Viņš uzsvēra, ka eksperimentālā pasākuma laikā tiek cerēts no kanjona izskalot simtiem miljonu tonnu nosēdumu un smilšu, kas izveidojušās upes gultnē masīvo dambja betona barjeru dēļ.
Salazars eksperimentu nodēvējis par «vēsturisku notikumu» un «jaunu ēru, kurā tiek realizēti ūdens uzkrāšanas un piegādes mērķi un notiek elektroenerģijas ražošana, kas ir savienojama ar mērķi uzlabot Kolorado upes vidi un aizsardzību».
Attīrīšanas caurules maksimālās jaudas laikā vienas sekundes laikā izvadīs 42 000 kubikmetrus ūdens.
Ūdens līmenis upē būs paaugstināts piecas dienas, un šie reģionā ir ceturtie mākslīgi izraisītie plūdi 16 gadu laikā.
Nederīgo nosēdumu izskalošanas eksperiments ir daļa no ASV valdības jaunās programmas, kuras mērķis ir atjaunot Lielā kanjona ekosistēmu. Programmas ietvaros iecerēts upes krastos radīt pludmales, kā arī uzlabot vidi augiem un dzīvniekiem.
Pirms lielā dambja uzbūvēšanas 1966.gadā Kolorado upes krastos Lielajā kanjonā bija daudzas skaistas pludmales, kas bija populāras tūristu vidū, upi bija iecienījuši arī plostotāji. Dambis šo gadu laikā kavējis nosēdumu dabisko kustību, kā rezultātā ainava Lielajā Kanjonā kopš tā laika pamatīgi mainījusies.

http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/444141-grandiozs_eksperiments_izskalot_asv_lielo_kanjonu

3.

Apgāzts mīts, ka PSRS cēla Latviju
Apollo,
redakcija@apollo.lv, svētdiena, 2012. gada 25. novembris
Šonedēļ Briselē notika asas diskusijas par Eiropas Savienības budžetu - tostarp, to, cik daudznaudas Latvijai atvēlēs no Kohēzijas fonda, kas domāts infrastruktūras attīstībai. Bet nupat publiskots ekonomiskās vēstures pētījums ļauj secināt, ka citas savienības- Padomju Savienības- devums Latvijas infrastruktūras attīstībai ir pārspīlēts, vēstī Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma».
Līdz šim publiski pieejamas bija tikai tās summas, kuras no PSRS budžeta tika ieskaitītas Latvijas PSR budžetā. Tas radīja maldīgu iespaidu, ka Latvija saņēma PSRS dotāciju.
Vēsturnieks Gatis Krūmiņš ticis klāt agrāk slepenajām grāmatvedības atskaitēm un kopsavilkumiem par budžetu izpildi, un tie apliecina pretējo. Patiesībā Latvija bija viens no PSRS donoriem.
Pēc Otrā pasaules kara visā Latvijā pavērās baisas postījumu ainas - sagrautas mājas, ceļi, tilti, rūpnīcas. Ne bez tā laika propagandas palīdzības tika nostiprināts priekšstats, ka bez PSRS to visu atjaunot būtu bijis teju neiespējami.
Atradās gan arī tie, kas tam iebilda, taču pierādīt to nevarēja. Beidzot šīm diskusijām pienācis gals, saka vēsturnieks Gatis Krūmiņš.
Viņš savā pētījumā līdz katrai kapeikai pārbaudījis finanšu plūsmu no Latvijas maka PSRS makā un otrādi.
«Visos 15 pēckara gados ar viena gada izņēmumu ir tā, ka līdzekļi no Latvijas aizplūda vairāk nekā atgriezās atpakaļ,» norāda vēsturnieks.
Tiem, kas saka, ka Latvijas nauda aizgāja Krievijai vai Krievijas nauda - Latvijai, vēsturnieks norāda - taisnība nav ne vienam, ne otram, jo nauda toreiz aizgāja PSRS.
Vēsturnieks uzskata, ka galvenais ir apgāzt mītu, ka Latvija bija tā, ko uzturēja. Viņa pētījums šobrīd lasāms Latvijas Bankas izdotajā 90.gadu jubilejas grāmatā, kurā ietvertie raksti pieejami arī internetā. Pētnieks pauž gandarījumu, ka raksts būs pieejams arī angļu un krievu valodā, tādējādi atklātie fakti nepaliks tikai mūsu pašu zināšanai.
Vairāk skaties «Panorāmas» sižetā!

http://www.apollo.lv/zinas/apgazts-mits-ka-psrs-cela-latviju/541908?utm_source=inbox&utm_campaign=news&utm_medium=newsbox