Ļoti īsas ziņas 2015-01-11

1.

image001Atrasta 250 miljonus gadu veca mikroshēma

DELFI Izklaide | 28. novembris 2014

Foto: Publicitātes foto

Krievijas zinātnieku vidū satraukumu izraisījis kāds ļoti neparasts atradums – Krasnodaras apgabalā atrasts akmens ar mikroshēmu, kas, pēc speciālistu aplēsēm, ir 250 miljonus gadu veca.

Atklājums gan izdarīts aptuveni pirms gada, taču plašākai sabiedrībai par to paziņots vien šonedēļ.

Kā vēsta Krievijas mediji, akmenī redzama iekausēta ārkārtīgi sarežģīta mikroshēma, kas mūsdienu zinātnei nav pazīstama. Lai gan atradums pētīts jau gadu, tā izcelsme joprojām ir noslēpums.

Daži izglītoti vīri izteikuši pieņēmumu, ka agrāk uz Zemeslodes dzīvojusi kāda tehnogēna civilizācija - daudz attīstītāka, nekā mūsdienu cilvēki. Nav izslēgts, ka tie bijuši mītiskie atlanti.

Nav apstrīdams tikai viens fakts - proti, ka šī nezināma civilizācija jau pirms 250 miljoniem gadu spēja rīkoties ar tik augstām tehnoloģijām.

Viss, ko zinātniekiem izdevās noskaidrot par akmeni un mikroshēmu, ir to vecums. Paša mikroprocesora analīze liecina, ka tā ražošanas tehnoloģija par vairākiem tūkstošiem gadu apsteidz mūsu zināšanas.

http://www.delfi.lv/izklaide/divaina-pasaule/mistika/atrasta-250-miljonus-gadu-veca-mikroshema.d?id=45278654

2.

image001Noskaidrots, kāpēc gāja bojā maiju civilizācija

DELFI Izklaide | 30. decembris 2014

Foto: All Over Press

Maiju civilizācijas bojāeju veicinājis simt gadu ilgs postošs sausums laika posmā no mūsu ēras 800. līdz 900. gadam – pie šādiem secinājumiem nonākusi amerikāņu ģeologu komanda.

Minerāli, kas atklāti Lielajā zilajā caurumā (Great Blue Hole) - barjerrifa atolā pie Belizas krastiem - un dažās citās tuvākajās lagūnās, zinātniekiem norādījuši par ekstremālu sausumu šajā laika periodā.

Kad nokrišņu daudzums normalizējās, maiju civilizācijas centrs jau bija novirzījies uz ziemeļiem, taču pēc dažiem gadsimtiem tā pilnībā izzuda, un tas noticis vēl viena sausuma perioda laikā.

Pēc pētījuma līdzautora - Raisa universitātes ģeoloģijas profesora Andrē Drokslera (Droxler) - vārdiem, pateicoties vairākās vietās iegūtiem analīžu paraugiem, zinātniekiem pirmo reizi izdevies pārliecinoši pierādīt maiju civilizācijas pagrimuma klimatisko versiju.

Nogulšņu paraugus zinātnieki ieguvuši Lielajā zilajā caurumā un Rombveida lagūnā (šīs lagūnas no visām pusēm ieskauj ciešas koraļļu rifu sienas). Vētru un pastiprinātu nokrišņu periodos ūdens no upēm un strautiem līst pāri šīm sienām un nogulsnējas lagūnas dzīlēs.

Šajās nogulsnēs ekspertus pirmām kārtām interesēja titāna un alumīnija korelācija - titāns ūdenī nokļūst, kad Jukatanas pussalā lietus izskalo vulkāniskos iežus, un tādējādi zemais titāna saturs nogulsnēs norāda uz sausuma periodiem.

Zinātnieki izskaitļojuši, ka maiju civilizācijas norieta laikā (aptuveni mūsu ēras 800. līdz 1100. gads) tropisko ciklonu skaits reģionā samazinājies trīskārtīgi - no pieciem sešiem līdz vienam diviem reizi divdesmit gados.

Pēc tam maiju civilizācijas centrs pārvietojās uz ziemeļiem - uz Čičen-Icu. Taču otrās tūkstošgades sākumā zemi atkal piemeklēja liels sausums, un tieši šajā laikā iedzīvotāji pameta sagrauto Čičen-Icu un citas pilsētas.

Par sausuma galveno iemeslu zinātnieki uzskata nobīdes starptropiskajā konverģences zonā (intertropical convergence zone, ITCZ) - sistēmā, kas normālos apstākļos nokrišņus novirza uz planētas tropiskajiem reģioniem, sausinot subtropus.

Nokrišņu trūkums izraisīja krīzi lauksaimniecībā, kas uzturēja pilsētu dzīvotspēju, bet pēc tam, visticamāk, sākās bads un savstarpēji konflikti, kas noveda pie savulaik varenās civilizācijas bojāejas.

http://www.delfi.lv/izklaide/populara-zinatne/vestures-miti/noskaidrots-kapec-gaja-boja-maiju-civilizacija.d?id=45401066

3.

image001Noskaidrots, kā Polijā uzradās vampīru līķi

DELFI Izklaide | 28. novembris 2014

Foto: AFP/Scanpix

Zinātnieki noskaidrojuši, no kurienes Polijas ziemeļrietumu teritorijās uzradušies "vampīri" – XVII gadsimtā apglabāti ļaudis, kuriem pie kakla pielikts sirpis, bet galva apkrauta ar akmeņiem.

Kā liecina pētījums, kas publicēts žurnālā PLoS One, izrādās, ka šie cilvēki ir vietējie (nevis viesi no citām vietām) - plašas epidēmijas pirmie upuri, kuru nāve līdzcilvēkiem tobrīd šķitusi ļoti aizdomīga.

Jau vēstīts, ka Dravskas pilsētas kapsētā arheologi atrada XVII un XVIII gadsimtā apbedītus cilvēkus, kuri, spriežot pēc apglabāšanas pazīmēm, tolaik tika uzskatīti par vampīriem.

Lai noskaidrotu aizdomās par vampīrismu turamo cilvēku izcelsmi, starptautiska zinātnieku komanda Leslijas Gregorikas vadībā sešdesmit kapsētā atrastajiem cilvēkiem izanalizēja stroncija izotopu skaitu zobu emaljā un salīdzināja to ar analoģiskiem vietējās faunas rādītājiem.

Tad arī noskaidrojies, ka šādā anomālā veidā apbedītie cilvēki ir nevis ienācēji, bet gan vietējie iedzīvotāji.

Pētījuma autori secinājuši, ka šie cilvēki apglabāti kā vampīri (tātad ar īpašiem drošības līdzekļiem) holēras epidēmijas dēļ, kas Austrumeiropā XVII gadsimtā bija itin bieža parādība, bet poļi baidījās, ka pirmais inficētais cilvēks varētu atgriezties no viņsaules vampīra veidolā.

"Tolaik cilvēki nezināja, kādā veidā slimības izplatās, un epidēmijas skaidroja nevis no zinātniskā, bet no pārdabiskā skatpunkta, piemēram, slimības upurus apsūdzot vampīrismā," komentējusi doktore Gregorika.

http://www.delfi.lv/izklaide/populara-zinatne/vestures-miti/noskaidrots-ka-polija-uzradas-vampiru-liki.d?id=45278828