Labdien, vai robotu izsaucāt?

image002Robotu ražotājiem tiks piedāvāta vienota programmatūras bāze

Firma Hasbro gadskārtējā rotaļlietu izstādē Ņujorkā demonstrē aptuveni pusmetru augstu slavenā Zvaigžņu karu droīda R2-D2 elektronisku versiju. Aprīkots ar runas atpazīšanas programmu, infrasarkano skenēšanas tehnoloģiju un ultraskaņas navigācijas sistēmu, droīds spēj atšķirt 40 frāzes, spēlēt sešas spēles un nodziedāt piecus meldiņus.

Kurš gan mūsdienās nezina, kas ir Bils Geitss. Krietni mazāk ir tādu, kas pazīst Bilu Grosu. Taču viņa mērķi nebūt nav pieticīgāki. Viņš vēlas kļūt par robotu tehnikas Bilu Geitsu, raksta USA Today. Lai gan demogrāfijas speciālisti to vēl nav pamanījuši, drīzumā varētu sākties ievērojams Zemes iedzīvotāju skaita pieaugums. Jaunā paaudze nevairosies nedz ar dalīšanas vai dzimumvairošanās, nedz spraudeņu jeb klonēšanas metodi. Jauno paaudzi ražos rūpnīcās, taču tas diezin vai būs šķērslis, lai ar tās pārstāvjiem iedraudzētos, pavadītu vaļasbrīžus un veiktu kopīgus darbus.

Gluži kā Microsoft

Iztēlojieties. Daudzus ikdienā veicamus darbus un pienākumus uzņemsies izdarīgi, lēti un uzticami elektroniski radījumi. Nu aptuveni tāpat kā dators, kurā tapis šis raksts, uzņēmies rakstāmmašīnas, pastkastītes, laikraksta un citas lomas.

Gorss pirmdien demonstrējis programmatūru, kas, pēc viņa domām, varētu apvienot dažādām funkcijām radītus robotus, tāpat kā mūsdienās operētājsistēmas ļauj datoriem būt gan savstarpēji savietojamiem, gan lietojamiem dažādu funkciju veikšanai. Pēc Grosa domām, viņa radītā programma ļauj savietot, piemēram, telpu tīrīšanai paredzētas mašīnas, apsardzes mašīnas utml. Programma paredzēta kā atvērta platforma, kuru Grosa uzņēmums gatavojas piedāvāt ražotājiem gluži tāpat kā Mocrosoft tirgo savas Windows sistēmas PC datoru ražotājiem.

Bez košām spalvām

Grosa demonstrētie robotu piemēri, kuros izmantota jaunā programma pagaidām ne tuvu nelīdzinās mūsu priekšstatiem par gudrām un biedējoši skaistām mašīnām – drīzāk tie atgādina satrakojušos no bērnu konstruktora gatavotus mošķus. Taču tie visi ir tikai prototipi. Jāteic gan, jau šādā attīstības stadijā tie itin labi spēj lasīt grāmatu, sekot cilvēkiem, izvairoties no šķēršļiem un atbildēt, kad tiem kāds ko vaicā. Viņi (tie) spēj iegaumēt „redzētos” objektus un pēcāk tos identificēt. Programmas autori robotiem liek katru objektu sadalīt 1000 pazīmēs. Pēc šīm pazīmēm notiek objektu identificēšana. Par būtisku robotu attīstības elementu Gross uzskata emocijas – liekot robotiem „emocionāli” reaģēt uz savām veiksmēm un neveiksmēm, tiem būs lielākas izredzes izkļūt no dažādām iepriekš grūti paredzamām situācijām. Gluži tāpat kā cilvēkiem.

„Roboti ieņems dažādas formas, būs katrā mājā un birojā,” programmas Evolution Robotics prezentācijā paziņojis firmas Idealab izpilddirektors. Iespējams, Grosa idejas nebūt nav tukšas fantāzijas. Žurnāls Fortune jau paguvis 43 gadus veco entuziastu nodēvēt par „trako zinātnieku ar uzņēmēja garu”.

Vismaz 100 ražotāji

Roboti, sākot ar kukaiņiem līdzīgiem nezvēriem un beidzot ar Švarcnegera tēloto T-1000, nodarbina zinātniskās fantastikas autorus jau kopš seniem laikiem. Arī vārds „robots” cēlies no literatūras – pirmoreiz savā lugā R.U.R. 1920.gadā to lietoja čehu rakstnieks Karels Čapeks. Taču lēnām un neatlaidīgi roboti no fantastikas dekorācijām ievākušies realitātē – kā rūpniecībā izmantoti manipulatori, kā izlūkošanas un meklēšanas ierīces vietās, kur cilvēkam iekļūt būtu pārāk grūti vai bīstami.

Dienvidkalifornijas universitātes robotu izpētes laboratorijas dibinātājs Džordžs Bekijs uzskata, ka jau tuvākajos desmit gados robotu mūsu tuvumā kļūs arvien vairāk. Patlaban ir zināms, ka vismaz 100 firmas plāno izgatavot robotus.

Dzīvi piemēri

Ceturtdien Ņujorkas biržas darbdienas sākumu iezvanīja korporācijas Honda radītais robots ASIMO (saīsinājums no Advanced Step in Innovative Mobility, kas gan atgādina arī zinātniskās fantastikas klasiķa Aizaka Azimova uzvārdu). Taču robots spējīgs arī uz ko vairāk – jau notikuši izmēģinājumi, kas ļautu robotu izmantot neredzīgu personu pavadīšanai pilsētas ielās.

1999.gadā korporācija Sony radīja rotaļu robotsunīti Aibo. Lai arī sākotnēji tā cena nebūt nebija maza – 2500 ASV dolāru -, nopirkti tika vairāk nekā 100 000 elektronisko suņu. Nu jau to cena nokritusies līdz 850 dolāriem, droši vien tā kļūs vēl zemāka. Ņemot vērā Aibo ierobežotās praktiskās iespējas, to tiešām var uzlūkot par robot popularitātes zīmi.

Ne viena vien firma sākusi ražot un veiksmīgi tirgo robotus zāles pļāvējus. Piemēram, Izraēlas firma Friendly Robotics par 500 dolāriem piedāvā Robomower pļāvēju, kas atgādina nelielu saplacinātu folksvāgena vabolīti, kas nopļauj visu, kas atrodas ar stiepli nožogotā teritorijā.

Gross uzskata, ka pirmie roboti, kuros izmantota viņa programma, bet kuru ražotāji būtu dažādi, varētu parādīties vēl šogad. To cena varētu svārstīties visai plašās robežās no 50 līdz 5000 dolāriem. Pēc viņa ieskatiem, šāda pieeja varētu samazināt robotu ražotāju izmaksas, tāpat ļautu ieviest tā dēvēto plung and play principu, kas pazīstams personālo datoru lietotājiem – neatkarīgi no perifērijas iekārtu ražotāja tās ir savietojamas ar vienas sistēmas datoru.

Protams, nebūtu nekāds brīnums, ja jau pavisam drīz šo neapgūto nišu pamanītu otrs Bils G. un radītu jaunu, robotiem paredzētu Windows versiju, teiksim, WindowsR.