Kosmoss jau kā fantastika.

www.novosti-kosmonavtiki.ru/content/news.shtml
Informācija no šīs adreses un personīgā informācija.


Pēc mēneša kosmosā pabijušo cilvēku skaits pārsniegs 500.

Jūlijā ir paredzēts ASV atspoles tipa kosmiskā kuģa "Endeavour" starts. Četri astronauti šajā lidojumā kosmosā dosies pirmo reizi. Vienam no viņiem lemts kļūt par 500-to Zemes cilvēku, kas pirmo reizi nokļūs kosmiskajā telpā. Hipotētiski šie "lauri" var tikt jebkuram no četrinieka. "Endeavour" apkalpe ir nolēmusi, ka nav ko skaldīt matus un rīkot konkursus par šo godu, tāpēc kolektīvs nobalsoja, ka piecsimtā astronauta lauri tiek piešķirti 127. misijas speciālistam Krisam Kasidi (Christopher J. Cassidy).
Vēl pirms vēsturiskā Jurija Gagarina lidojuma 1961. gadā Starptautiskā Aeronautikas Federācija (Fédération Aéronautique Internationale - visas pasaules speciālistu apvienība kosmosa pētīšanai un apgūšanai) nolēma, ka demarkācijas līnija, kas atdala gaisa telpu no kosmiskās, atrodas 100 km augstumā no Zemes virsmas. Pagājušo 48 gadu laikā šo iedomāto līniju pirmoreiz ir šķērsojuši 498 cilvēki (447 vīrieši un 51 sieviete).

 

 

Trīs astronauti kosmosā ir lidojuši septiņas reizes, seši - sešas reizes. Krievs Sergejs Krikaļovs pavisam kopā kosmosā ir pavadījis 804 dienas. Kosmosā pabijuši 38 valstu pilsoņi, skaitot arī trīs tagad neesošas valstis: PSRS, VDR un Čehoslovākija. Taču vēl uz kosmisko valstu titulu var pretendēt vismaz piecas citas valstis, kurās dzimuši cilvēki, kas vēlāk pārcēlušies uz dzīvi citur, mainot pilsonību un lidojuši kosmosā jau kā jaunās valsts pārstāvji. Par simto cilvēku kosmosā kļuva Viktors Savinihs, tālāk stafeti pārtvēra amerikāņi: 200-to, 300-to un 400-to vietu ieguva, attiecīgi, Čarlijs Boldens, Džims Ņumens un Pols Ričards. Viņu "pirmreizīgums"
attiecībā pret pārējiem jaunajiem tika noteikts atkarībā no krēslu izvietojuma kosmiskajā kuģī, kad tas šķērsoja demarkācijas līniju. 500-tā vieta jau ir noteikta pirms starta, uz Zemes.
Vispār jau kārtas skaita un lidojumu skaita noteikšanas jautājums ir viens no diskutētākajiem pasaules kosmonautikas vēstures pētnieku aprindās. Pastāv problēma, ja vairāki starti notiek vienā dienā dažādās pasaules malās, tad ātrāk notikušais starts var izrādīties "vēlāks", nekā nākošais. Tāpēc kosmonautikā pieņemts tā sauktais vispasaules laiks, kas uz visas Zemeslodes ir vienāds. Savukārt, tas rada problēmu ar starta datēšanu, jo tas pēc Vispasaules laika var būt vienā dienā, bet skaitot pēc joslas laika atkal citā dienā. Situāciju sarežģī arī ASV Gaisa karaspēka lēmums piešķirt nozīmi astronauta spārnus visiem saviem lidotājiem-izmēģinātājiem, kas pagājušā gadsimta 60-tajos gados veica lidojumus ar eksperimentālo lidmašīnām North American X-15 augstāk par 50 jūdžu (80,47 km) robežu. Tādi lidojumi bija 13 (no tiem divi pāri 100 km robežai) un tos veica pavisam 8 lidotāji. Viens no viņiem, Džozefs Engls vēlāk lidoja ar Space Shuttle. Ar X-15 ir lidojis (gan netik augstu) arī Nīls Ārmstrongs, pirmais cilvēks, kas izkāpa uz Mēness.