Kosmiskie dzelži, Citplanētiešu roboti

Tulkots no žurnāla Mir fantastiki 2005. gada augusta numura

...Šodien mūs tik ļoti uztrauc savstarpējās pretrunas, ka mēs aizmirstam to, cik daudz kopīga ir katrā no mums, kā arī to, ka ļoti daudz kas mūs vieno. Iespējams, ka mums, kā nekad agrāk, ir nepieciešami ārpuszemes draudi, kas mums beidzot ļautu saskatīt šo trauslo saiti. Dažreiz es domāju par to, cik ātri izzustu visas mūsu atšķirības, ja mēs saskartos ar draudiem no kosmosa.

(No ASV prezidenta Ronalda Reigana runas ANO Ģenerālajā asamblejā 1987. gada 21. septembrī.)

[Reigans bija sapņotājs, nekad neviena sašķelta sabiedrība pasaules vēsturē nav kļuvusi vienota ārēju draudu rezultātā. - tulkotāja piezīme.]

Automatonofobija - bailes no nedzīviem priekšmetiem, kas (reāli vai iedomāti) pārstāv saprātīgu būtni. Vispārējos vilcienos pārskatot zinātniskās fantastikas vēsturi, var likties, ka rakstnieki apzināti cenšas pārvērst savus lasītājus paranoiķos, kas satrūkstas no jebkuras citplanētiešu vai robotu vārdu pieminēšanas. Patiešām - klasiskajā fantastikā galvenie "baiļu objekti" vienmēr ir bijuši, vai nu viesi no tālā kosmosa, vai arī kādi pārlieku gudri "dzelži".

Bet ko darīt, ja citplanētieši patiešām izrādīsies roboti? Radījumi ar divkārt necilvēcisku intelektu? Ar kādām īpašībām tos apvelta rakstnieki-fantasti? Ko no mums gribēs mehāniskie atnācēji? Aplūkosim pašus pazīstamākos šīs "sugas" pārstāvjus un pamēģināsim atbildēt uz šiem grūtajiem jautājumiem.

Ar ko sākas roboti...

Ērtības labad, mēs sauksim visus šajā rakstā pieminētos citplanētiešus par robotiem - terminā, kuru 1920. gadā izgudroja čehu raktnieks Karels Čapeks (luga "R.U.R.").
Roboti, šī vārda vispārējā nozīmē, bija pazīstami jau Senajos laikos. Piemēram, grieķu varonis Kadms, Tēbu dibinātājs, nogalina pūķi un, sekojot dievietes Atēnas padomam, apsēj ar tā zobiem lauku. No tiem izaug nenogurdināmi karavīri. Ne mazāk pazīstams ir mīts par skulptoru Pigmalionu un atdzīvojušos Galatejas statuju. Līkkājis dievs Vulkāns (Hefaists) izkala sev no zelta kalpones, kā arī dažus galdiņus uz trim kājām, kas pa grīdu spēja kustēties patstāvīgi. Zevs uzdāvina Eiropai bronzas gigantu Talosu, ēbreju leģendas vēsta par māla Golemu, ko atdzīvinājusi kabalistiskā maģija, bet skandināvu "Jaunākā Eda" piemin māla gigantu Mistkalfu, kas radīts, lai palīdzētu trollim Grungniram cīņā ar dievu Toru.

Termins "robots" ir cēlies no čehu vārda "robota" - darbs. 17. gadsimtā čehu zemniekus sauca par "robotiem" jeb "robotnikiem".

Sākot ar 15. gadsimtu, roboti sāk strauji "evolucionēt". 1495. gadā da Vinči uzzīmē mehānisku bruņinieku, bet 1738. gadā franču mehāniķis Žaks de Vokasons uzbūvē androīdu - flautistu un mehānisku pīli, kas spēj ēst un... izvadīt apēsto laukā. Pienāk 1817. gads - Hofmaņa stāstā "Smilšu cilvēks" tiek runāts par mehānisku sievieti, 1865. gadā Edvards Elliss rada stāstu "Tvaika cilvēks no prērijām". 1927. gadā uz ekrāniem iznāk kulta filma "Metropole", bet vēlāk - mums tik labi pazīstamās filmas "Pa asmeni skrejošais" un "Terminators".

Roboti, radījumi ar izteiktu Zemes izcelšanos, ļoti ātri nokļūst kosmosā. Ņemot vērā faktu, ka zinātniskajā fantastikā tie tradicionāli simbolizē draudus visai cilvēcei, "kosmiskie"roboti visbiežāk kļūst, nevis par cilvēku palīgiem, kas paņemti līdzi kosmiskajās ekspedīcijās, bet par to pretiniekiem, kas ieradušies no citām pasaulēm.

Par "bīstamā robota" galveno arhitektu kļūst Aizeks Azimovs. 1942. gadā tiek publicēts viņa stāsts "Riņķa dancis", kurā pirmo reizi tiek pieminēti trīs slavenākie robotehnikas likumi, autors tos pilnīgi noformulē 1950. gadā.

Pirmais fiksētais cilvēka nāves gadījums no "robota rokas" notiek Džeksonas pilsētā, Mičiganas štatā.

1984. gada 21. jūlijā rūpnīcas automātiskais manipulators pēkšņi iziet no ierindas un nospiež strādnieku.

Hipotētiskās briesmas, kas izriet no robotiem, slēpjas apstāklī, ka, izsakoties Bībeles vārdiem, tie "manto zemi" - tas ir, var izspiest cilvēku rasi "nedabiskās" evolūcijas ceļā, nebioloģiskajā atlasē. 20. gadsimtā šī ideja ļoti labi iekļāvās kosmiskajās fantāzijās - Čapeka - Azimova roboti bez problēmām pārvērtās naidīgos citplanētiešos. Par tiem tad arī tālāk būs runa.

Nedzīvie atnācēji

Autoni - mākslīga dzīvības forma no britu teleseriāla "Doktors Kas" ("Doctor Who", 1963. - 1989., 2005.). No tīri tehniska viedokļa tos diezin vai var nosaukt par pilnvērtīgiem robotiem-citplanētiešiem. Autoni ir cilvēku manekeni dabīgā lielumā, kuros ir iemiesojies bezķermeņa kosmiskais gars - "Nestene saprāts". Pēdējais ir ieradies uz Zemes dobos meteorītos.

Vārds "autons" ir cēlies no Auto Plastics - rūpniecības korporācijas, kura nonāk citplanētiešu kontrolē un sāk ražot viņiem mehaniskus, plastiskus ķermeņus. Autonu plaukstās ir iemontēts ļoti jaudīgs ierocis, kas var sekundes daļā pārvērst cilvēku atsevišķās molekulās. parasts autons nemāk runāt un izskatās kā liela lelle ar saraustītu, "mehānisku" kustību plastiku. taču ir sastopami arī sarežģītāki modeļi - tie ļoti atgādina cilvēkus (izņemot nedabiski spīdīgo ādu un balsi, kurā nav emociju).

Berserkeri - tos izdomāja Freds Saberhagens, kā galvenos pretiniekus cilvēcei savā kosmooperas seriālā. Paši vairoties spējīgie, ar augstu saprātu apveltītie roboti ir nosaukti par godu niknajiem skandināvu karotājiem, berserkeri bija varens ierocis, kas palicis no nezināmu citplanētiešu rasu galaktiskajiem kariem.

Ņemot vērā to, ka berserkeru galvenais mērķis ir visa dzīvā iznīcināšana, var pieņemt, ka tie tika radīti kā "atriebības ierocis" - pēdējais solis, ko spēra uzvarētā civilizācija.

Berserkeri ir milzīgu apmēru kosmiskie kuģi vidēja asteroīda lielumā. Neatkarīgi viens no otra, bet nepieciešamības gadījumā spējīgi darboties no kopā. To iekšienē atrodas mazāku izmēru roboti, kas var darboties autonomi vai arī pēc kuģa smadzeņu pavēles, izpildot tīri utilitāras funkcijas - remontu, aizsardzību, izlūkošanu.

Berserkeri nešķiro, kas ir to priekšā: baktērijas, augi, dzīvnieki vai saprātīgas būtnes, tie iznīcina visas Visuma bioformas. Vienīgie, kas daudzmaz spēj viņiem pretoties ir cilvēki.
Kaut arī starp pēdējiem bieži izrādās nodevēji. Berserkeri nenogalina tos, kas viņiem palīdz, taču beigu beigās, kad nodevēja palīdzība vairs nav vajadzīga, tiek no viņiem vaļā, vai arī pārvērš tos kiborgveidīgās mašīnās.

Interesanti, ka "dzīvās miesas un mehānismu sajaukums" ir gandrīz vai visizplatītākā citplanētiešu robototehnikas forma. Piemēram borgi (stingri ņemot borgs, tomēr latviski pareizāk lietot daudzskaitli) -biomehāniska rase no seriāla "Zvaigžņu ceļš".

No formālā viedokļa borgi ir pilnīgi dažādu starpplanētu rasu kolektīvs. Gandrīz visi viņu iekšējie orgāni ir aizvietoti ar augstas tehnoloģijas implantiem, tāpēc borgus drīzāk var uzskatīt par mašīnām, nekā dzīvām būtnēm. Borgi ir nemirstīgi (vai arī dzīvo ļoti ilgi), fiziski spēcīgi un ļoti gudri.

Pēdējais tāpēc, ka to saprāts ir apvienots vienotā tehnoloģiskā tīklā. Šajā ziņā viņi ļoti atgādina skudras. Borgiem ir kolektīvs intelekts, kura vadību veic to Karaliene no centrālā "servera" - Unikompleksa (plaša kosmosa rajona, kas piepildīts ar savstarpēji savienotām mašīnām) - faktiski, borgu dzimtenes.

Īpaši interesants ir borgu "vairošanās" veids. Viņu kolektīvā var (un tajā vajag) uzņemt jebkuru citu dzīvu būtni. No labprātīguma šeit nav ne smakas. Šo procesu sauc par "asimilāciju". Vispirms upura sainīs itek ievadīti nanīti (miniatūri roboti sarkano asinsķermenīšu lielumā), kas sagatavo ķermeni orgānu apmaiņai pret nākošajiem implantiem. Pec tam, kad jaunais borgs ir ieguvis mehāniskas ķermeņa daļas, viņš zaudē individualitāti, pievienojoties Kolektīvam (oriģinālā - hive, tas ir, stropam). Visas viņa zināšanas iegūst arī citi borgi un otrādi.

Interlūdija. Mazliet vēstures.

Lai roboti kļūtu par īstiem citplanētiešiem, tiem bija jāmāk vairoties. Viens no pirmajiem fantastiem, kas izvirzīja idejas par mehānisku būtņu pašatjaunošanos un vairošanos, bija Filips Diks, kas robotu vairošanās tēmu risina garstāstā "Otrais modelis" (1953. , 1995. gadā pēc tā tiek veidota filma "Kliedzēji''), kā arī stāstā "Autofaks" (1955.).
1962. gadā iznāk Pola Andersona stāsts "Epilogs", kurā tiek aprakstītas vairoties spējīgas jūras baržas, kas izmanto minerālus, kurus "izvelk" no jūras ūdens.
Viens no pirmajiem krievu fantastiem, kas pēta robotu evolūciju, bija lieliskais fantasts Anatolijs Dņeprovs (1919. - 1975.). Savā stāstā "Krabji iet pa salu" viņš izsaka domu, ka mehānismu jaunbūves process nevar būt 100% precīzs. No paaudzes uz paaudzi krāsies konstruktīvas izmaiņas. Dzīvotnespējīgi roboti izmirs, bet efektīvākas konstrukcijas konkurēs viena ar otru, sekojot tādā veidā Darvina evolūcijas teorijai.
Šo ideju uztver Stanislavs Lems. Savā romānā "Neuzvaramais" (1964.) viņš apraksta citplanētiešu nebioloģisku dzīvības formu, kura pēc līdzīgas shēmas ir attīstījusies miljoniem gadu.

Borgi laikam ir pati spēcīgākā rase stratēģiskajā datorspēlē VGA Planets.
Vārds "borgs" tika izmantots arī agrīnajos "Zvaigžņu karu" komiksos, kā saīsināts "kiborga" apzīmējums. Termins neieviesās, populārāks izrādījās vārds "droīds" (no vārda "androīds"), kurā joprojām šajā Visumā vispār tiek saukti visi roboti.

Jāatzīmē, ka citplanētiešu robotu Zvaigžņu karu Visumā, stingri ņemot, nav vispār.

Var rasties jautājums, kā ir raduies borgi? Galvenā teorija ir šāda, pirms daudziem gadu tūkstoiem kāda augsti attīstīta citplanētiešu civilizācija pārlieku aizrāvās ar augstajām tehnoloģijām un nolēma iet pa "robotizācijas ceļu", apvienojot visu savu pārstāvju saprātu vienotā tīklā.

Ir arī citas teorijas, dažreiz visai īpatnējas - piemēram, par "laika gredzenu". Saskaņā ar to, borgi varējuši ceļot laikā, atgriezuies 21. gadsimtā viņi pai kļuva par savas rases "dibinātājiem".
Borgi ir viena no "visattīstītākajām" "Zvaig²ņu ceļa" civilizācijām. Viņi ir uzsūkui sevī sintiem saprātīgu rasu tehnoloģijas, kas ļauj viņiem radīt tādus ieročus un kosmiskos kuģus, ka tos vienkārši nav iespējams uzvarēt atklātā cīņā. Borgu vizītkarte ir "kubi", gigantiski zvaigžņu kuģi, kuru ieroču jauda atbilst desmitiem Federācijas kuģu jaudai.

Borgi ir iesīkstējuši pragmatiķi, kuriem nav nekādu jūtu, ne emociju. Viņu slavenais sveiciens, sastopot jebkuru citu citplanētiešu rasi, skan:

"Mēs esam borgi. Izslēdziet savus aizsarglaukus un ieročus. Visa jūsu bioloģija un tehnoloģija kļūs mūsējā. Pretoties ir bezjēdzīgi. Jūs tiksiet asimilēti."

"X-cilvēku" Visumā ir kompānija Marvel Comics ir radījusi līdzīgas būtnes - tehnarhus un to atsevišķu cilvēkveidīgo atzaru - falanksus.

Tomēr nevajag domāt, ka borgi ir paši "krutākie" puiši "Zvaig²ņu ceļa" Visumā. Viltīgi un izdomu pilni cilvēki vienmēr spēj tos sekmīgi iznīcināt. Turklāt Visumā ir rases, kas ir izrādījuās borgiem pārāk ciets rieksts. Tā kādā no saviem ceļojumiem borgi nonāca, vai nu citā galaktikā, vai arī citā dimensijā. Sastapa tur saprātīgas būtnes un pacentās norunāt savu slaveno tekstu. Rezultātā borgiem nācās saskarties ar tik daudziem maziem un manevrēt spējīgiem kuģiem, ka bez pūlēm tika iznīcināti vairāki borgu kubi. Mazo kuģīšu piloti pazina tikai vienu principu: "vājajam ir jāmirst". Apsvēruši savas iespējas, borgi atcerējās diplomātiju un sauca palīgā Federāciju. Apvienotiem spēkiem izdevās padzīt atnācējus un roboti atkal pavērsa savu neveselīgo interesi uz cilvēkiem.

Vel viens vēsturisks robotu tips bija kibercilvēki no jau pieminētā seriāla "Doktors Kas". Pēc savas būtības tie bija borgu precīza kopija, izņemot dažas sīkas detaļas (iespējams, ka tie vispār bija pilnīgi atbrīvojušies no visa bioloģiskā sevī). Visā visumā viņi bija mazāk kolorīti, kā jau 1966. gadā radīts vēl visai naivs mākslinieciskais tēls.

Viena no atšķirīgajām kiberļaužu īpašībām - viņu nespēja pretoties zeltam. Šoreiz gan tādā nozīmē, ka zelta putekļi, iekļuvuši viņu iekšienē, izved no ierindas to "elpošanas sistēmu". Tāpēc cilvēki ar tiem cīnījās, izmantojot gliterganus (glittergun) - fantastiskus ieročus, kas šauj ar zelta putekļiem.

Tajā pašā, jāsaka angļu specifiskā humora pilnajā [tā jau ir mana piebilde - ZG], seriālā ir arī daleki - mutējusi čūskveidīgo kaledu rase, kas pastāvīgi dzīvo tehnisku konusveidīgu tanku iekšienē. Šie tanki ir apbruņoti ar vareniem lielgabaliem, pārvietojas ar levitāciju, bet tikai pa gludu virsmu.

Kiberļaužu rašanās vēsture pilnīgi atbilst pagājušā gadsimta 60-to gadu zinātniski-fantastiskajai modei. To rase nāk no planētas Mondasas, desmitās Saules sistēmas planētas, kas atrodas starp Zemi un Marsu. Nezināmu iemeslu dēļ tā izgāja no orbītas un aizlidoja atklātā kosmosā. Mondasieši saprata, ka nekas labs viņiem nespīd, straujos tempos attīstīja savas tehnoloģijas un sūtīja kolonistus uz zvaigznēm.

Par viņu jauno māju kļūst planēta Kriona. Iznīcinājuši tās iezemiešus, mondasieši izvēlas borgu attīstības ceļu, sāk iedzīvināt sevī da²ādus vērtīgus mehānismus. Tomēr, atšķirībā no saviem "Zvaigžņu ceļa" dvīņiem, viņi nebūvē kubus - bet vienkārši pārvērš par kuģi pašu planētu Krionu. Lai pārdzīvotu ilgstošos pārlidojumus no vienas pasaules uz otru, planētas dzīlēs tiek izbūvētas miljoniem kriokameru, kurās kiberļaudis gulēja īpašā "biomehāniskajā" anabiozē.

Sailoni - citplanētiešu roboti no teleseriāla "Battlestar Galactica" (1979. -1980., 2003.-2005.). To nosaukums visdrīzāk cēlies no priedēkļa "cy" (cyborg) un grieķu sufiksa "lon" (struktūra, vienība).

Pēc seriāla vecās versijas, sailonus konstruēja kāda saprātīgu rāpuļu rase palīgu un kalpu lomai. Pēc kāda laika šie roboti, noslēguši savienību ar grāfu Iblisu (vārds kā musulmaņu Sātanam), iznīcina savus saimniekus un velta "dzīvi", lai iznīcinātu īsta genocīda veidā visas Visuma humanoīdu rases. Jaunā seriāla versija, kas nesen tika rādīta kanālā Sci-Fi, sailonus padara par kaujas robotiem, ko veidojuši cilvēki, un, kas sacēlušies pret viņiem.

Eksistē vairāki sailonu modeļi - no viltīgiem un ļaunprātīgiem līderiem līdz parastiem kareivjiem - centurioniem; no saprātīgiem transporta līdzekļiem līdz biomehānismiem, kas kopē cilvēku izskatu. Kaut arī sailoni ir kaujas mašīnas, tiem ir ļoti sare²ģīta psihe (da²i no tiem pat ir spējīgi izpaust emocijas). Tie ir organizēti sava veida pseidofeodālā iekārtā, to komandieri ir varaskāri un bieži karo savā starpā.

Nekroni - rase no galda stratēģiskās spēles "Warhammer 40000."Tie ir neizsakāmi veci, skeletveidīgi radījumi no metāla, kas guļ savas planētas stazis-kapos.

Agrāk nekroni, protams, bija dzīvi. Par šo laiku ir zināms visai maz. To rase saucās nekrontiri un dzīvoja uz planētas ar ļoti spožu sauli. Saules radiācijas dēļ nekrontiri reti nodzīvoja līdz lielam vecumam un mira ar vēzi. Tāpēc nekādus arhitektūras pieminekļus šī rase nav atstājusi, tā cēla tikai pagaidu būves.

Tad ieradušies k'tani - dievišķa rakstura enerģētiskas būtnes. Tie piedāvājuši nekrontiriem nemirstību, dodot metāliskus ķermeņus. Taču vienu tie nekrontiriem nepateica, dodot metāliskos ķermeņus, tie uzsūca viņu dvēseles, rezultātā nekrontiru rase pārvērtās par k'tanu paklausīgiem vergiem.

Spēlētāji bie²i salīdzina nekronus ar fantāzijas "dzīvajiem miroņiem", daļa patiesības šeit ir. šai rasei ir pašai sava "fiška", speciāls noteikums, kas saucas : "Mēs vēl atgriezīsimies!" ("We'll be back", saīsināti - WBB). Pateicoties tam, nekronus ir ļoti grūti nogalināt, pat nomiruši, tie var atgriezties no viņpasaules un atkal iesaistīties cīņā.

Pēc tam, kad nekroni parlidoja galaktiku, vācot dvēseles saviem dieviem, tajā pasaulē nepalika gandrīz nekā dzīva - un nekroni devās "ziemas guļā", lai gaidītu izdevīgu momentu.

Tāds radās pēc 41tūkstoāgades, kad Visumā atkal uzradās dzīvība. nekroni un to cietsirdīgie dievi atkal sāka mosties. Jaunā laika saprātīgās rases saskārās ar reāla genocīda perspektīvu - seno kareivju ieroči izrādījās tik efektīgi, ka viena nekronu vienība bez pūlēm varēja izlauzties cauri smago tanku kolonnai.

Replikātori - pazīstami no teleseriāla "Zvaig²ņu vārti SG-1." Tos radīja ginoīds Riiss - robots ar jaunas meitenes ķermeni, bet bērna saprātu. Replikātori bija tā rotaļlietas, līdz tam laikam kamēr neizkļuva no viņa kontroles.

Vārds "androīds" burtiski nozīmē, ne tikai cilvēkveidīgu robotu, bet tieši robotu ar vīrieša ķermeni (andr - vīrietis un eides - līdzīgs).

Ārzemēs eksistē termins "ginoīds"(gynoid, no gyne - sieviete). To pirmo reizi lietoja feministiski noskaņota rakstniece Gvineta D²onsa. Mūsu fantastikā šādu terminu parasti nelieto.

Replikātori ārēji atgādina da²ādu ģeometrisku formu bloku krāvumu. šie bloki ir nanomodulātori, kas spēj iedot replikātora ķermenim jebkuru formu. šo būtņu galvenais mērķis ir bezgalīga jaunu robotu veidošana, lai galu galā valdītu pār visu pasauli. Replikātori izdala īpašu skābi, kas šķīdina jebkurus materiālus. Viņi ļoti labprāt pēta svešas tehnoloģijas, piemērojot tās savām vajadzībām. Paši tie nav agresīvi, taču, ja viņiem uzbrūk, atmaksa ir nežēlīga.

Roboti ļoti strauji savairojās uz savas planētas un kļuva par īstu mēri asgardu rasei (bezbailīgajiem karotājiem, kas senos laikos bija ieradušies uz Zemes un iekļuvuši skandināvu mitoloģijā). Par laimi, cilvēki, kas apguva prasmi ceļot cauri Vārtiem, izstrādāja pienācīgus ieročus, lai cīnītos pret replikātoriem, un izglāba citādi varenos citplanētiešu "vikingus" no pilnīgas iznīcības.

Transformeri - pasaulslaveni roboti, kas tika radīti 1984. gadā, kā kompānijas Hasbro bērnu rotaļlietas, kas tapušas sadarbībā ar japāņu kompāniju Takara. Vēlāk šie roboti darbojas animācijas seriālos un par viņiem ir uzņemta arī pilnmetrāžas filma. Tie izskatās kā lieli, cilvēkveidīgi roboti, kas vajadzības gadījumā spēj pārveidoties visda²ādākajās lietās: automašīnā, lidmašīnā, dzīvniekos...

Eksistē divi transformeru veidi, kas karo viens ar otru - varonīgie autoboti (to vadonis ir Optimuss Praims) un nelietīgie deseptikoni ar savu līderi Megatronu. šī dubultā daba īpaši izceļ tos citu citplanētu roboti vidū, tie parasti ir viennozīmīgi naidīgi cilvēkiem.

Transformeru dzimtā planēta ir Kibertrons. Tās resursi ir izsmelti. Tā kā neviena no karojošajām pusēm nespēja gūt uzvaru, tad, lai izbēgtu no pata situācijas, autoboti uzbūvē kuģi "šķirsts" un dodas kosmosā meklēt jaunus enerģijas avotus. Deseptikoni iet pa pēdām.

"Šķirsts" cieš katastrofu un iekrīt aizvēsturiskās Zemes vulkāna krāterī. Pēc tūkstošiem gadu, 1984. gadā vulkāns atmostas. Izvirdums aktivizē kuģa remonta sistēmas un arī autoboti un deseptikoni ātri atjaunojas, lai turpinātu savu bezgalīgo karu.

***
Citplanētu robotu skaits ir ļoti liels. To ierobežo tikai - autoru fantāzija. [Varbūt kāds atceras jaukā krievu fantasta Kira Buličeva fantastiskos stāstus par Alisi no 100 gadus tālās nākotnes? Arī tur ir sastopami citplanētu roboti, piemēram, no planētas Žeļezjaka. Un kur tad vēl Stanislava Lema "Robotu pasakas"! - tulk. piez.] Jēdziens "robots"radās uz Zemes, ja tos automātiski pārnestu kosmosā, rastos virkne neatbildētu jautājumu par to, kas viņi ir, no kurienes nākuši, kas tos ir radījis?

Mūsu dienās eksistē tikai nedaudz šablonu, kas der mūsu mehāniskajiem "brāļiem". Laikam visraksturīgākais no tiem ir citplanētieši, kas laika gaitā tā sevi piebāzuši ar elektroniku, ka beigās paši kļuvuši par robotiem.

Fantastu centieni radīt citplanētiešu būtni, kas reizē būtu, gan dzīva, gan nedzīva, ir interesanti paši par sevi. Šeit tiek ekspluatēta visai jauna cilvēces fobija: ja sekojam medicīnas attīstībai, tad tiešām pēc gadiem 100 mēs diezgan droši varam pārvērsties par īstiem borgiem. Cilvēku bailes no savas identitātes zaudēšanas, ko fantasti ir izstūmuši kosmosā, rada biomehāniskus citplanētiešus - bezjūtīgus, vēsus aprēķinātājus, nežēlīgas būtnes, kas pie pirmās izdevības cenšas tikt vaļā no "novecojošs, neprogresīvās" cilvēces.

Mašīnu dumpis pret to radītājiem - citplanētiešiem - ir vēl viens populārs variants, savdabīgs klasisko zinātniskās fantastikas motīvu "dvīņu brālis". Visus pārējos citplanētu robotu veidus var uzskatīt par eksotiku, interesantu, kaut kur oriģinālu, taču, kā likums, neieguvušu lielu popularitāti.

Šeit var atcerēties Zondes Slilandro no datorspēles "Star Control 2". Gāzveidīgie radījumi no Betas Korvi sistēmas vienas planētas-mil²a bija palaiduši šos pašatjaunojošos robotus-izlūkus, lai nodibinātu draudzīgus sakarus ar citām pasaulēm, taču programmas kļūdas dēļ zondes sāk uzvesties neadekvāti. Satiekot kādu kosmosā, tās vispirms piedāvā sadarbību un, kad saņem to, tad pārslēdzas uz "derīgo resursu iegūšanas režīmu", kas faktiski nozīmē cenšanos saskaldīt jūs atomos.

Interesanta citplanētu robotu koncepcija ir Jena Benksa garstāstā "Ekscesija" ("Excession", 1996.). Seriāla "Lexx" cienītāji noteikti atceras mantrīda dronus - tie tāpat kā Benksa roboti cenšas pārvērst visa Visuma matēriju par savām kopijām. Alisters Reinolds savā "Kosmosa apokalipsē" ("Revelation Space") parāda saprātīgus robotus, kas cenšas novērst kosmisko tehnoloģiju attīstību pie dzīvām būtnēm. Citiem vārdiem sakot, skatoties uz diezgan vienveidīgo kosmisko citplanētu robotu pūli, mēs jūtam, ka šī tēma vēl nebūt nav izsmelta. Kas zina, varbūt ka nākošo vārdu teiks, nevis rakstnieki-fantasti, bet gan zinātnieki?