Kājām gaisā.

No izdevuma "Taini XX veka", 2016. gada 46. numura, Irinas Šlionskas raksta fragments.

Kāda mūsu planēta bija pašā sākumā? Kā uz tās parādījās dzīvība? Līdz nesenam laika zinātnieki par stabilu uzskatīja "laika pārbaudi izturējušas" teorijas par to, kā tad uz Zemes radās dzīvie organismi. Taču pēdējā laikā ir radušās jaunas hipotēzes, kas visu apgriež kājām gaisā.

Vai ledaina lode?

Tiek uzskatīts, ka agrīnā Zeme bija sakarsēta: konkrēti, ūdens temperatūra okeānos sasniedza 85 grādus. Taču, analizējot Dienvidāfrikas iežus, kas veidojās Arheja periodā pirms 3,5 miljoniem gadu, izrādījās, ka attālajā periodā mūsu planētu, tieši otrādi, varēja klāt ledus, pateicoties kam arī radās dzīvība.

Martens de Vits no Nelsona Mandelas Universitātes Portelizabetes pilsētā (Dienvidāfrikā) un viņa kolēģi pētīja Grinstouna Joslas iežus, kas bija veidojušies 20 līdz 30 platuma grādos. Skābekļa izotopu balanss šo iežu iekšienē parādīja, ka iežu veidošanās laikā okeānus klāja ledus. Tas ir pretrunā ar iepriekšējiem pētījumiem, pēc kuriem Arheja periodā temperatūra ir bijusi daudz augstāka. Zinātnieki nosprieda, ka iepriekšējiem pētniekiem rokās bija nonākuši citi ieži, tie bijuši pakļauti hidrotermālo ūdeņu iespaidam (zināms, ka okeānu dibenā izverd karstie avoti).

De Vits un viņa kolēģis Garalds Fērns un Bergenas Universitātes (Norvēģijā) savukārt, pētījumiem izmantoja okeāna nogulumiežus, ko hidrotermālie avoti nebija pārveidojuši. Viņiem izdevās pierādīt, ka ieži satur ģipsi, kas iespējams tikai dziļos ūdeņos - tur, kur ir auksts ūdens.

Lai nekļūdītos ar secinājumiem, eksperti izpētīja arī jaunākus iežus, kas veidojušies mazākā okeāna dziļumā un virs jūras līmeņa. Tajos atrada sīkus, lentveida alevrolītus (cietus kalnu nosēdumiežus), ar dažiem oļu ieslēgumiem. Pēc speciālistu domām tas atgādina gultņu nosēdumus, kas veidojas, kā likums, seklos okeāna ūdeņos, ko klāj ledus.

Vēl viens "neapgāžams" pierādījums "ledus" hipotēzei. Pagājušā gada jūlijā ģeologu komanda, ko vadīja Pols Hofmans, pētīja akmens iežus Namības tuksneša teritorijā, kas tika atrasti pagājušā gadsimta 90. gados. Kādreiz tie atradās nevis karstā smilšu tuksnesī, bet okeāna dibenā.

Izrādījās, ka akmeņi pēc sastāva ir līdzīgi tiem, kas veidojušies Ziemeļu Ledus okeāna dibenā. Tātad ledus laikmets ir bijis pietiekami liels un skāris praktiski visus planētas rajonus.

Dzīvība uz Zemes ir parādījusies uzreiz!

Visai ilgi uzskatīja, ka jaunā Zeme bija neauglīgs tuksnesis, kur dzīvībai nebija vietas. Tikai apmēram pirms 3,8 miljardiem gadu apstākļi kļuva labvēlīgāki, lai rastos dzīvi organismi. Taču pēdējie Kalifornijas Universitātes (UCLA, Losandželosa) ģeoķīmiķu pētījumi rāda, ka dzīvība uz mūsu planētas eksistēja vēl pirms tam, kad Saules sistēmā sāka ciest no iekšējo asteroīdu bombardēšanas, par ko šodien liecina gigantiski, 3,9 miljardus gadu veci krāteri.

UCLA komanda atradusi liecības par to, ka vismaz 4,1 miljardu gadu senā vēsturē dzīvība uz Zemes ir bijusi.

Pētnieki izpētīja vairāk nekā 10 cirkona paraugu, kas veidojās izkusušos vulkāniskos iežos Rietumaustrālijas teritorijā planētas veidošanās sākumā. Šajos iežos oglekļa-12 un oglekļa-13 proporcijas liecina par to, ka tajos laikos ir bijusi fotosintezējoša dzīvība. Izdalījuši 656 paraugus ar tumšiem plankumiņiem, zinātnieki 79 no tiem pakļāva Raman-spektroskopijai - tā ir metode, ar kuru var ieraudzīt seno mikroorganismu molekulāro un ķīmisko struktūru trīsdimensiju modelī. Izrādījās, ka vienā no paraugiem divās vietās ir grafīta - tīra oglekļa - iestarpinājumi. Paraugā esošā urāna attiecība pret svinu palīdzēja noskaidrot tā vecumu - 4,1 miljards gadu. Taču grafīts var būt pat vecāks par citām sastāvdaļām.

Pēc zinātnieku domām dzīvība uz Zemes varēja eksistēt visur, nevajag daudz laika, lai tā rastos. Pēc visa spriežot, vienkāršākie organismi parādījās uz Zemes gandrīz uzreiz, kad tā izveidojās, taču bija vajadzīgi miljoniem gadu, lai tā izstrādātu spēju veikt fotosintēzi, pateicoties tai, tie spēja tiešā veidā izmantot Saules enerģiju. Tas veicināja atmosfēras piepildīšanos ar skābekli (tas notika apmēram pirms 2,5 miljardiem gadu) un sāka veidoties ozona slānis, kas uztvēra nāvējošo, ultraviolēto starojumu.

Tālāk sīko šūnu simbiozes procesi ar lielākām šūnām aizveda pie sarežģītāku dzīvo šūnu - eikariotu - rašanos. Apmēram pirms 2,1 miljardam gadu radās daudzšūnu organismi. Aktīvi veidojās adaptācijas process ar apkārtējo vidi. Apmēram pirms 1200 miljoniem gadu uz Zemes radās pirmās aļģes, bet pirms 450 miljoniem gadu - augstākie augi. Pirmo dzīvnieku-bezmugurkalnieku rašanās notika Ediakara periodā (635-541 miljons gadu pirms mūsu ēras), bet pirmie mugurkaulnieki radās Kembrija "sprādzienā" (apmēram pirms 540 miljoniem gadu). Pēc tam dzīvība nepārtraukti evolucionēja, neskatoties uz vairākiem masu izmiršanas gadījumiem, sakarā ar dažādām kataklizmām, kas satricināja planētu.