Ir mums tāda fantaste. Dālija Truskinovska.

Dālija ir dzimusi Rīgā, 1951. gada 13. maijā.

Dālija Meierovna Truskinovska ir rakstniece, žurnāliste, tulkotāja. Viņas darbi publicēti arī ar pseidonīmiem: Marianna Vintere, Dana Vitte, Darja Pļeščejeva, Irina Juškova.

Dzimusi un dzīvo Rīgā. Jau agrā bērnībā parāda slieksmi uz humanitārām zinātnēm, sešu gadu vecumā izlasījusi I. A. Krilova "Garu pastu", kas stimulē topošajai rakstniecei interesi uz XVIII gadsimtu. 12 gadu vecumā viņa jau bija izlasījusi visas Viljama Šekspīra un Lope de Vegas lugas un Servantesa romānu - vārdu sakot, visus šo autoru daiļdarbus, kas tika pārtulkoti krieviski. Beigusi tolaik P. Stučkas vārdā nosaukto Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti.

Pirmās publikācijas parādās jau studiju gados. Pēc augstskolas beigšanas nodarbojas ar žurnālistiku, kas kļūst par viņas pamatprofesiju. Pirmā lielākā prozas publikācija - vēsturisks piedzīvojumu garstāsts "Dzintara smarža" dienas gaismu ierauga 1981. gadā. Pēc tam seko citas grāmatas, kas vienmēr gūst ievērību: "Kaila sieviete platmalē", "Mirsti pusnaktī", "Taisnīgums dēmons", "Pērtiķa medības", "Karaliskās asinis". Šodien Dālija Truskinovska ir apmēram desmit grāmatu un daudzu publikāciju autore. Odesas kinostudijā ir ekranizēts viņas garstāsts "Kaila sieviete platmalē". Viņas darbi izdoti arī latviešu valodā. Krievu valodā Dālija Truskinovska sarakstījusi grāmatas visdažādākajos žanros – no fantastiskiem romāniem līdz vēsturiskiem detektīviem. Viņa ir autore grāmatām sociālās fantastikas un fantāzijas žanros. D. Truskinovska raksta arī noveles un stāstus dāmu žurnāliem, balādes un dziesmas, lugas.

http://www.russkije.lv/lv/lib/read/d-truskiniovskaya.html

Dālija ir kaut kur līdzīga savu garstāstu varoņiem. Viena no tām, kuras spēj pasargāt sevi: ar zirgiem viņa jāj ne sliktāk par Čingačguku, ir nodarbojusies ar bodibildingu, aizraujas ar kun-fu.

Lielā mērā visi viņas darbi ir par mīlestību. Par to, ka mīlestība ir atmiņas vērta un atmiņa ir mīlestības vērta - garstāsts "Mūks un kaķis"; par to, ka Pasaka un Mīlestība necieš nodevību - "Dverinda"; par vispārēju vienlīdzību ("Karaliskās asinis") un emancipāciju (Lis-A-Garda") - pirmajiem mīlestības ienaidniekiem.

Dālijas prozā jūtama XVIII gadsimta karnevālu, maskubaļļu literatūras tradīcija. Viņas proza ir ironiska (ironija bieži pāriet sarkasmā), daudzslāņaina. Rakstniece spēlējas ar savu lasītāju: "Uzmini, ko es īstenībā gribēju pateikt". Viņas garstāsti un romāni ir populāri visdažādākajās rakstnieku aprindās, pat ar pretēju gaumi apveltītās.

https://fantlab.ru/autor464

1990. gada žurnāla "Tehnika - molodeži" 6. numurā ir publicēts viņas stāsts "Dverinda". 

Autores blogs http://-runcis.livejournal.com/