Ilūzijas, kas tur cilvēci Matricē.

lifter.com.ua 2015. gada 9. jūlijā.

„Ilūzija pat dzīvi cietumā var padarīt par komfortablu”. (© Nelsons Mandela)

Filozofs un psihiatrs Zigmunds Freids tā spriež par cilvēces stāvokli un par to, kā mums visiem izkļūt no Matrices.

„Ja triku meistars jeb „mags” vēlas jūs piemānīt, tad sākumā viņš izveido ilūziju, lai novērstu jūsu uzmanību no realitātes. Kamēr auditorija sajūsmā skatās uz neko nenozīmējošiem trikiem, iluzionists iegūst iespēju to piemānīt.

Taču reizēm muļķim ir tik smagi atzīt piemānīšanas faktu, ka viņš var gadiem turpināt ticēt tam, kas neeksistē”.

Mēs dzīvojam ilūziju pasaulē. Daudzas no problēmām, kas aizņem mūsu smadzenes un kalendāru, eksistē tikai tāpēc, ka mums tās kāds ir uzspiedis. Velns viņu zina, vai tas ir noticis nejauši vai nē, taču visi mēs (vai gandrīz visi) esam kļuvuši par autoritāri-korporatīvas, pašreiz dominējošas patērētāju kultūras upuriem.

Psihopāti mums ir atņēmuši realitātes sajūtu. Bet sociālie tīkli palīdz viņiem savas idejas nest plašām iedzīvotāju masām bez starpniekiem MIL personā. Galvenais kaitējums ir tajā, ka ar to viņi ir devuši absolūtu, satriecošu triecienu pa mūsu pārliecību sev un rītdienai.

Revolucionārais ielu mākslinieks Banksy kādreiz ir sacījis: „Cilvēki dzer intelektuālas čuras katru dienu. Tā pārvērš viņu dzīves izsmēķos. Tā spiež jūs noticēt tam, ka jūs neesat pietiekoši seksuāli. Vai tam, ka viss pats jautrākais notiek citā vietā. Televīzija jau ir padarījusi jūsu draudzeni neadekvātu. Viņiem ir pieeja visām modernākajām tehnoloģijām. Viņi biedē jūs. Viņi ir reklāmdevēji, viņi smejas par jums”.

Taču reklāma ir tikai aisberga virsotne. Ja jūs skatīsieties tālāk, tad ieraudzīsiet, ka visa mūsu dzīves organizācija ir veidota, kā dzīšanās pakaļ ilūzijām un idejai par masveida paklausību citiem cilvēkiem, idejām un institūtiem. Mēs atrodamies verdzībā – šī vārda pilnā nozīmē. Mēs atrodamies patēriņa gūstā un zem totālas kontroles. VIŅI ielaužas mūsu smadzenēs no paša sākuma un pārprogrammē tās uz paklausību.

Te būs sešas vislielākās ilūzijas, kurām būtu jāsaka ardievas, ja jūs gribat kļūt brīvs – ne tikai ārēji, bet arī iekšēji.

1. Tiesību, kārtības un varas ilūzija.

Daudziem no mums sekošana likuma burtam ir morāls pienākums. Tašu korupcija un politiskie skandāli pierāda, ka likums ir – visai lokama lieta. Īpaši tiem, kam ir muskuļi, lai to saliektu.

Policijas cietsirdība un noziegumi, ko tā izdara, nav tikai Ukrainas vai Krievijas realitāte, tas notiek ASV un daudzās Eiropas valstīs. Tiesas vienmēr nostājas bagāto pusē. Tagad mēs pat nevaram aizsargāties no tā, ka valsts acs ielaužas mūsu personīgajā dzīvē.

Visa šo dažādu valstu valdību amoralitāte tādā vai citādā veidā ved pie slepkavībām un veselu tautu un kultūru iznīcināšanas. Sociālā kārtība ir ilūzija. Tā eksistē tikai tāpēc, ka jūs, likuma paklausīgie pilsoņi, esat paklausīgi un visam piekrītat.

Kas ir valsts? Tā ir personu grupa, kas spiež citus pakļauties sev, draudot ar vardarbību. Valsts ir banda, kas monopolizējusi sev tiesības uz vardarbību. Vēsture mūs māca atkal un atkal: valsts institūti ir vajadzīgi tikai tāpēc, lai apspiestu, kontrolētu un aplaupītu citus cilvēkus. Katra tā sauktā vara obligāti izrādās melīga, liekulīga un netaisnīga.

Nav nekādu tiesību, nekādas kārtības un nekādas taisnās tiesas. Tas viss ir vienīgi krāšņi varas atribūti, kas nepieciešami, lai slēptu patiesību. Patiesību par to, ka pasaules kārtība turas uz kontroli pār citiem cilvēkiem un cīņas ar tiem, kuri nav ar mieru.

2. Labklājības un laimes ilūzija.

Katrs no mums patlaban lieto tādu dārgu rotu un spēļmantiņu daudzumu, ka par to skaudība rastos katram XIX gadsimta monarham. Uzplaukuma ilūzijas uzturēšanai ir izšķiroša loma, lai visa pasaules finanšu sistēma paliktu stabila.

Taču velti jūs aizmirstat par to, ka patēriņa pamatā vienmēr ir mānīšanās, kredīti un parādi. Banku sistēma jau sākumā tika izdomāta tam, lai bagātie kļūtu vēl bagātāki uz nabago rēķina, kuriem bija pārliecība, ka arī viņiem ir kaut kādas vērtības.

Taču īstu uzplaukumu jums var dot tikai daba, veselība, mīlestība un attiecības ar tuviem cilvēkiem. Neidentificējiet sevi ar tiem materiālajiem labumiem, kas jums pieder. Tā jūs tikai attālinieties no laimes, nevis tuvojoties tai!

3. Izvēles brīvības ilūzija.

Mums liekas, ka mums visiem ir izvēle kā dzīvot. Taču patiesībā mums piedāvā tikai ierobežotus izvēles variantus, un visi tie ir – slikti. Lai kādu lēmumu par savu dzīvi jūs arī nepieņemtu, jūs vienmēr būsiet savas valsts tiesību un nodokļu sistēmas gūstā. Un šīs sistēmas tā turpinās aizsargāt ar monopoltiesībām uz vardarbību.

Paskatieties uz viltoto mūsdienu demokrātijas institūtu. Jūs sapratīsiet, ka rezultāts vēlēšanās ir atkarīgs tikai no tā, kāds politisks spēks sekmīgāk aizmālēs jums acis. Izvēles brīvības ilūzija ir varens apspiedējs, tāpēc ka muļķi ir vergi, kuri domā, ka ir brīvi. Nedzīvojiet ilūzijās: jūs tik un tā tur pie pavadas.

4. Patiesības ilūzija.

Patiesība ir jutekliska tēma mūsu kultūrā. Mēs it kā esam ieprogrammēti, lai nemitīgi meklētu patiesību. Jebkuras sabiedrības viena daļa valstī, nedomājot tic visam, ko viņai paziņo no televizora, cita – netic vispār nekam no tā, ko runā žurnālisti. Abas galējības ir – neiedomājama muļķība.

Ja jūs gribat uzturēt mieru un brīvību savā dvēselē, mācieties domāt patstāvīgi. Atcerieties, ka jebkurai patiesībai vienmēr ir divas puses. Pat ja tās kāds slēpj.

5. Laika ilūzija.

Viņi runā, ka laiks ir nauda, taču tie ir meli. Laiks arī ir jūsu dzīve. Pārstājiet domāt vienīgi piecu sajūtu kategorijās un saskaņā ar grafiku un kalendāru.

Mēs pastāvam uz to, ka gars ir mūžīgs un katra cilvēka dvēsele ir daļa no šīs mūžības. Galvenais apmāns: viņi visu laiku cenšas pārliecināt mūs, ka dotajam mirklim nav nekādas nozīmes. It kā mums visu laiku ir jāanalizē sava pagātne un jācer uz labāko nākotnē. Tā vietā mēs, brīvi cilvēki, liekam priekšā jums koncentrēties uz to, kas notiek tieši te un tagad.

Ja jūs esat koncentrējies nevis uz to, kas notiek tagad, bet uz to, kas var notikt (vai nenotikt) nākotnē, tad jūs esat – viegls medījums reklāmdevējiem, varai un citiem suteneriem, kuri aizmiglo jūsu apziņu ar visādām bailēm.

Mēs esam laimīgi, kad dzīve nesit mūs pa galvu, kad spontānums un gadījums mums ir interesantāks par grandioziem plāniem, kad jūsu tagad ir svarīgāka par jūsu rītu.

Ja laiks – tā ir nauda, tad dzīvi varētu mērīt dolāros. Ja dolāri jums ir mazāk vērti par dzīvi, tad tiem ir jābūt arī mazāk vērtiem kā laikam, no kā dzīve sastāv.

6. Sadalījuma ilūzija.

Masu vadīšanas stratēģijā nav nekā efektīvāka par „Skaldi un valdi” taktiku. Šo principu vienmēr lieto, lai nodibinātu autoritāru varu, vai arī tādēļ, lai attaisnotu militāru iebrukumu otrā valstī. Šī sadalīšanas ilūzija patiešām strādā.

Mēs esam ieprogrammēti ticēt, ka mēs kā atsevišķa personība nemitīgi atrodamies konkurencē ar tiem, kuri ir pret mums. Mēs neuzticamies pat saviem kaimiņiem un radiniekiem! Taču visi cilvēki uz Zemes ir, nevis konkurenti viens otram, bet gan partneri. No tā, cik efektīga būs šī partnerība, ir atkarīgs tas, kādā pasaulē mēs dzīvosim, kādas gāzes elposim un vai dzersim tīru ūdeni.

Mēs esam globāla sabiedrība, bet valstu robežas – tā ir tikai ilūzija, kas eksistēs tik ilgi, kamēr mēs tai ticēsim.

Daži uzskata, ka sadalījuma ilūzija (piemēram, nacionalitāšu ideja) mierina mūs, dod iespēju pašidentificēties. Taču tā arī dara visu, lai mūs paverdzinātu un izolētu.

Mēs gribam, lai jūs pārstātu akli ticēt matrices mahinācijām. Lai jūs nemitīgi cīnieties par savu tiesību un iespēju paplašināšanu. Ja viņi prasa no jums padevību un paklausību, atcerieties: jums tikai ir izdevīgi „pārdota” likumības un „saprātīguma” ideja. Viņi nevar pārdot mums to, ko mums nevajag.

P.S. Atcerieties, tikai izmainot savu apziņu, mēs kopā mainām pasauli! © econet