Ieroči, mikrobi un tērauds

Viens no fantastikas mērķiem, ja runājam par zinātnisko fantastiku, ir iedomāties, kāda var kļūt pasaule nākotnē vai arī iedomāties, kādai tai nevajadzētu kļūt.

Laikam jau to vislabāk izdarīt, ja zini, kāpēc reālā pasaule ir tāda, kāda tā ir. Kaut vai, piemēram, kāpēc eiropiešu civilizācija veic zinātniski tehnisko revolūciju, kamēr dienvidos tautas dzīvo Viduslaikos, bet Austrālijas aborigēni pat vēl senākos laikos – pirmatnējā kopienā. Vismaz pirms pasaules globalizācijas tā bija. Nekļūsim rasisti, bet mēģināsim saprast kāpēc tas ir tā. Un šeit nav jāsāk no nulles. 1972. gadā amerikāņu ornitologs, fiziologs un ģeogrāfs Džareds Daimonds pēta putnus tālajā Jaungvinejas salā, kas tolaik tikai iet uz neatkarību. Viņa draugs un sarunu biedrs ir vietējais politiķis Jali. Saruna neviļus pārsviežas uz to, kāda ir pasaule, Jali visu mūžu ir nodzīvojis Jaungvinejā un grib zināt, kāda ir pasaule. Vēl pirms 200 gadiem papuasi dzīvoja akmens laikmetā, vārda vistiešākā nozīmē, jo metālapstrādi nepazina, lietoja akmens darba rīkus. Ar modernām lietām viņus iepazīstināja baltie un tās ieguva kopējo nosaukumu “kargo”, izveidojās pat īsts kargo kults, kura piekritēji gaidīja katru balto cilvēku atnākšanu kā dievu parādīšanos ar dāvanām. Un tad vietējais politiķis uzdod amerikānim jautājumu, kas liek aizdomāties: “Kāpēc jums ir tik daudz kargo, bet mums tik maz?”

Cits cilvēks būtu paraustījis plecus un aizmirsis to, taču Daimonds ir zinātnieks. 25 gadus viņš vāc faktus, domā, spriež un... saraksta par to grāmatu “Ieroči, mikrobi un tērauds. Cilvēku sabiedrību liktenis”. Grāmata iegūst Pulicera prēmiju...

Apmēram 11 000 gadu pirms Kristus cilvēce visā pasaulē atrodas uz viena attīstības līmeņa. Ap 1500. gadu Austrālijas aborigēni joprojām ir mednieki-vācēji, lielākajā Eirāzijas daļā, daudzos Amerikas un Āfrikas reģionos attīstās agrārā saimniecība, lauksaimniecība, metalurģija un sarežģīta valsts sistēma. Taču Eirāzijā tas notiek daudz ātrāk, nekā citur, pat vairāk par 4000 gadiem ātrāk. Autors pārfrāzē jaungvinejieša jautājumu: “Kāpēc cilvēces attīstība dažādos kontinentos notiek ar dažādu ātrumu?”

Jāsaka, ka atbildes uz šo jautājumu cilvēki ir meklējuši jau sen.

Viena no pagātnes populārākajām atbildēm bija tāda, ka dažādas tautas atšķiras viena no otras bioloģiskā līmenī. Rodoties darvinismam, tas pat tiek izskaidrots ar evolūciju. Vēlāk tam jau meklē ģenētisku izskaidrojumu. Un tad jau veidojas rasistiski uzskati. Lai gan reālu apstiprinājumu šai teorijai nav. Intelektuālas atšķirības starp cilvēkiem, kuru sabiedrības atšķiras ar tehnoloģijām, nav. Mūsdienu akmens laikmeta cilvēki daudzos gadījumos ir pat saprātīgāki, nekā industriālā laikmeta cilvēki. “Baltie” cilvēki neizdzīvos džungļos, bet “melnie” mierīgi apgūst modernās tehnoloģijas, ja viņiem dod šo iespēju. Visi pētījumi, lai noskaidrotu dažādu tautu vidējās gara spējas un atšķirības kļūst subjektīvi, jo cilvēka attīstību nosaka vide, kurā viņš aug, nevis otrādi. Piemēram, vide kurā aug jaunzēlandieši ir naidīgāka cilvēkam, nekā tā, kurā aug parasts eiropietis, tāpēc nav brīnums, ka tas jaungvinejietis, kas izdzīvos, būs saprātīgāks par vidusmēra eiropieti. Īpaši, ja eiropieši vai amerikāņi ļoti lielu savu dzīves daļu pavada pasīvās izklaidēs (TV, kino utt.), jaungvinejietim priekš tām nav laika. `

Tātad – vainīga ir vide? Mēs nonākam pie otras ļoti populāras teorijas par to, tieši ziemeļu klimats ir tas, kas nosaka balto cilvēku pārākumu tehnoloģijās. Skaidrs, ka šīs teorijas ir populāras Ziemeļeiropā. Taču, vai tā ir? Ja apskatām cilvēces vēsturi, mēs redzam, ka tieši dienvidos ir radušās pirmās lielās, attīstītās civilizācijas. Senā Ēģipte, Divupe, Indija, Ķīna, pat Amerikā senās civilizācijas attīstījās dienvidos: maiji, inki, acteki... Eiropieši caur Seno Grieķiju un Romu saņēma šo mantojumu un tikai tad sāka savu attīstību.

Mēs nonākam pie trešā populārās teorijas: civilizācijas uzplaukumu veicina tas, ka tā atrodas lielu upju ielejās. Tigra un Eifrata Divupē, Nīla Ēģiptē. Inda Indostānā, Huanhe un Janczi Ķīnā. Acīmredzot ūdens resursu sadale rada centralizētas varas nepieciešamību un rodas spēcīgas valstis.

Tomēr, cītīgi arheoloģiski pētījumi nedod pierādījumus šai teorijai. Piemēram, Nīlas ieleja vēl trīs tūkstošus gadu ir nomale, kamēr arābu pasaules līdzenumos un kalnainajos reģionos plaukst lauksaimniecība. Savienoto Valstu lielo upju ielejās uzplaukst irigācijas zemkopība tikai pēc tam, kad daudzi kultūras elementi tiek importēti no Meksikas. Austrālijas lielāko upju ielejās vispār nekas nenotiek un aborigēni iztiek bez zemkopības.

Atliek tikai sekundārs izskaidrojums. Eiropiešu civilizācija pasaulē ieguva pārsvaru tāpēc, ka viņiem pirmajiem parādījās šaujamieroči, infekcijas slimības, tērauda darba rīki un rūpnieciskās izgatavošanas preces. Viņu ar visu to apturēja citu pasaules civilizāciju attīstību. Tas izskaidro situāciju Jaunajā pasaulē. Taču ar Āfriku ir savādāk. Tas jau ir fakts, ka Āfrika ir cilvēces pirmdzimtene, kāpēc tad tieši šeit neuzplaukst civilizācija?

Ir vēl arī tīri ģeogrāfisks izskaidrojums: Eirāzija ir izstiepusies austrumu-rietumu virzienā, visi pārējie kontinenti – vairāk vai mazāk ziemeļu-dienvidu virzienā. Šeit pārāk maz ir teritoriju ar vienādiem dzīves apstākļiem. Civilizācijām nav iespēju “izplesties”.

Kā redzams, vienotu viedokļu nav un acīmredzama, vienota izskaidrojuma arī nav. Taču savā grāmatā Džareds Daimonds cenšas rast atbildi uz seno jautājumu.

Ja vēlaties labāk saprast pasauli, kurā dzīvojat, izlasiet šo grāmatu!

Oriģinālā – Jared Diamond. Guns, Germs, and Steel. The Fates of Human Societies.

2009. gadā grāmata ir iznākusi arī krievu valodā, izdevniecībā ACT, fonda “Dinastija” ietvaros. Fonda mērķis ir attīstīt fundamentālās zinātnes un izglītību Krievijā. Der pamācīties...

Saites:

http://en.wikipedia.org/wiki/Guns,_Germs,_and_Steel

http://dannyreviews.com/h/Guns_Germs_Steel.html