Halifāts sākas ar Āfriku..._1

Žurnālista Pjotra Ļukimsona (Izraēla) raksts no izdevuma "Sekretnije materiali XX veka" 2015. gada 23. numura. Nobeigums. Iepriekšējo lasiet šeit.

Tādā veidā, daudz-maz normālu dzīvi valstī dzīvo tikai augstākie valsts ierēdņi, tie, kuri tādā vai citādā veidā ir saistīti ar naftas industriju, kā arī inteliģences pārstāvji, kuri apkalpo viņu kultūras un cita veida vajadzības. Viņi sūta savus bērnus uz labi apsargātām privātskolām, dzīvo mūsdienīgās, komfortablās mājās, var atļauties sev atpūtu ārzemēs...

Pārējie iedzīvotāji tikai nemitīgi cīnās par izdzīvošanu. Tā kā valdība nerūpējas par mūsdienīgas infrastruktūras radīšanu, vairums nigēriešu, lai apgādātu sevi ar ūdeni, ir spiesti rakt savos pagalmos akas. Kaut arī oficiāli valstī eksistē valsts medicīna, neviens ārsts nepakustinās ne pirkstu, kamēr nebūs saņēmis no pacienta attiecīgu atalgojumu. Sīkie ierēdņi atklāti izspiež kukuli par katru izziņu, tāpēc ka viņu algas ir ārkārtīgi mazas. Uz visiem valsts ceļiem atrodas policijas posteņi, kas arī prasa samaksu no katras garāmbraucošā vadītāja...

Šādā situācijā tādas organizācijas kā „Boko haram” rašanās bija pilnīgi likumsakarīga. Tā bija neizbēgama.

„Boko haram” radās ne jau tāpēc, ka fanātiķu grupas vēlējās griezt galvas „gjauriem” [gjaurs – turku lamu vārds, ar ko apzīmē citticībniekus – t.p.], bet no pilnīgi saprotama sašutuma par korupciju un iedzīvotāju šausmīgo nabadzību vienā no pašām bagātākajām planētas valstīm. 1970. gados Maiduguri pilsētā nodibinājās sekta „Izla”, tās dibinātāji uzstājās ar asu valsts valdošo aprindu kritiku. Izbeigt korupciju un nostiprināt valstī sociālā taisnīguma principu, pēc viņu domām varēja tikai, atgriežot Nigēriju uz „tīra islāma” ceļu, ar uzticību šariāta likumiem, atgriežoties svētlaimīgajos pravieša Muhameda un pirmo kalifu laikos.

Tādā veidā pēc būtības „Izla” no paša sākuma bija fundamentālistiska, salafītu kustība, kas dibināta sekojot tādiem pašiem principiem, kas vēlāk iemiesojās „Al-Kaidā” un ISIL. [Salafīti – musulmaņi, kas vēlas attīrīt islāmu no visiem uzslāņojumiem – t.p.]

2002. gadā jaunais, harizmātiskais „Izlas” imams Muhameds Jusufs paziņoja, ka ir nolēmis izstāties no „Izlas”, un radīs uz tās bāzes jaunu kustību. Savos sprediķos Jusufs nosodīja demokrātiju, progresu un zinātni, uzstājot, ka no šādām „rietumu civilizācijas radītām lietām” nevis vienkārši ir jāatsakās – ar tām ir jācīnās bez jebkādas žēlastības, iznīcinot tās pašā saknē.

Nosaukumu „Boko haram” jaunajai kustībai deva žurnālisti, un tulkojumā tas nozīmē „Rietumu izglītība ir aizliegta”. Neskatoties uz to, ka Jusufs savus sprediķus runāja arābu valodā, ko Nigērijā saprot tikai nedaudzi, viņa fanātisko piekritēju skaits nemitīgi auga. Gatavojoties nākamajām kaujām, kustības aktīvisti krāja ieročus un trenējās pagrīdes mācību nometnēs.

Pagrieziena punkts „Boko haram” vēsturē un mūsdienu Nigērijā kopumā bija 2009. gada jūlija notikumi. Viss sākās ar to, ka kustības aktīvistu grupa uz motocikliem sekoja bēru procesijai, kas virzījās pa Maiduguri ielām.

Policisti piegāja pie motociklistiem un pavēlēja viņiem noņemt ķiveres, taču tie kategoriski atteicās, sakot, ka islāms aizliedz vīrietim atrasties uz ielas bez galvas segas. Vārds pa vārdam un islāmistiem ar policistiem iesākās kautiņš, bet pēc tam likumsargi atklāja uguni, rezultātā uz ielas palika 17 līķi.

Muhameds Jusufs tūlīt pat pieprasīja varas iestādēm veikt taisnīgu izmeklēšanu, sodīt vainīgos un atvainoties bojā gājušo ģimenēm. Kad atbilde uz viņa sacīto nesekoja, pilsētā sākās masu nemieri, lai tos apspiestu, policija nogalināja vairāk nekā 1000 cilvēku. Muhamedu Jusufu arestēja, un kara tribunāls piesprieda viņam nāves sodu.

Taču Muhameda Jusufa vietu tūlīt ieņēma Abubakars Šakau, ko visas pasaules specdienesti sauc par „pašu bīstamāko Āfrikas teroristu”. Šakau dod pavēli organizācijas locekļiem izklīst pa ciematiem un gaidīt stundu, kad pēc viņa pavēles viņi sāks izrēķināties ar armiju un policiju.

Vienlaikus viņš uzsāka „Boko haram” reorganizāciju. Kā piemēru izvēloties Nigērijas musulmaņu līderi XIX gadsimtā Otomanu Danu, kurš pacēla džihada karogu pret valsts ziemeļos dzīvojošām pagānu ciltīm. Dans gāja no ciema uz ciemu, katrā veidojot savu militāro vienību, kas varēja darboties gan patstāvīgi, gan armijas sastāvā. Pēc tam Otomans Dans pasludināja sevi par kalifu un paziņoja, ka pagāni neesot cilvēki, tāpēc uz viņiem neattiecas baušļi, kas attiecas uz cilvēkiem.

Abubakars Šakau arī paziņoja par savu mērķi kalifāta radīšanu, taču piebilda, ka mūsu dienās pagāniem, kurus neuzskata par cilvēkiem, un kurus bez žēlastības ir jāiznīcina, jāpieskaita arī ne vien atklātus elka dievu pielūdzējus, bet arī kristiešus un... musulmaņus, kuri ne visai uzcītīgi seko islāma likumiem.

Izejot no šīs tēzes programmā, kļūst saprotamas visas pārējās „Boko haram” darbības. Šīs organizācijas kaujinieki ar vienādu sparu uzbruka Nigērijas armijas kazarmām un policijas iecirkņiem, izkāva visas kristiešu baznīcu draudzes, dievlūdzējus mošejās lūgšanu laikā un tad sāka uzbrukt veselām pilsētām un ciematiem. Nigērijas armija atbildēja ar ne mazāku cietsirdību, iznīcinot ciematos visus tos, kuri tika turēti aizdomās kā „Boko haram” piekritēji, metot tos kopējos brāļu kapos. Rezultātā, tas tikai krasi palielināja teroristu atbalstītāju skaitu Nigērijā.

Tikai pēc oficiālajiem ANO datiem masveida slepkavību rezultātā gan vienā, gan otrā pusē bojā aizgāja ne mazāk par 10 000 cilvēkiem. Ne mazāk par 650 000 cilvēkiem devās bēgļu gaitās – daļa aiz bailēm no „Boko haram”, daļa aiz bailēm no armijas represijām. Pēdējo piecu gadu laikā valstī ir tikušas iznīcinātas vismaz 50 baznīcas, līdz pamatiem nolīdzinātas trīs kristiešu skolas, bet deviņas vienkārši slēgtas.

„Boko haram” kaujinieki ir paziņojuši, ka viņus nesaista valsts likumi un viņi „klausa tika Allāham”. „Allahs prasa no mums neticīgo ķermeņus, lai apstiprinātu mūsu uzticību Viņam!” – tāds ir šīs organizācijas galvenais lozungs pašreizējā etapā.

Ar to ik pēc dažām dienām „Boko haram” iebrūk vienā vai otrā ciemā, izkauj visus tās pieaugušos iemītniekus un saņem gūstā pāri palikušos bērnus. Kā likums, šīs akcijas tiek pasludinātas, vai nu kā atbilde uz valsts armijas darbībām, vai arī kā sods par vietējo iedzīvotāju cenšanos izveidot pašaizsardzības vienības.

No bērniem pēc tam tiek izveidotas „islāma kareivju” vienības, kur viņus apmāca lietot ieročus un iestāsta, ka nav nekā labāka, kā mirt par Allāha lietu. Ir grūti noticēt, taču, spriežot pēc foto, dažiem no šo karotāju vienības locekļiem nav vairāk par pieciem gadiem. Daļa no viņiem jau ir piedalījušies uzbrukumiem ciematiem un masveida nāvessodu izpildē. Turklāt visi ir apbruņoti ne jau ar rotaļu ieročiem, viņiem ir visīstākie ieroči.

Kā ISIL „Boko haram” praktizē galvu nogriešanu saviem upuriem, taču biežāk – īpaši kristiešiem ciematos – tiek piemērota „vienkārša” aprakšana zemē – dzīviem esot. Tas viss tiek filmēts un ievietots internetā – lai visa pasaule redzētu, uz ko ir spējīgi „Allāha karotāji”. Tajā pašā laikā „Boko haram” uztur visciešākos sakarus ar citām islāmistu organizācijām un vispirms ar „Al-Kaidu”. Uzskata, ka tieši pēdējā finansē „Boko haram” cerībā, ka tā pārvērtīs Nigēriju par vienu no galvenajiem placdarmiem, lai realizētu islāma valdīšanas plānu visā pasaulē. Tajā pašā laikā, pēc citiem avotiem, organizāciju finansē amerikāņu islāmisti, kā arī mošeju imami un biznesmeņi-musulmaņi pašā Nigērijā.

„Boko haram” trako un raujas pie varas Nigērijā jau piecus gadus. Visu šo laiku Rietumi cītīgi izlikās, ka neievēro to, kas notiek pašā Āfrikas sirdī, tāpat, kā turpina nepamanīt ISIL izraisīto vietējās kristiešu kopienas genocīdu Irākā.

Par „Boko haram” Eiropā un ASV sāka runāt tikai tad, kad tās kaujinieki saņēma gūstā pāris simtus meitenīšu. Kaut gan, atšķirībā no citu skolu audzēknēm, ko viņi bija sagrābuši, ar šīm meitenītēm apgājās pat ļoti žēlsirdīgi: viņam nesāka raut nost galvas, bet tikai pārvērta par mīļākajām vai pārdeva verdzībā.

Starp citu, pašas Nigērijas valdošās aprindas sākumā noliedza meiteņu nolaupīšanas faktu, bet prezidenta Gudlaka Džonatana kundze pat paziņoja, ka visu šo notikumu vienkārši ir izdomājusi opozīcija, lai kaitētu viņas vīram. Pēc tam viņa pavēlēja arestēt tēvu vienai no meitenēm, kurš pieprasīja veikt operāciju meiteņu atbrīvošanai, un paziņoja pa televīziju, ka nevienam nav tiesības kritizēt viņas vīru, tā kā viņš savu varu ir saņēmis no Dieva.

Beidzot Nigērijas valdība atzina bērnu nolaupīšanas faktu un apsolīja, ka darīs visu, lai viņus atbrīvotu. Pēc tam vesela rinda valstu, Izraēlu ieskaitot, piedāvāja savu augsti kvalificēto speciālistu palīdzību, lai sagatavotu pretterorisma operāciju, kā arī bezpilota lidmašīnas, lai izsekotu kaujiniekus. Taču visi šie piedāvājumi tika atraidīti, bet pēc tam arī nekādi reāli soļi meiteņu atbrīvošanā netika sperti.

„Boko haram” līderi savukārt internetā izvietoja paziņojumu, ka vairāk nekā 100 meiteņu jau ir pārgājušas no kristietības islāma ticībā, daļa no tām ir pārdotas, bet daļa jau ir kļuvušas par kaujinieku likumīgajām sievām. Ar šo mirkli kļuva skaidrs, ka izņemot pāris desmit meiteņu, kurām izdevās izbēgt, pārējās jau nekad neatgriezīsies savās ģimenēs.

Taču vienlaikus ir kļuvis arī skaidrs, ka pašreizējie Nigērijas līderi nespēj stāties pretī „Boko haram” un šai organizācijai ir iespējams ar laiku pakļaut sev visu valsti.

Pēdējos mēnešos, iedvesmoti no ISIL panākumiem, „Boko haram” līderi vēl vairāk ir aktivizējuši savu darbību, un „āfrikāņu kalifāts” kļūst par arvien lielāku realitāti, kas pasaulei nozīmē daudz lielākas briesmas, kā teiksim, tas pats Ebolas vīruss. Nigērijas armija, kuras lielākā daļa ir musulmaņi, vai nu nevar, vai ticamāk nevēlas karot ar teroristiem.

Tomēr laikam jau saprātīgāk domājošie Rietumu politiķi ir pamodušies no miega un sāk saprast, ka ar ‘Boko haram” kaut kas ir jādara. To saprot arī veselīgākie Nigērijas kristiešu kopienas pārstāvji. Taču Rietumu eksperti uzsver, ka pieveikt „Boko haram” tikai kaujas laukā nav iespējams. Lai to izdarītu, kardināli ir jāmaina tautas dzīvi uz labāku nekā tagad.

Kamēr tautas kalpi dzīvos daudzas reizes labāk par saviem saimniekiem, teroristiem vienmēr atradīsies ar vien jauni un jauni piekritēji...