Fantāzijas zeme

Latvijā nopērkamajā krievu avīzē "Subota" ir arī TV programma. Pēdējā avīzes numurā (2007. gada jūnijs.) nejauši uzgāju viņuprāt labāko fantāzijas filmu Top 12.Domāju, ka saraksts ir pietiekami interesants, lai to nopublicētu arī Kurbijkurnē. Tālāk - saīsināts tulkojums (izņēmums - Harijs Poters).

12. vieta. Princese-karotāja Ksena (Xena: Warrior Princess, 1995.-2001., rež. Makss Biklijs uc.)

Agrāk sengrieķu karotāja Ksena (Lūsija Lovlesa) bija nežēlīga karavadone, kuras karaspēks izpostīja daudzas pilsētas un ciemus. Tagad viņa ir atteikusies no vecajiem cīņu biedriem un mēģina veikt labus darbus. Ceļojot kopā ar draudzeni Gabrielu (Renē O'Konora), Ksena mēģina izlabot ļauno, ko kādreiz nodarījusi cilvēkiem...

11. vieta. Desmitā karaliste (The 10th Kingdom, 2000., rež. Deivids Kārsons, Herberts Vaizs)

Brīnumzeme ir sadalīta deviņās karalistēs. bet eksistē arī desmitā - mūsdienu Ņujorka. Divi tās iemītnieki: tēvs (Džons Larokets) un meita (Kimberlija Viljamsa) Lūisi - izrādās iesaistīti burvju sazvērestībā, ko organizē ļaunā karaliene (Daiana Vista), lai sagrābtu varu visās 10 karalistēs... Bez viņiem seriālā dalību ņem jau pavecās: Sniegbaltīte (Kemrina Manheima) un Pelnrušķīte (Anna Mārgrēta), kā arī daudzi citi pasaku varoņi.

10. vieta. Lēdija-vanags (Ladyhawk, 1985., rež. Ričards Donners)

Bīskaps-burvis (Džons Vuds) ir uzlicis lāstu mīlētāju pārim Etjenam Navarram (Rutgers Hauers) un Izabo d'Anžū (Mišela Faifere). Vīrietis uz nakti pārvēršas par vilku, bet sieviete pa dienu ir vanags. Cilvēciskā veidolā viņi bar satikties tikai īsajos saules lēkta un rieta mirkļos. Ar jaunā zaglēna Gastona (Metjū Broderiks) palīdzību pieredzējušais karotājs Navarra cenšas iekļūt bīskapa miteklī, lai pieveiktu burvi...

9. vieta. Kalnietis (Highlander, 1986., rež. Rasels Malkehijs)

Uz Zemes dzīvo daudz nemirstīgo - cilvēku, kuri nomirst tikai tad, ja tiem nocērt galvu. Ja viens nemirstīgais pieveic otru, tad iegūs pieveiktā spēku. Tāpēc jau daudzus gadsimtus viņi cīnās viens ar otru un viņu paliek aizvien mazāk un mazāk. Beigās jāpaliek tikai vienam. Skots Konors Maklauds (Kristofers Lamberts), kas dzimis XVI gadsimtā un ir nodzīvojis līdz 1980-to gadu vidum, ļoti grib
kļūt par šo vienīgo...

8. vieta. Ekskaliburs (Excalibur, 1981., rež. Džons Burmens)

Anglijas valdnieks Uters Pendragons (Gebriels Bīrns) ar burvja Merlina (Nikols Viljamsons) un burvju zobena Ekskalibura palīdzību apvieno Britāniju. Taču noturēt varu viņam neizdodas. Pirms nāves viņš ietriec zobenu akmenī, Ekskaliburu izvilkt no tā pa spēkam būs tikai likumīgajam troņa mantiniekam - jaunajam Artūram. Apstiprinājis ar zobena palīdzību savu izcelšanos, Artūrs (Naidžels Terijs) kļūst par karali un sapulcina cēlākos valsts bruņiniekus pie Apaļā galda...

7. vieta. Leģenda (Legend, 1985., rež. Ridlijs Skots)

Tumsas pavēlnieks (Tims Karijs) sūta goblinus sagūstīt divus pēdējos vienradžus. Ja nozāģētu viņiem ragus, tad uz Zemes sāktu valdīt mūžīga tumsa. Taču vienradžus sagūstīt nav nemaz tik vienkārši. Viņi dodas rokā tikai nevainīgām meitenēm. Un par nelaimi, princese Lilija (Mia Sara) neviļus palīdz gobliniem. Ļaundariem izdodas nozāģēt ragu vienam no vienradžiem un uz zemes iestājas ziema. Atlikušā vienradža glabšanu un tumsas kalpu sagūstītās Lilijas atbrīvošanu uzņemas meitenes draugs Džeks (Toms Kruzs)...

6. vieta. Nārnijas hronikas: Lauva, burve un drēbju skapis (The Chronicles of Narnia: The Lion, the Witch
and the Wardrobe, 2005., rež. Endrū Adamsons)

Otrā pasaules kara laikā četrus bērnus no Pevensiju ģimenes aizsūta no Londonas uz provinci pie attāla radinieka. Viņa mājā bērni atklāj drēbju skapi, cauri kuram var nokļūt Nārnijā - brīnumainā zemē, kur agrāk mierīgi sadzīvoja visdažādākās pasaku būtnes. Tagad Nārnija valda nežēlīga Baltā burve (Tilda Svintone), taču bērniem, kopā ar saviem jaunajiem draugiem un dievišķo lauvu Aslanu ir lemts gāzt
viņas tirāniju...

5. vieta. Bezgalīgais stāsts (The Neverending Story, 1984., rež. Volfgangs petersens)

Mazais Bastians (Barets Olivers) smagi pārdzīvo savas mātes nāvi, jūkošās attiecības ar tēvu un vienaudžu ņirgāšanos. Vienīgais prieks viņa dzīvē ir grāmatas. Kad zēns atrod bukinista veikalā skaistu, senlaicīgu grāmatu "Bezgalīgais stāsts", viņš nolemj to aizņemties un izpētīt. Grāmatā ir stasts par Fantāzijas zemi, kura brūk kopā un kurai ir vajadzīgs glābējs. Drīz zēns atklāj, ka spēj iespaidot pasakas gaitu...

4. vieta. Barbars Konans (Conan the Barbarian, 1982., rež. Džons Miliuss)

Kad kimērietis Konans vēl bija mazs, viņa dzimto ciematu nodedzina Tulsas priestera Dumas (Džeimss Ērls Džonss) kalpi. Zēns izaug par vergu, kļūst par gladiatoru un beigās atgūst brīvību. Uztrennējies parastajos klejojoša barbara varoņdarbos un noziegumos, Konans (Arnolds Švarcenegers) kopā ar dažiem ceļabiedriem dodas atriebties Dumam un viņa čūsku pielūdzēju kultam...

3. vieta. Harijs Poters(Harry Potter, iznāk no 2001., rež. Kriss Kolambuss uc.)

Pirmajos savas dzīves gados mazais brits Harijs Poters uzskata sevi par nevērtīgu bāreni, kuru aiz žēlastības tur savās mājās radinieki un tāpēc viņam ir lemts paciest viņu ņirgāšanos. taču, kad puisēnam paliek 11 gadi, viņš uzzina, ka viņš ir cēlies no magu ģimenes un arī pats ir burvis. Tagad Harijs Poters mācās jauno burvju skolā-internātā un piedalās visneiedomājamākajos piedzīvojumos...

Laikmetā, kad bērni dod priekšroku datorspēlēm un mobīlajiem telefoniem, Roulinga pierādīja visai pasaulei, ka pusadži paši pēc savas iniciatīvas var izstāvēt rindas pēc talmudiem, kas apjomā salīdzināmi ar "Karu un mieru" [Krievu rakstnieka Ļeva Tolstoja ievērojamākais romāns, kas izceļas ar lielu garumu. - ila piezīme.]. "Harijs Poters" momentā kļuva par kulta objektu un cikla ekranizācija kļuva neizbēgama. Kaut arī rakstnieces sarežģītie sižeti slikti padodas ekranizācijai, kino filmu ierobežotā garuma dēļ, kinoepopejas radītāji cienīgi pārvar scenāriju sadrumstalotību ar graujošiem specefektiem un veselu rindu pirmā lieluma (pārsvarā britu) zvaigznēm. Ja apskatām Potera ciklu kā vienotu māksliniecisku parādību, neatrautu no grāmatām, tad tas bez šaubām ir pats spožākais notikums fantāzijas pasaulē XX gadsimta beigās un jaunās Tūkstošgades sākumā.

2. vieta. Princese-līgava (The Princess Bride, 1987., rež. Robs Rainers)

Vectētiņš lasa slimajam mazdēlam aizraujošu pasaku. Šī stasta galveno varoni sauc par Gundegu (Robina Raita) un viņa ir fermera meita, kas ir iemīlējusies zirgu puisī Veslijā (Kerijs Elvss). Taču Vesliju uzskata par bojā gājušu jūrā un tāpēc Gundega ir ar mieru precēt princi Hamperdinku (Kriss Sarandons). Taču viņam ir vajadzīga, nevis vienkārši līgava, bet līgava, kuras nāvē viņš varētu vainot savus ienaidniekus. Tāpēc princis pavēl saviem kalpiem nolaupīt meiteni. Gundegai par laimi, viņas puisis izrādās dzīvs un gatavs cīnīties par savu mīlestību. Vēl vairāk, viņš spēj pārliecināt cīnīties savā pusē prinča algotņus...

1. vieta. Gredzenu pavēlnieks(The Lord of the Rings, 2001.-2003., rež. Pīters Džeksons)

Sensenos laikos tumšais valdnieks Saurons piedāvāja cilvēkiem, elfiem un rūķiem izkalt Varas grdzenus, kuros būtu koncentrēta Viduszemes tautu maģija. Pats priekš sevis Saurons izkala galveno gredzenu, kas deva tā īpašniekam varu pār pārējiem gredzeniem. Tādā veidā saurons cerēja kļūt par vienīgo Viduszemes valdnieku. Taču elfu un cilvēku savienībai izdevās Sauronu pieveikt un atņemt viņam
gredzenu. Taču Tumsas valdnieks atkal atgūst spēkus, bet viņa pretinieki ir stipri novājināti. Viņi vairs nespēj pieveikt Saurona ordas atklātā cīņā. Viņu vienīgā cerība - iznīcināt galveno gredzenu. Taču to var izdarīt tikai, izkausējot vulkānā, kas atrodas Mordorā - Saurona valstībā...