Ekskursija uz Irbenes radiolokatoru, kas pārvērtās ekskursijā pa Kurzemi

2014.gada 19.jūlijā notika piecu LFFB biedru un divu draugu ekskursijas brauciens uz Irbenes radiolokatoru, kas izvērsās negaidītā ekskursijā pa Kurzemi. Brauciens notika ar divām vieglajām automašīnām. No skopajiem biedrības līdzekļiem varēja apmaksāt pašu ekskursiju Irbenes radiolokatorā un daļēji segt benzīna izdevumus abu automašīnu vadītājiem.

Šis bija trešais biedrības brauciens uz Irbenes radioteleskopu . Pirmais notika šī gadu tūkstoša pašā sākumā, 2000.-2001. gadā. Otrs Irbenes apmeklējums notika Baltcon 2002 ietvaros, kad uz turieni devās biedri kopā ar ārzemju viesiem, kas bija ieradušies uz Baltcon Rīgā. Pa šiem gadiem ir notikušas zināmas izmaiņas apmeklējamo objektu darbībā un apmeklētības iespējās. Pirmajā apmeklējuma reizē bija iespējams tikt iekšā lielā radioteleskopa, bijušā radiolokatora ēkā un uzkāpt augšā lokatora augšējos stāvos, balkonos, stiprinājuma konstrukcijās. Tolaik, kā arī 2002. gadā ekskursijas vadīja zinātnieks Edgars Bervalds. Tajos laikos Irbenes bijušā lokatora telpas un pats lokators, tagad radioteleskops, nesen kā bija pārņēmuši Latvijas zinātnes pārstāvji un nekas papildus netika nodrošināts tūristu apkalpošanai. Tagad ekskursijas vada šim nolūkam nolīgts gids, kas ir loģiski un pareizi, jo zinātniekiem jāveic darbs, nevis jāstrādā par viesu uzņēmējiem. Tāpat ar zināmām skumjām, bet kā pilnīgi pamatota situācija jāuztver tas, ka lielā 32m diametra antenas radioteleskopa ēka, vairs nav apmeklētājiem pieejama. Tagad tās ir tikai zinātnieku darba telpas. Rudenī gaidāma šīs iekārtas lielā rekonstrukcija, kad paredzēts nomontēt un labot lielo 32m antenu.

Iepriekšējās biedrības apmeklējuma reizēs mēs paguvām tikt iekšā lielajā lokatora-teleskopa ēkā, toties nevarējām apmeklēt mazo 16m diametra antenas ēku. Tagad mums tāda iespēja bija, kā arī varējām izstaigāt visai garos un mazliet baisos pazemes tuneļus, kas savieno dažādas padomju slepenā, militārā objekta daļas. Kādreizējais tehniskais izlūkošanas vadības centrs ir ar abiem lokatoriem ir savienots ar pazemes tuneļiem. Pamatīgas pazemes telpas ir arī zem tehniskā centra ēkas. Tagad tur valda pamestība un postaža, bet kā ekskursijas apskates objekts, tas ir ļoti aizraujošs. Paredzams, ka arī tas ilgi nebūs iespējams, jo noteikti jau, ka agri vai vēlu tiks paziņots, ka šīs pazemes pussabrukušās telpas nav apmeklētājiem piemērotas un bīstamas. Tāpēc labi, ka mums izdevās vēl šo iespēju izmantot, ko nevarējām darīt gadsimta sakuma apmeklējuma reizēs. Tas pats attiecas uz pašu mazo, 16.m diametra antenas radioteleskopu. Pašreizējā padomju armijas antena ir bojāta un drīzumā, iespējams, jau šajā rudenī tiks demontēta un vairāk nekad kosmosa tāles nevēros, jo bojājumi esot pārāk lieli, lai tos labotu. Tamdēļ ir pieņemts lēmums uzstādīt pilnīgi jaunu antenu, ko izgatavos, pagaidām mums nezināmā vietā. Tā ka, šī vasara ir pēdējais laiks, lai redzētu tuvumā padomju laika veikumu. Turklāt, tad kad būs uzstādīts jaunais radioteleskops, tad arī tas tiks nodots tikai un vienīgi kosmosa pētnieku rīcībā un tādas, ekskluzīvas iespējas, kāda vēl ir pašlaik vairs nebūs.

Ekskursijas laikā bez Irbenes radiolokatora apmeklējām arī pazemes bunkurus Vidzemes jūrmalā netālu no Irbenes radiolokatora, nedaudz apskatījām Ventspils Ostas ielas promenādi, Baltijas jūras stāvkrastu pie Jūrkalnes, nedaudz apskatījām Kuldīgu, līkumojot pa pilsētas ieliņām, meklējot izbraucamas ielas – pilsētā notika pilsētas svētki un gājiens, tādēļ satiksme pilsētā bija ierobežota – un apskatījām Ventas rumbu.

Brauciens bija sirsnīgs un iespaidiem bagāts. Ir vērts padomāt par līdzīgu ekskursiju organizēšanu.

un iespaidiem bagiens, tād1ēilsdz apskat

uz Irbe