Eju fotografēt auru!

17.augusts 2010

Kādā laikrakstā izlasīju daudzsološo rakstu par iespēju fotografēt auru. Tā palīdzot ieskatīties pašos dvēseles dziļumos un atklāt pat baisākos noslēpumus. Nolemju pārbaudīt, vai auras fotografēšana nav izveicīgs biznesa plāns, lai krīzes laikā pelnītu uz lētticīgo rēķina.

image001

Soļojot uz pirmo auras fotografēšanas seansu, klusībā pie sevis smīkņāju: „Nu kā gan var „noknipsēt” auru – to tak’ pat nevar redzēt?!” Arī pirmais iespaids nav diez ko labs – salons atrodas netālu no kapiem kādā daudzstāvu mājas pirmajā stāvā. Aizverot aiz sevis salona durvis, prāts nedaudz atslābst: salons gaumīgi iekārtots, vāzēs salikti svaigi ziedi, darba telpā divi datori un divi galdi. Pie viena apsēžos es, pie otra – speciāliste. Abi datori savstarpēji savienoti. Pie manējā pievienota „web” kamera un kaut kāds sensors, uz kura jāuzliek kreisā roka. Tas nolasot rokas enerģētiskos punktus, speciālā datorprogramma atklāj auras krāsu un visus manus dvēseles noslēpumus.

 Pasaulē auru fotografē jau 20 gadus, Latvijā tas ir diezgan liels jaunums – pazīstams nepilnu gadu. Auru no otra fotogrāfijas gan nevar nolasīt, sensoram nepieciešams sajust rokas enerģētiskos punktus. Auras fotografēšana izmaksā no 10 līdz 20 latiem.

Esmu oranža!

Izrādās, mana auras pamatkrāsa (tā, kas ir vistuvāk ķermenim) ir oranžsarkanā. Es esot mākslinieciska, ar izteiktām fiziskām un radošām spējām. Protu distancēties no stresainām domām, esmu pozitīvi domājoša un līdzsvarota personība. Klausos un visam piekrītu.
Oranžā tipa cilvēki orientēti uz niansēm, un viņiem patīk, ja viss sakārtots  pareizajos plauktos. Oranžie ir izteikti perfekcionisti. Es patiešām mēdzu būt pedantiska. Manas draudzenes pat smej, ka nezinot nevienu, kas izgludina arī zeķes un apakšbikses. Pedantiska esmu arī solījumos – ja pasaku, ka būs trijos, tad būs. Un ideāli, ka pat manā aurā to var redzēt!
Auras apkārtkrāsa seansa sākumā svārstās starp dzelteno un zaļo. Šīs krāsas ieaužas arī ap manu sirds čakru. Tas liecinot, ka man sirdī ir mātes mīlestība, kas izraisa dziļi siltas emocijas – rūpes. Pirmajā brīdī jau gribu iekliegties – nu „šitais” gan nav par mani! Man tak’ nav bērnu. Tomēr jau pēc dažām sekundēm iedomājos – varbūt to ietekmējis brīvprātīgo darbs – jau gandrīz divus mēnešus aktīvi strādāju ar kādu daudzbērnu māti, kura var zaudēt mātes tiesības. Ģimenei un bērniem esmu ļoti pieķērusies.
Vēl viens atklājums – mana iekšējā pasaulē esot daudz košāka, nekā to parādu uz āru. Arī šo man grūti noliegt. Baidos jau baidos es sevi visā krāšņumā piedāvāt ļaudīm. Un, ja nu nesaprot?!

Ja darīšu ko nepareizi, sāpēs kreisā kāja
Auras augšējā daļa atklāj cilvēka dzīves aktuālās domas un notikumus. Mani jau ilgstoši nomoka lieli satraukumi un bažas, kas auras krāsu saduļķo. Neiedziļinoties niansēs, jāatzīst, ka taisnība vien ir. Solos, ka turpmāk ikreiz, kad sliktās domas būs klāt, mēģināšu tās aizgaiņāt, lai tās negulst uz maniem pleciem un nesabeidz veselību.
Savukārt tā auras daļa, kas atrodas zem kājām, atklāj pagātni. Klasiski ikvienai aurai vajadzētu būt izteiktai, ar skaidru formu. Ja aura vietām ir nelīdzena vai tumša, tas liecina par problēmām, ar kurām jātiek galā. Manā aurā ir nelīdzena daļa pie kreisās kājas.
Tas liecina, ka mani vajā kāds pagātnes neatrisinātais uzdevums, kurš man jāatklāj un, protams, jārisina. Vai tā ir, vai arī nav, man grūti teikt, jo iepriekšējo dzīvi neatceros. Toties tiek apstiprināts kas cits – ja šajā dzīvē pieļaušu to pašu kļūdu un to nerisināšu, man būs problēmas ar kreiso kāju. To dzirdot, pēkšņi atceros laiku pirms diviem gadiem. Biju nelaimes sagrauzta, un man uz kreisās kājas papēža uzmetās varžacs. Nekādi nespēju tikt no tās vaļā. Diemžēl neatceros nelaimīguma iemeslu – bet varbūt tieši to atklāt ir manas dzīves lielais uzdevums. Toties priecājos, ka nu ar manu veselību viss kārtībā un arī emocionāli jūtos komfortā.

Aura atklāj problēmas ar naudu
Raugoties uz manām čakrām, no kurām katra ir atbildīga par noteiktām dzīves jomām un orgāna veselību, dzirdu baisi precīzu stāstu par sevi. Piemēram, saules pinuma čakra, kas ir atbildīga par dzīvotgribu un vēlmi ko darīt, ir pāraktivizēta. Dzīvi patiešām baudu no visas sirds un darbojos „online” režīmā. Jā, vajadzētu vairāk atpūsties.  
Manā auras fotogrāfijā var redzēt arī izteikti baltu, nelielu Kroņa čakru (ne visiem cilvēkiem tā redzama). Tā liecinot par pievēršanos garīgās dzīves izzināšanai. Tā ir! Šoziem kristījos luterāņu baznīcā. Izrādās, aura parāda arī to. Nu man garīgums sevī jāturpina attīstīt, lai čakras aplis kļūst lielāks un redzamāks.
Ap čakru, kas atbildīga par manu intuīciju, redzami nelieli robiņi. Tie stāsta, ka organismu pakļauju pārlieku lielam stresam. Ja iemācīšos tikt no tā vaļā, intuīciju saklausīšu vienmēr. Nosolos stresam pieteikt karu, jo kurš gan negrib sadzirdēt intuīcijas pravietisko balsi.
Tomēr vissaspringtākā un savilktākā manā organismā ir pirmā čakra, caur kuru plūst seksuālā un naudas enerģija. Vai jau ilgi prātoju, kā pelnīt, ko pelnīt un cik pelnīt? Bet, protams. Vai vispār ir kāds, kas to nedara. Izrādās, ja pirmajā čakrā ilgstoši ir disbalanss, var sākties locītavu sāpes.

20 auras minūtes

Optimists: violetā krāsa aurā norāda, ka cilvēks domā pozitīvi, viņam ir ļoti precīza intuīcija un ļoti daudz mērķu, kurus viņš parasti sasniedz. Auras forma atklāj cilvēka harismu un mērķtiecību.

Jau biju brīdināta, ka parasti seansa beigās auras līdzsvarojas un līdzinās teju ideālajam izskatam. Esmu pārsteigta, ka jau pēc 20 minūtēm arī mana aura kļūst pavisam citādāka. Pat septiņas čakras pēkšņi iegūst vienādi apaļus, ideālus izmērus. Auras pamatkrāsa palikusi nemainīga – tā man joprojām ir oranža, bet mainījusies auras apkārtkrāsa – no dzelteni zaļās tā pēkšņi kļuvusi koši violeta. Tā parāda, ka manī ir spēcīga intuīcija, ar kuru jāiemācās strādāt arī ikdienā. Jātiek tik vaļā no negatīvajām domām.
Lai kā arī būtu, šīs 20 aurai veltītās minūtes tiešām bija vērtīgas. Dzirdēju daudz patiesu vārdu par sevi. Sapratu savus patiesos satraukuma cēloņus. Un svarīgākais – 100% visam noticēju. To pierāda arī tas, ka nu auru dosies fotografēt mana mamma, kolēģe un arī daudzās draudzenes.

6 jautājumi par auru

Kas ir aura?
Aura ir jebkuras dzīvas būtnes enerģētiskais lauks, kas ļoti cieši saistīts ar tā dzīvi. Šis lauks izskatās kā gaismas laukums, kas aptver un caurauž fizisko ķermeni. Viss, ko cilvēks domā un jūt, projicējas aurā.

Kādēļ fotografēties?
Tā kā katrai auras krāsai ir sava nozīme, uzzinot, kāda ir tava aura, vari vairāk iepazīt sevi – pat tās domas, kas slēpjas tikai zemapziņā un grūti pašai vēl nodefinēt. Aura atklāj gan domas, gan patiesas jūtas un emocijas. Tas ir tā, it kā būtu ieskatījusies savā dvēselē, lai saprastu, pie kā pašlaik tev labāk piestrādāt. Varbūt tev trūkst zemes enerģijas, vai arī tieši otrādi – vairāk jāpiestrādā pie meditācijas un personiskās attīstības. Reizēm cilvēka aurā var saskatīt arī veselības problēmas. Ja kaut kas ilgstoši sāp, tas aurā redzams kā izteikti krāsains laukums.

Kādas auras ir visbiežāk?
Visbiežāk cilvēkiem ir dzeltenas un oranžas auras. Šīs krāsas uzskata par zemes krāsām, un tās raksturīgas cilvēkiem, kas dzīvo materiālajā pasaulē un domā par materiālo. Tāpat tieši pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku aurās sāk dominēt arī violetie toņi, kas nozīmē – cilvēki meklē (un arī atrod) ceļu uz garīgumu. Vēl kāda raksturīga tendence – sirds čakra, kas ir atbildīga par mīlestību, pārsvarā visiem cilvēkiem ir saduļķojusies. Cilvēkiem trūkst garīgās mīlestības. Viņi vai nu nemāk sevi mīlēt, vai arī mīl tikai sevi un nemāk mīlēt citus. Bieži mātes un vecāsmātes atdod visu savu mīlestību bērniem un mazbērniem, aizmirstot par laiku tikai sev.

Vai cilvēks var būt pavisam bez auras?
Katram cilvēkam ir aura – citiem tā ir košāka un izmērā lielāka, citiem – krāsās duļķaināka un mazāka. Jo aura plašāka, jo cilvēks raksturā spēcīgāks un harismātiskāks. Pavisam bez auras gan cilvēki nav. Tikai jau ļoti cienījamā vecumā aura parādās un izzūd, parādās un izzūd. Sirds ritms kļūst lēnāks, tāpēc aura nav tik noturīga.

Cik bieži var mainīties auras krāsas?
Tās var mainīties atkarībā no noskaņojuma un ikdienas notikumiem. Auras pamatkrāsa (tā, kas ir vistuvāk ķermenim) mainās lēnāk, bet apkārtkrāsas var mainīties pat dažās minūtēs.

Kā uzlabot auru?
Parasti cilvēki nevēlas uzlabot savu auru, bet gan savu iekšējo pasauli, no kuras atkarīgas auras krāsas. Vienīgā metode, kā savu iekšējo pasauli un domas mainīt, ir strādājot ar sevi. Vispirms sevi jāiemīl. Jāpieņem tādu, kāda esi. Tad vari doties uz meditāciju, jogu, lasīt gudras grāmatas, apmeklēt cin-gun, pievērsties reliģijai... Katram jāatrod sava metode, kā ikdienā attīrīt domas un domāt pozitīvi. Turpmāk visu dari ar vislielāko mīlestību. Un esi pacietīga, jo auras krāsu pārmaiņas garīgajā līmenī notiek lēni un pakāpeniski.

Interesanti fakti
Skolotāja tipa cilvēkiem (arī skolotājiem) aura visbiežāk ir zaļā krāsā. Ļoti garīgi attīstītiem cilvēkiem, kas daudz nodarbojas ar jogu un meditāciju, auras pamatkrāsa ir violeta. Savukārt sarkana aura ir pesimistiem, kas uz dzīvi noraugās diezgan agresīvi.

Bērniem parasti ir vecāku auras pamatkrāsa. Var atšķirties apkārtkrāsas. Ne velti austrumu filozofijā valda uzskats, ka bērni vecākus izvēlas, jo viņiem ir līdzīgi karmiskie uzdevumi. Bērns piedzimst tieši tajā ģimenē, kurā domā, ka visvieglāk tiks galā ar savas dzīves uzdevumu.

Parasti arī pāra attiecībās auras ir saderīgas. Nav iespējamas laimīgas attiecības, ja vienam pārī ir agresīvā sarkanā krāsa, bet otram – garīgā violetā.

Auras krāsa atkarīga tikai un vienīgi no personības rakstura iezīmēm, nevis no dzimuma, vecuma vai citas sociālās lomas.


Kintija Bulava/publicitātes foto
Konsultēja Ilze Svētiņa, „Avilon” auras fotogrāfijas speciāliste.

­­

Oriģinālu lasiet šeit