Dun ārā zvans

Dzejolis piedalījās literārajā konkursā LatCon2006 ietvaros. Autors "pazudis laikā".

Dun ārā zvans, dun ārā zvans.
Šis laiks ir mans, šis laiks ir mans.
Mirdz zobens, rīta stundā kalts,
Kad pacels to, taps gaiss jo salts.

Dun ārā zvans, dun ārā zvans.
Šis laiks ir mans, šis laiks ir mans.
Mirdz kāvu uguns sarkanā,
Kad ārā dodas armija.

Dun ārā zvans, dun ārā zvans.
Šis laiks ir mans, šis laiks ir mans.
Es — ķēniņš jaunais — pulkus vadu,
Kas nav ne cilvēku, ne zvēru radu.

Dun ārā zvans, dun ārā zvans.
Šis laiks ir mans, šis laiks ir mans.
Man pakaļ dodas mītu radības,
Kas nav no dzīves šī, bet nāk no pasakas.

Dun ārā zvans, dun ārā zvans.
Šis laiks ir mans, šis laiks ir mans.
Man seko rūķi, goblini un troļļi, pūķi, punduri.
Rēc minotauri, grifi ķērc, un elfu taures skan kā dunduri.

Dun ārā zvans, dun ārā zvans.
Šis laiks ir mans, šis laiks ir mans.
To zvanu skar ne cilvēkroka,
Tas — rēga darbs, požbalta spoka.

Dun ārā zvans, dun ārā zvans.
Šis laiks ir mans, šis laiks ir mans.
Es vedu pulkus cīniņā, kas nāvi visam nes,
Un neskarti būs tikai mītu nezvēri, bet cilvēks — tikai es.

Dun ārā zvans, dun ārā zvans.
Šis laiks ir mans, šis laiks ir mans.
Prom drūmā, pelēkā ikdienas pasaule,
Tev pretim — mītu, leģendu nāk burvjzeme.