Domājamlieta zem ozola sēžot.... par mums, par jums, par viņiem...

Atceroties visas peripetijas ar biedrības lapām un klausoties kritiku, uz āru prasās pasmagi ņurdieni.

Pirmā lapa bija visai stīva un neērta lietotājam parastajam, iztrūka foruma sadaļas, arī esošais materiāls reizēm čīkstēja pēc vēl. Otrā lapa jau bija labāka, bet neiedzīvojās. Man jau arī kaut kā īsti negribējās tai lapā bieži iegriezties. Pārāk plakana likās, par spīti tam, ka tur tumēr notikās kāda kustība.

Šī nu jau top par trešo lapu biedrības un līdzjutēju koplietošanai. Dizainiskā ziņā nav dzirdētas noliedzošas nopūtas. Ir tikai ieteikumi un rūcieni darbības uzlabošanai un sakārtošanai, kas pozitīvi. Tātad ir kāds, kuram nav vienalga. Un darba pie lapas tiešām vēl ir krietni daudz, kaut gan daudz jau ir aiz muguras.

 

Lapa top pamatā biedrības vajadzībām, biedru komunicēšanai savā starpā, komunicēšanai ar draugiem, kas ienāk te, sastopami visriņķī. Bet - ar lapas radīšanu cīnās 7 cilvēki. 3 kungi un 4 dāmas, kuriem nav vienalga. 2 sēž pie radības pogām, 4 kā māk un kā var visādi citādi atbalsta, lai būtu rezultāts. Pie kam - tikai 3 no šiem 7 - iem ir biedrības biedri. Tātad - saimnieki savā ziņā. Un pārējie? Informēti ir pietiekami daudzi, gan caur draugiem.lv ziņas sūtītas, Roviela kurbrlē iemeta lapas nosaukumu.

 

Jā, lapas noformējums un sadaļu nosaukumi pirmajā lapā ir neierasti, daudzas opcijas strādā savādāk, kā citos forumos; ir opcijas, kuras vēl nenostrādā vai strādā nepilnīgi. Bet - ja mēs spējam pieņemt fantastiku, fantastiskās pasaules un iemācīties tās sevī sadzīvināt ar apkārtējo pasauli rodot kompromisu, vai tad ir tik grūti pieņemt šo lapas noformējumu un saprast, ka tā ir daļa no mūsu fantāzijas lidojuma? Varbūt Skriptorijā sēž kāds vecs rūķis un skrāpē papīru ar vecu zoss spalvu kārtējo fantastisko stāstu rakstīdams? Un Čukstu zemē vējš dzenā dažādu klusu sarunu un pārdomu čukstus? Burziņā vīri dūru cīņas izvērtuši viens otram ziņas sūtot? Un meitenes kaktos apklačo skaistuļus?

Laikam jaunie ir konservatīgāki par mani. Tieši no jaunu cilvēku puses esmu dzirdējusi - "Nesaprotu, tāpēc paturēšos pa gabalu, Kaut arī mani interesē tur ieiet."

Es esmu ļoti pateicīga Rovielai, Selai, Bengalaas, Ilam un Aivam par to, ko viņi dara, par to, ka viņi palīdz. Katrs savādāk, katrs ar savām domām un darbiem. Bet jums nav vienalga. Un tas jau ir ļoti daudz. Mēs jau esam kļuvuši par komandu. Netīšam, Un tas ir pats labākais un skaistākais, kas var būt.

Gribu cerēt, ka pamazām saradīsies pārējie, kuriem nav vienalga, un pievienosies pulciņam. Gan jau katram ir ko teikt, gan jau katram ir kas fantastiski skaists, ko otram pastāstīt, parādīt.

Es ļoti ceru, ka būs.

Mūsu sarunas par uzlabojumiem un gružu aizvākšanu lapā, Ila kolosālie, iztulkotie raksti jau nav visa fantastikas un fantāzijas pasaule. Tas ir tikai kāds mazs stūrītis tai plašajā klāstā, kas ir ap mums. Ja katrs atnestu pa burtiņam, pa zilbītei... Kopā sanāktu daudz un interesanti. Un dažādi. Un visām žanra interešu grupām.