Divi raksti par neatzītajām valstīm

Mūsdienu, visu neatzītās valstis.

Neviena ANO valsts neatzīst

 

Valsts

 
 

Neatzīta kopš

 
 

Atzīšana

 
 

Latvijas nostāja

 
 

Brīvā Kašmīra (Azadkašmīra)

 
 

1947

 
 

Pašpasludināta valsts, juridiski – Indijas teritorija, faktiski – Pakistānas province.

-------------------------------------------------------------

 
 

Neatzīst

 
 

Hatriveras Hercogiste

 
 

1972

 
 

1969. gadā Austrālijā izdod likumu, kas ierobežo lielo zemes īpašnieku tiesības. Kesliju ģimenei draud izputēšana, tiek ierobežotas viņu tiesības pārdot labību. Leonards Keslijs velti meklē taisnību un tad viņam rodas ideja par neatkarību. Izpētījis britu likumus, viņš atrod 1495. gada likumu, kas atļauj pasludināt savu zemju autonomiju, ja zvēr uzticību Lielbritānijas kronim. 1970. gada 21. aprīlī Keslijs pasludina savas un piecu kaimiņu zemes par Lielbritānijas Hatriveras provinci, bet pats automātiski iegūst hercoga Leonarda I titulu. Austrālija neliekas ne zinis, ko Leonardam tikai vajag. Ja divu gadu šo lēmumu neviens nenoprotestē, tas stājas spēkā. 2006. gadā valsts nosakums no provinces tiek izmainīts uz hercogisti, kas pastāv joprojām.

-------------------------------------------------------------

 
 

Neatzīst

 
 

Kalnu Karabaha (Arcaha)

 
 

1991

 
 

Atzīst tikai 3 ANO neietilpstošās valstis Abhāzija, Dienvidosetija, un Piedņestra. Pārējas valstis to atzīst par Azerbaidžānas daļu. Tomēr Karabahai ir pārstāvniecības 7 ANO valstīs.

-------------------------------------------------------------

 
 

Neatzīst

 
 

Nagalimas Tautas Republika

 
 

1980

 
 

Oficiāli – Nāgālendas pavalsts Indijas austrumos, faktiski – nagu dumpinieku paralēlo varu tādā vai citādā veidā atzīst visi pavalsts lauku ciemi. Dumpinieki darbojas arī kaimiņvalsts Mjanmas nagu tautas apdzīvotajās teritorijās.

-------------------------------------------------------------

 
 

Neatzīst

 
 

Piedņestra

 
 

1990

 
 

Atzīst ANO neietilpstošās Dienvidosetija, Kalnu Karabaha un Abhāzija, pārējās uzskata to par de jureMoldovas daļu.

-------------------------------------------------------------

 
 

Neatzīst

 
 

Puntlenda

 
 

2013

 
 

2013. gada 5. augustā Puntlendas "autonomā" reģiona Somālijas Federatīvās Republikas sastāvā (reģions

daudzos aspektos de facto ir neatkarīgs no 1998. gada) vadītāji paziņoja, ka pārtrauc visas attiecības ar starptautiski atzīto, bet neefektīvo Somālijas Federālo valdību (SFG) Mogadīšo.

 

 

Neatzīst

 
 

 

 
 

Pontiņjas Firstiste

 
 

2007

 
 

------------------------------------------------------------

Valsts vēsture iesākās 1419. gadā, kad pirmie portugāļi izkāpa tās krastā, no otras puses, tā sākas 1903. gada 9. oktobrī, kad Portugāles karalis Karloss I, tagadējā cietokšņa īpašnieka Renato Barosas (Pontinjas pirmā firsta) sencim, parakstīja vēstuli (oriģināls glabājas Londonas Tauerā), kur norādīja, ka ar šo brīdi Madeiras salas Pontinjas klints, kur atrodas Svētā Žozē forts (vienīgā ēka valstī), teritorija (178 m²) ir suverēna. 2007.gada 30.novembrī, Renato Baross oficiāli paziņoja par sava īpašuma atdalīšanos no Portugāles.

 
 

Neatzīst

 
 

Sīlenda

 
 

1967

 
 

-------------------------------------------------------------

Pašpasludināta valsts uz 2. pasaules kara laikā būvētas, pamestas zenītartilērijas platformas pie Anglijas krastiem, neatkarība pamatota ar to, ka pēc tā laika likumiem platforma atradās ārpus Apvienotās Karalistes teritoriālajiem ūdeņiem.

 
 

Neatzīst

 
 

"Somālijas Islāma Emirāts"

 
 

2007

 
 

-------------------------------------------------------------

Al-Shabaab - somāliešu militāra islāmistu grupa, kas vēl patur savā varā lielu Somālijas daļu uz ziemeļiem un dienvidiem no valsts galvaspilsētas (federālistu karaspēks pamazām gūst pārsvaru) un cīnās, lai Somāliju pārvērstu par radikālu islāma valsti ar šariāta likumiem.

 
 

Neatzīst

 
 

Sulu Sultanāts

 
 

2010

 
 

------------------------------------------------------------

Neatkarīga valsts līdz 1878. gadam, pēc tam atzīst Spānijas suverenitāti, saglabājot autonomiju, kas likvidēta, kad amerikāņi 1917. gadā iekaro Filipīnas. Pašreiz uz sultāna troni pretendē trīs līdz septiņas personas. Esmails Kirams II ir oficiāli atzīts Filipīnu Sulu salu daļā. 2010. gada 17. novembrī atkal pasludināta neatkarība. Viens no pretendentiem Džamaluls Kirams III 2013. gada februārī – martā karoja ar Malaiziju (vēsturiski sultanāts pārvaldīja arī Kalimantānas jeb Borneo salas ziemeļdaļu).

------------------------------------------------------------

 
 

Neatzīst

 
 

Somālilenda

 
 

1991

 
 

Tiek atzīta kā Somālijas daļa. Pašreiz kontrolē tikai lielāko daļu no savas teritorijas.

------------------------------------------------------------

 
 

Neatzīst

 
 

Šanlenda

 
 

1996

 
 

Oficiāli - Mjanmas sastāvdaļa, faktiski - kontrolē tikai savu 5 kara bāzu teritoriju Taizemes pierobežā.

-------------------------------------------------------------

 
 

Neatzīst

 
 

Va Valsts

 
 

1989

 
 

Oficiāli - Mjanmas Šanas pavalsts rietumu rajoni, taču daļu no va tautas apdzīvotās teritorijas pierobežā ar Ķīnu un Taizemi kontrolē Apvienotās Va Valsts Armija, cenšoties veidot maoistisku valsti.

-------------------------------------------------------------

 
 

Neatzīst

 
 

Vaziristāna

 
 

2006

 
 

Oficiāli Pakistānas sastāvdaļa, reāli talibu kustības atbalsta centrs, kur pasludināta Vaziristānas Islama Valsts un ar mainīgām sekmēm nepārtaukti notiek karadarbība, lai atjaunotu vietējo varu.

 
 

Neatzīst

 

 

Lielākā daļa valstu neatzīst

[Protams, šeit un citur atzinušo valstu skaits laika gaitā mainās, minēts stāvoklis uz 2013. gadu.]

 

Valsts

 
 

Neatzīta kopš

 
 

Atzīšana

 
 

Latvijas nostāja

 
 

Abhāzija

 
 

1992

 
 

Atzīst Krievija, Nauru, Nikaragva, Vanuatu, Venecuēla un Tuvalu. Pārējās valstis to uzskata par Gruzijas daļu.

--------------------------------------------------------------

 
 

Neatzīst

 
 

Dienvidosetija

 
 

1991

 
 

Atzīst Krievija, Nauru, Nikaragva, Venecuēla un Tuvalu. Pārējās valstis to uzskata par Gruzijas daļu.

--------------------------------------------------------------

 
 

Neatzīst

 
 

Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika

 
 

1976

 
 

Atzīst 49 ANO valstis un Āfrikas Savienība. Lielāko daļu teritorijas kontrolē Maroka.

--------------------------------------------------------------

 
 

Neatzīst

 
 

Seborga

 
 

1963

 
 

Neatkarību atzinusi viena ANO valsts – Burkinafaso. Pēc citas informācijas - arī Sanmarino. 954. gadā dibināta valsts, ar kuras valstisko piederību no 1729. gada ieviešas jukas, kas ļauj 1963. gada 14. maijā pasludināt tās neatkarības atjaunošanu. Oficiāli – joprojām Itālijas sastāvdaļa.

--------------------------------------------------------------

 
 

Neatzīst

 
 

Taivāna

 
 

1949

 
 

22 ANO valstis un Vatikāns atzīst to kā vienīgo Ķīnas valsti, pārējās to uzskata par Ķīnas Tautas Republikas daļu.

--------------------------------------------------------------

 
 

Neatzīst

 
 

Ziemeļu Kipras Turku Republika

 
 

1983

 
 

Atzīst Turcija.

 
 

Neatzīst

 

Lielākā daļa valstu atzīst

 

Valsts

 
 

Neatzīta kopš

 
 

Atzīšana

 
 

Latvijas nostāja

 
 

Armēnija

 
 

1991

 
 

Atzīst visas valstis, izņemot Pakistānu, kura ir nostājusies Azerbaidžānas pusē Kalnu Karabahas konfliktā.

--------------------------------------------------------------

 
 

Atzīst

 
 

Kipra

 
 

1974

 
 

Atzīst visas valstis, izņemot ANO locekli Turciju un neatzīto Ziemeļu Kipras Turku Republiku.

--------------------------------------------------------------

 
 

Atzīst

 
 

Dienvidsudāna

 
 

2011

 
 

Atzīst 113 ANO valstis, Vatikāns, Palestīna, Taivāna un 3 starptautiski neatzītas valstis. Valstu skaits var augt, jo Dienvidsudāna ir ANO dalībvalsts..

--------------------------------------------------------------

 
 

Atzīst

 
 

Korejas Republika

 
 

1948

 
 

Neatzīst Korejas TDR.

--------------------------------------------------------------

 
 

Atzīst

 
 

Korejas TDR

 
 

1948

 
 

Neatzīst Korejas Republika un Japāna.

--------------------------------------------------------------

 
 

Atzīst

 
 

Ķīna

 
 

1949

 
 

Neatzīst Ķīnas Republika (Taivāna). Sakarā ar Vienas Ķīnas politiku, Ķīnas TR neuztur diplomātiskas attiecības ar 22 ANO valstīm un Vatikānu, kuras atzīst Ķīnas Republiku (Taivānu).

--------------------------------------------------------------

 
 

Atzīst

 
 

Izraēla

 
 

1948

 
 

Neatzīst 32 ANO valstis un neatzītā Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika. Atzīst Palestīnas atbrīvošanas organizācija, kura vēlas izveidot savu valsti šādai valstij paredzētajā, taču Izraēlas kontrolētajā teritorijā.

--------------------------------------------------------------

 
 

Atzīst

 
 

Kosova

 
 

2008

 
 

Atzīst 104 ANO valstis un Ķīnas Republika (Taivāna). Pārējās valstis to uzskata par Serbijas daļu.

--------------------------------------------------------------

 
 

Atzīst

 
 

Palestīna

 
 

1988

 
 

Atzīst 124 ANO valstis (starp tām 8 ES valstis), ANO neietilpstošā valsts Rietumsahāra, Arābu valstu līga un citas organizācijas. Palestīna ir ANO novērotājvalsts.

--------------------------------------------------------------

 
 

Neatzīst

 
 

Vatikāns

 
 

1929

 
 

Vatikānam nav diplomātisku attiecību ar Mauritāniju, Somāliju, Komoru salām, Maldivām, Omānu, Ķīnu, Mjanmu, Laosu, Vjetnamu, Ziemeļkoreju, Bruneju, Kosovu un vēl dažām valstīm, ieskaitot visas pašpasludinātās valstis.

 
 

Atzīst

 

Arī jaunās Lībijas valsts atzīšanas process noritēja pavisam nesen un iespējams, ka kāda no esošām valstīm to vēl nav atzinusi.

Dažreiz par valsti uzskata arī Neatkarīgo Maltas Bruņinieku ordeni, kuram ir vairākas valstiskuma pazīmes. Maltas ordenim šobrīd ir arī novērotāja statuss ANO. 2008. gadā pie Maltas ordeņa bija akreditēti 104 valstu diplomātiskie pārstāvji. Latviju pārstāv vēstnieks ar rezidences vietu Varšavā.

Tiesības nodibināt diplomātiskās attiecības ar citām valstīm ir arī divām ar Jaunzēlandi brīvi asociētām valstīm: Kuka salām un Niue:

Kuka salas

 

 

 
 

Valstij ir diplomātiskās attiecības ar 41 citu valsti un tā ir daudzu ANO specializēto organizāciju pilntiesīga locekle.

 

Niue

 

 

 
 

Valstij ir diplomātiskās attiecības ar 9 citām valstīm un tā ir daudzu ANO specializēto organizāciju pilntiesīga locekle.

 

Neatzīstās (ilgāk par 3 gadiem eksistējušās) valstis 20. gadsimtā un pašlaik.

Līdz 1902. gadam neatkarību vēl nav zaudējušas būru republikas Transvāla un Oranžas Brīvvalsts, kuras bez britiem atzīst arī Nīderlande, Francija, Vācija, Beļģija un ASV. Pašā 20. gadsimta sākumā Filipīnu revolūcijas un neatkarības karu laikā kādu laiku noturas vairākas dumpinieku republikas: Negrosas Republika (1898 – 1901), Pirmā Filipīnu Republika (1899 - 1901), Zamboangas Republika (1899 - 1903), Tagalogu Republika (1902 - 1906). 20. gadsimta pirmās puses visilgāk pastāvējusī pašpasludinātā valsts ar starptautiski nenoteiktu statusu bija Tibeta, kas kļuva neatkarīga, sabrūkot Ķīnas Impērijai 1912. gadā, bet zaudēja neatkarību 1951. gadā, kad to iekaroja Ķīnas Tautas Republika. Tajā pašā 1912. gadā neatkarību iegūst arī Mongolija, tur līdz 1924. gadam valda Bogdo-hans, tad nodibina Tautas Republiku, ko līdz 2. pasaules kara beigām atzīst vienīgi PSRS. No 1921. līdz 1944. gadam pašpasludināta valsts bija arī Tuvas Tautas Republika - PSRS satelītvalsts, arī bijusī Ķīnas sastāvdaļa, ko Padomes anektēja (tagad - Tuvas Republika Krievijas sastāvā). Pašu Padomju Savienību līdz 1935. gadam oficiāli bija atzinušas tikai 30 valstis. Tajā pašā laikā, Mandžūrijā, ko bija okupējusi Japāna pastāvēja Mandžougu valsts (1933-1945). Pēc 2. pasaules kara to likvidēja, no tā laika - atkal Ķīnas sastāvā. Japānas okupētajās Ķīnas teritorijās (1937 - 1945) pastāvēja tā sauktā Nacionālā (Naņdzinas) Valdība. Vēl bija Austrumturkestānas Republika (1944 – 1949), padomju satelītvalsts Ķīnas ziemeļrietumos, tagad Ķīnas sastāvā. Šajā laikā, japāņu musināta, Iekšējā Mongolijā izveidojās Menczjanas marionešu valsts (1937 – 1945), vēlāk no japāņiem atbrīvotajās teritorijās tika nodibināta Iekšējās Mongolijas Tautas Republika ( 1945 – 1949), kas pievienojās ĶTR. Vietējās kolaboracionistu marionešu valdības Japāna centās radīt visās 2. pasaules kara laikā iekarotajās teritorijās. Pavisam kādas 25. Tikai to mūžs bija īsāks. 2. pasaules kara laikā Eiropā pastāvēja divas nacistiskās Vācijas satelītvalstis: Neatkarīgā Horvātijas Valsts (1941-1945) un Slovākija (1938-1945). Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma un Čehoslovākijas sadalīšanas 1990. gados, abas tagad ir pilntiesīgas valstis. Arī pēc Dienvidslāvijas sadalīšanas un pilsoņu kara šajā teritorijā pastāvēja vairāki neoficiāli valstiski veidojumu: visilgāk - Serbu Republika (1992 - 1995, ko atzīst vienīgi Serbija), tagad ir autonomija Bosnijas un Hercegovinas sastāvā, un Serbu Krajinas Republika (formāli: 1991 – 1995), tagad Horvātijas sastāvdaļa. Īru tautas brīvības alkas 20. gadsimta sākumā pāraug revolūcijā un savas valsts izveidošanā. Tiek nodibināta Īrijas Republika (1919 - 1922). Tā gan nepastāv ilgi, Īrija tiek pārveidota par Britu Impērijas domīniju, vēlāk par Britu nāciju sadraudzības domīniju un tikai 1937. gadā iegūst pilnīgu neatkarību, gan pazaudējot Ziemeļīriju.

Uz mazas saliņas pie Sardīnijas krastiem 19.-20. gadsimtā eksistēja miniatūrā Tavolaras Karaliste, ko pārvaldīja Bertoleoni dzimta (sala ir 5 km gara un 1 km plata). 1836. gadā toreizējais Sardīnijas karalis, apmeklējot salu, pa pusei pa jokam atzina tās neatkarību un tā piedzima viena no mazākajām monarhijām pasaulē. Kad izveidojās vienota Itālijas valsts, Tavolaru tajā neiekļauj, 1903. gadā jau Itālijas karalis paraksta draudzības līgumu ar Tavolaras Karalisti. 1934. gadā nomirst pēdējā, oficiālā Tavolaras karaliene, atstājot salu Itālijai. Sala galīgi zaudē neatkarību, kad 1962. gadā tur izbūvē NATO kara bāzi.

Pēc Otomāņu Impērijas sabrukšanas kurdi izveido Kurdistānas Karalisti (1921–1924), bet briti to iekļauj savā Divupes mandāta teritorijā, tagadējā Irākā. Kurdu dumpinieki Austrumturcijā izveido Ararata Republiku (1927-1930), taču Turcija to atkal pievieno sev.

Arābijas pussalas vidusdaļā līdz 1921. gadam pastāv Džabal-Šammaras (Ha'ilas) Emirāts. Uz austrumiem no tā - Nedždas un Hasas Emirāts (1902 - 1921), kas, iekarojot kaimiņus, kļūst par Nedždas Sultanātu (1921 - 1926). Austrumos no Ha'ilas atrodas Hidžāzas Karaliste (1916 - 1925), arī to iekaro Nedžda, izveidojot Nedždas un Hidžāzas Karalisti (1926 - 1932), kas 1932. gadā pārtop par Sauda Arābiju, tiek iekarots arī Asīras Emirāts (1910 – 1934, pilnībā) un pievienotas arī citas teritorijas. Nedždu un Hidžāzu iepriekš bija atzinušas tikai dažas tā laika lielvaras (PSRS, Lielbritānija, ASV un citas), pārsvarā nodibinot zemāka ranga diplomātiskās attiecības. Ķīnas pilsoņu kara laikā pirms 2. pasaules kara vienā no tās provincēm tika nodibināta Ķīnas Padomju Republika (1931 - 1934), karam un japāņu okupācijai turpinoties, tas viss noveda pie tā, ka Ķīnas Republika savā varā saglabāja tikai Taivānu, bet 1949. gadā tika nodibināta Ķīnas Tautas Republika.

1971. gadā Ķīnas Republiku (Taivānu) ANO nomaina Ķīnas Tautas Republika - iesākas tās atzīšana, bet Taivānas (Taibejas) Ķīna daudzviet zaudē diplomātisko statusu. Savstarpēji viena otru neatzina savulaik sadalītās Vācijas un Vjetnamas valstis un to sabiedrotās no citu valstu vidus. Tikai pēc tam, kad abas vācu valstis 1973. gadā tika uzņemtas ANO, arī pārējās pasaules valstis masveidā sāka tās atzīt. Jau apvienotā Vjetnama ANO tika uzņemta 1977. gadā, bet abas Korejas valstis - tikai 1991. gadā. No 1978. gada līdz 2009. gada 18. maijam Šrilankas ziemeļos eksistēja tamilu pašpasludināta Tamililamas valsts, 2009. gadā to atkaroja šrilankiešu armija. Pašreiz savas valsts ideju uztur tamilu trimdas organizācijas. 1978. gadā, kad Izraēla karo ar Libānu, tās dienviddaļā izveidojas proizraēliska valstiņa „Neatkarīgā, Brīvā Libāna” (1979-2000), taču ilga kara rezultātā Libāna šo teritoriju atgūst.

Āfrikā vairākus gadus pastāvēja šādas pašpasludinātas valstis: Rifas Republika (1921 – 1926), Katanga (1960 – 1963), Rodēzija (1965 – 1979), Biafra (1967 – 1970), Anžuana (1997 – 2002), Moheli (1998 – 2002). Ruvenzururu Karaliste (1963–1982) pasludina neatkarību pirms Ugandas un ilgi karo ar to, līdz noslēdz miera līgumu, iekļaujoties tās sastāvā, tagad tikai kultūrnacionāla autonomija.

20. gadsimta 2. pusē relatīvi ilgāku laiku „neatkarīgi” ir pastāvējuši 4 no Dienvidāfrikas „bantustāniem”: Transkeja (1976–1994), Boputatsvāna (1977–1994), Venda (1979–1994) un Ciskeja (1981–1994). To neatkarību atzina tikai Dienvidāfrikas Republika. Pilsoņu kara saplosītajā Somālijā laiku pa laikam kāda no teritorijām pasludina neatkarību, bet pēc tam atkal „izgaist”, piemēram, Džubalenda (1998-2001), lai pārvērstos Dienvidrietumu Somālijā (2002-2006) un atkal kļūtu autonoma (pazīstama arī ar nosaukumu Azānija).

Āzijā, centrālajā daļā līdz 1920. gadam pastāvēja Hivas Haniste, ko ar Padomju Krievijas palīdzību pārvērta par Horezmas Tautas Padomju Republiku, bet 1924. gadā likvidēja, iekļaujot PSRS sastāvā. Tieši tāds pat liktenis bija citai valstij: Buhāras Emirāts, pēc emīra gāšanas no 1920. līdz 1924. gadam sabija kā Buhāras Tautas Padomju Republika. Krievijas Impērijas laikā abas bija cariskās Krievijas protektorāti. Vispār, Krievijas pilsoņu kara laikā bijušās impērijas teritorijā neilgu laiku pastāvēja gandrīz 60 dažādi valstiski veidojumi.

Maldivu salu dienviddaļā bija separātistu pasludināta valsts Apvienotā Suvadivu Republika (1959–1963). Demokrātiskā Kampučija (1975 – 1979), kas izveidojās, kad valsts apvērsumu Kambodžā izdarīja „sarkanie khmeri”, arī bija faktiski neatzīta valsts (pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības tai bija tikai ar Ķīnu, Albāniju un Ziemeļkoreju). Neatzīts bija Afganistānas Islāma Emirāts (1996 – 2001).

Okeānijā neatkarību divas reizes pasludināja Ziemeļu Zālamana salu Republika (1975–1976,1990–1998), tomēr nesekmīgā cīņa par Bugenvila salas atdalīšanu no Papua-Jaungvinejas viņiem beidzās ar miera līgumu un apmierināšanos ar autonomiju.

Tagadējās Krievijas teritorijā no 1991. gada līdz 2000. gadam (juridiski – līdz 2007.) pastāvēja Čečenu Republika Ičkerija, divu karu rezultātā pašpasludinātā valsts tika likvidēta un Krievija atjaunoja tās bijušo, autonomijas statusu. Tajā laikā neatkarību centās iegūt arī Tatarstāna, taču pārsvaru guva tie, kas vēlējās saglabāt autonomiju.

Visas pārējās, bijušās pašpasludinātās valstis savu neatkarību nespēja saglabāt ilgāk par pāris gadiem, mēnešiem vai pat dienām. Dažreiz arī tāpēc, ka jaundibinātā valsts tika radīta, nevis nacionālu, bet tikai politisku apsvērumu dēļ (piemēram, Tālo Austrumu Republika Krievijas pilsoņu kara laikā). Bieži neatkarība tiek pasludināti tikai formāli, bez reāla seguma, jaunākais piemērs Banksamoro Republika Mindanao, ko Moro Nacionālās Atbrīvošanas Fronte pasludināja 2013. gada 12. augustā.

Izsmeļošs mūsdienu reāli neatkarīgo valstu saraksts rodams šeit (mikronācijas nav iekļautas):

https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_sovereign_states

Vēsturiski neatzītu valstu saraksts:

https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_historical_unrecognized_states

Trimdas valdības:

https://en.wikipedia.org/wiki/Government_in_exile

[Kā redziet, sava valsts katrai tautai ir kā dāvana, kas jāsargā un jāciena. Ja pasaulē ir pāri par 6000 tautām, sava valsts ir tikai kādām 200 no tām. Padomājiet par to, cilvēki! - ils.]
1877. gadā kuģa „Modeste” kapteinis Džeimss Džordžs Mīdss pētīja Dienvidķīnas jūru un piestāja pie Spretlija salām. Viņam tās iepatikās un viņš nolēma tur apmesties. Viņš tās nosauca par Cilvēcības karalisti (Kingdom of Humanity) un 1878. gadā pasludināja sevi par salu karali Džeimsu I un ierīkoja koloniju. Jau toreiz uz salām pretendēja apkārtējās valstis, bet apdzīvotas tās nebija. Mīdsa pēcteči turpināja mēģinājumus iegūt tiesības pārvaldīt to resursus. Pēc 2. pasaules kara saliniekos brieda republikāniskas noskaņas, tāpēc 1963. gadā tās kļuva par Morakas-Songrati-Mīdsu Republiku (Republic of Morac-Songhrati-Meads). Taču pēc veltīgiem mēģinājumiem panākt atzīšanu ANO un apkārtējo valstu aneksijas, 1972. gadā salinieki atstāj salas. Pašlaik Spratlija salas joprojām ir strīdus teritorija starp Ķīnu, Taivānu, Vjetnamu, Malaiziju, Bruneju un Filipīnām. Vienīgie iedzīvotāji uz salām ir vairāku augstāk minēto valstu militārpersonas.