Divi nopietni jautājumi 9. maija svinētājiem

Demokrātiskā, brīvā sabiedrībā ir jāspēj pieņemt citu, savādāk domājošo vēstures izpratni. Saskaņā ar Latvijas Satversmi pilsoņiem tiek garantēta vārda un pulcēšanās brīvība. Tie ir principi, kurus valsts pamatlikumā nostiprinājuši brīvas un neatkarīgas Latvijas izveidotāji. Tādēļ ikgadējās 9. maija svinības ir demokrātiskas iecietības pārbaude tiem, kuri pamatoti uzskata, ka šī diena neatnesa brīvību Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. No otras puses, protams, daļai Latvijas iedzīvotāju šī diena saistās ar viņu vecāku, vecvecāku piemiņu.

Visbiežāk tie bija vienkārši karavīri, kuriem ar lielo politiku nebija nekādas saistības. Viņi pildīja pavēles, pārcieta patiešām šausmīgu karu, redzēja nacistu izdedzinātās zemes, savu biedru nāvi. Tie bija vienkārši jauni cilvēki, kuri tika ierauti divu noziedzīgu režīmu asiņainajā konfliktā. Viņu bērniem, mazbērniem ir svarīgas šīs atmiņas. Tā tas ir bijis un būs. Tāpat kā vienmēr būs politiķi, kuri izmantos sarežģītās vēstures pretrunas.

Vlasoviešu maršs Pārdaugavā?

Tomēr Rīgā šīs ikgadējās svinības pieņem aizvien dīvainākas grimases. Labi, cilvēki stāsta, ka atnākuši godināt savu senču piemiņu, Otrā pasaules kara varoņus. Labi, saprotams. Tā, lūk, esot cieņa pret vēsturi. Tomēr, ja runājam par Otro pasaules karu, tad ļoti nopietns jautājums ir - kāpēc tik plaši tiek izmantotas Krievijas karoga krāsas - balts, zils, sarkans? Kara laikā šīs krāsas izmantoja neviens cits kā Andrejs Vlasovs un tā saucamā Krievijas atbrīvošanas armija, kas cīnījās nacistu pusē. (1) Vēl vairāk - tā sadarbojās ar pašu esesiešu virsvadoni Himleru. Vai tas nozīmē, ka 9. maija svinībās tiek pieminēti, tie krievu karavīri, kuri cīnījās pret … krievu karavīriem? Protams, šīs Krievijas krāsas simbolizē arī kaut ko vairāk - Krievijas kādreizējās impērijas varenību. Un atliek tikai minēt, kāpēc daudziem 9. maija svinētājiem to tik ļoti patīk izrādīt? Tomēr daudz nopietnāks jautājums ir, kādēļ plaši tiek izmantots tā saucamais Andreja karogs - balts karogs ar zilu diagonālu krustu? Mūsdienās tas ir Krievijas flotes oficiālais karogs.

9. maijā jāpiemin arī Varšavas sacelšanās masu slepkavas?

Tomēr Otrajā pasaules karā tas bija visiem zināms vlasoviešu standarts. Vlasova armijā iekļāvās arī mežonīgā krievu 29. SS grenadieru divīzija «Rona». Kara laikā tā iemantoja baisu slavu ar mežonīgu un brutālu Varšavas sacelšanās apspiešanu 1944. gada augustā. Noziegumus, kurus viņi pastrādāja pret poļu civiliedzīvotājiem, nespēja pieņemt pat visrūdītākie esesieši. (2) Un tagad ar viņu karogu pa Rīgas ielām soļo kolonas ar plakātiem krievu valodā «krievi nepadodas»? Kā var runāt par cieņu pret Otrā pasaules kara veterāniem, kuri sagrāva nacistus, un tajā pašā laikā plātīties ar standartiem, kurus izmantoja viena no mežonīgākajām SS divīzijām? Un pēdējais jautājums atsevišķiem 9. maija svinētājiem - vai obligāti ir publiski jāapdzeras? Protams, to nedarīja absolūtais vairākums svētku dalībnieku. Tomēr tās pāris personas, kuras aizturēja policija un vēl kāds ducis, kuri jau pa dienu klīda pa pilsētu grīļodamies, noteikti neraisīja papildu cieņu pret Georga lentītēm, ar kurām viņi bija izrotājušies.

Avoti

1. Так выглядел флаг Русской освободительной армии (РОА) http://blog.i.ua/user/4294/700392/?p=12. «The SS: Hitler's Instrument of Terror» by Gordon Williamson. «СС инструмент террора» Г.Уульямсон, Смоленск «Русич» 1999. gads 242. lpp.

P.S. No kasjauns.lv:

Ar Georga lentītēm cīnījās pret Staļinu?

17.maijs 2010 

Oranži melnās lentītes dizains nāk no Svētā Jura ordeņa, kas bija cariskās Krievijas impērijas augstākais militārais apbalvojums. To dažādos paveidos piešķīra gan virsniekiem, gan kareivjiem par īpašu varonību kaujās. Ar Katrīnas II rīkojumu ordenis dibināts 1796. gadā. Līdz 1913. gadam tā oficiālais nosaukums bija Svētā Jura militārā ordeņa goda zīme. No 1913. gada – Jura krusts.
Ar Jura krustu apbalvoti arī daudzi latviešu strēlnieki, kas savulaik cīnījušies cariskās Krievijas armijas strēlnieku rindās, krievu – japāņu karā un citos konfliktos.
Svētā Jura ordenis tika likvidēts pēc boļševiku apvērsuma 1917. gadā, taču joprojām tas tika dalīts baltgvardu armijā Pilsoņu kara laikā, tātad karavīriem, kuri cīnījās pret boļševikiem.
Staļina režīms visus Svētā Jura ordeņa kavalierus iznīcināja kā ideoloģiskos pretiniekus. Sarkanarmietim Svētā Jura ordeņa vai krusta pieminēšana varēja beigties kā minimums ar soda rotu.

Otrā pasaules kara laikā Latvijā vienīgais zināmais Jura ordeņa kavalieris bija SS grupenfīrers (ģenerālleitnants) Bangerskis - latviešu virsnieks, kurš cariskās Krievijas armijā karoja Krievijas – Japānas kara un Pirmajā pasaules kara frontēs. Kad pie varas nāca boļševiki, Bangerskis pievienojās baltgvardiem, pie kuriem līdz pat 1920. gadam karoja pret boļševikiem.Viņš bija apbalvots ar IV šķiras Jura ordeni un IV šķiras Jura krustu.

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/21288/ar-georga-lentitem-cinijas-pret-stalinu