Dinozauri dzīvo kā putni

image001Pēc tam, kad kinoteātros parādījās Stīvena Spīlberga filma, zinātniekiem izdevās pierādīt – dinozauri ir putnu priekšteči. Tādējādi ir atrisināts gadsimtiem ilgušais strīds par putnu izcelsmi. Spriežot pēc fosilijām, dinozauru ķermeni spalvas klāja jau tad, kad putnu vēl nelidoja.

Alans Grānts – galvenais varonis „Juras laikmeta parkā” – aizstāv teoriju, ka juras ģeoloģiskajā periodā dzīvojoši dinozauri ir putnu priekšteči. Pārējie filmas varoņi atsakās tam piekrist, taču tagad jebkādas šaubas ir zudušas.

Jauni izrakumi un pētījumi ir atklājuši milzum daudz pierādījumu, un zinātnieki ir vienisprātis, ka putniem ir tāda pati izcelsme kā slavenajam slepkavam T.rex. turklāt visi pierādījumi liecina, ka liela daļa dinozauru bija tērpti krāšņās spalvās, tātad režisoram Stīvenam Spīlbergam būtu vajadzējis nežēlīgos monstrus attēlot kā vairākus metrus augstus slepkavnieciskus tītarus.

Putnu attīstības izpētes vēsture sākās 1861.gadā, kad atrada pasaulē slavenāko fosiliju – 150 miljonu veco dinozaurputnu arheopteriksu. Dzīvniekam fosilijā bija atpakaļ atliekta galva un uz sāniem ieplesti spārni. Tās ieskāva skaidri spalvu nospiedumi. Pirmajā acu uzmetienā fosilija atgādināja putnu, taču mute bija pilna ar zobiem, uz spārniem rēgojās asi nagi, bet mugurkauls beidzās kā gara aste. Gandrīz pusmetru lielais arheopterikss ir sava veida starpstadija starp dinozauru un putnu, un šis atradums, kas tika uziets divus gadus pēc Čārlza Darvina revolucionārā darba „Sugu izcelšanās”, gandrīz vienā mirklī kļuva par klasisku piemēru „mising link” jeb iztrūkstošajam posmam.

Dinozauri būvēja ligzdas

Vairāk nekā gadsimtu arheopterikss bija vienīgais pierādījums par putnu izcelsmi. Lai gan daudzi zinātnieki uzskatīja, ka savādā putna skelets vairāk atgādina plēsīgo dinozauru, līdz 20.gs.80.gadiem nebija atrasts neviens cits putnu sencis.

Taču tad tika atklātas vairākas jaunas plēsīgo dinozauru un agrīno putnu fosilijas. Šie ievērojamie atradumi izšķīra seno strīdu par putnu izcelsmi. Zinātnieki secināja, ka tādiem plēsīgiem dinozauriem kā Stīvena Spīlberga filmā redzamais velociraptors ir daudz kopīgu iezīmju ar putniem. Šie dinozauri staigā uz divām kājām, tiem ir trīs pilnībā attīstīti kāju pirksti, dobi un viegli kauli, kā arī vairākas tikai putniem novērotas iezīmes, piemēram, kraukļa kauls. Citi atradumi liecina par seno dzīvnieku uzvedību: olu dēšanu ligzdās, perēšanu un pat mazuļu aprūpi, evolūcijas gaitā dinozauru olas un skelets pamazām mainās un arvien vairāk sāk līdzināties putnu olām un skeletam. Kaulu iekšējās mikroskopiskās struktūras izpēte ir atklājusi, ka tādi milži kā T.rex, līdzīgi mūsdienu putniem, čaumalas veidošanai izmantoja kalciju no īpašiem kaulaudiem. Arī kaulu augšanas ātrums dinozauriem ir tāds pats kā putniem un liecina, ka tie bija ļoti aktīvi siltasiņu dzīvnieki, nevis lēni aukstasiņu rāpuļi.

Pārliecinošu pieradījumu saraksts ir vēl garāks, taču galīgais dinozauru un putnu radniecības apliecinājums ir spalvas.

Izšķirīgais pierādījums – spalvas

Kādu dienu 1996.gadā ķīniešu zemnieks Li Juimiņs raka jaunu aku. Ūdens atradās šīfera slāneklī, un, atracis vienu slāni, zemnieks piepeši ieraudzīja maza dzīvnieka skeletu. Tas izrādījās sinozauropterikss, kas mitinājās Ķīnas ziemeļaustrumos pirms 120 miljoniem gadu. Īpaši piemērotie apstākļi bija saglabājuši pazemē ne tikai skeletu, bet arī dzīvnieka nospiedumu. Gar tā muguru bija redzama nelīdzena, matiem līdzīgu kušķīšu rinda – primitīvas spalvas.

Tomēr sinozauropterikss bija nevis putns, bet gan primitīvs plēsīgs dinozaurs, kura attīstības līnija ciltskokā agri atdalījās no arheopteriksa un purniem. Pēdējos desmit gados ir atrastas vairākas spalvām klātu dinozauru fosilijas – daži no tiem ir pat tonnām smagi T.rex radinieki. Neviens no spalvainajiem dinozauriem nespēja lidot, tāpēc rodas jautājums: kādam nolūkam spalvas tika izmantotas?

Vairāki atklājumi vedina domāt, ka siltuma saglabāšanai paredzētais spalvu „mētelis” vēlāk kļuva par greznumlietu, kas pievilināja partneri. Zinātnieki ir iemanījušies noteikt dinozauru krāsas pēc spalvu pārakmeņojumos saglabāto pigmenta maisiņu struktūras. Analīžu rezultāti apstiprina, ka spalvām klātajiem dinozauriem, tāpat kā mūsdienu putniem, bija spilgtas krāsas un raksti, kas piesaistīja uzmanību. Tikai vēlāk spalvas kļuva par līdzekli lidošanai. Baloža lieluma mikroraptors ar garām spalvām uz visām ekstremitātēm vedina domāt, ka spēja lidot attīstījās pakāpeniski. Agrīnajiem lidotājiem nebija piemērotas muskulatūras spēcīgiem spārnu vēzieniem, un zinātnieki uzskata, ka tie, visticamāk, medīja mazus dzīvniekus, planējot no koka uz koku līdzīgi lidvāverēm.

Tātad putni ir cēlušies no dinozauriem, taču joprojām neatbildēts paliek jautājums: kurš tieši bija mūsdienu putnu sencis? Jau pirms 130 miljoniem gadu gaisā pārvietojās visdažādāko veidu un lielumu putni. Atšķirības galvaskausu, zobu, spārnu un pēdu uzbūvē atklāj, ka dažādu sugu dzīvesveidā jau agri pastāvēja liela daudzveidība.

Kad meteorīta trieciena izraisītās pārmaiņas pirms 65 miljoniem gadu atņēma dzīvību visiem sauszemes dinozauriem, daudzu putnu dzīve debesīs turpinājās. Joprojām nav izpētīts, kāpēc vienas putnu sugas izdzīvoja, bet citas izzuda. Dinozauri savā ziņā nebūt nav izmiruši. Patlaban 10 000 sugu putni ir zemeslodes veiksmīgākā mugurkaulinieku grupa.