Daži jautājumi Artik Āboltiņam

Alita055Kā nonāci līdz fantāzijai, fantastikai un LFFB?

Šāda rakstura literatūra man ir patikusi vienmēr, cik nu sevi atceros – sākot ar Žilu Vernu un Reju Bredberiju, tādēļ ar savulaik iesaistījos biedrības darbībā.

Zinu Tevi kā aktīvu Brīvdabas lomu spēļu spēlētāju un organizatoru. Kā sākās šī kustība Latvijā?

Pateicoties lomu spēļu aktīvistiem, kam radās vēlme pamēģināt spēlēt arī brīvā dabā, ne tikai galda spēles – daļa no viņiem vēlāk bija pie kluba „Drakons” dibināšanas un ilgu laiku noteica „toni” brīvdabas spēļu stilistikā un tehnikā Latvijā. Pārsvarā viņi iedvesmojās no Krievijā notikušajām spēlēm, mans ieguldījums vairāk saistās ar latviešu auditorijas pievēršanu šai izklaides jomai.

Tagad aktīvi darbojies vēsturiskajā rekonstrukcijā. Kā fantāzijas, fantastikas žanrs, Tavuprāt, apvienojas ar rekonstrukciju?

Tie ir savstarpēji nesaistīti brīvā laika pavadīšanas veidi – protams, zināšanas par vēsturi ļauj labāk izprast to, kā cilvēki varētu dzīvot fantāzijas pasaulē, bez mūsdienu tehnoloģijām, tomēr pārsvarā gadījumu tie viens otru neietekmē, vismaz es tos nejaucu kopā.

Kā mainījusies LFFB darbības uzstādījumi tās pastāvēšanas 13 gados?

Laikam ejot nākuši un gājuši cilvēki ar dažādām idejām un skatījumu uz biedrības darbību – man vislabākajā atmiņā ir pirmie gadi, kad cilvēki savācās ikmēneša pasākumos pārrunāt jaunumus literatūrā un kino, uzspēlēt kādu spēli un vienkārši pārrunāt interesantus jaunumus. Vēlāk mainījās situācija un arī daļa no agrāk aktīvajiem cilvēkiem aizgāja no aktīvās darbības biedrībā, skatīsimies, ko rādīs nākotne.